Atšķirībā no iepriekšējā mācību gada, kad skolēni zināšanas krāja attālināti, skolas mācību procesu sākušas klātienē, tomēr epidemioloģiskā situācija joprojām nav stabila un var mainīties kuru katru brīdi. Kādas mācību metodes šajā covid nedrošajā laikā izmanto Valmieras Valsts ģimnāzijā, lūdzu pastāstīt direktoru ARTŪRU SKRASTIŅU.
SAM 8.1.2. projekta ietvaros pēc pārbūves Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas mācību kabineti aprīkoti ar ergonomiskām mēbelēm un iegādāta datortehnika, interaktīvie ekrāni, skaņu sistēma, robotikas komplekti, servera telpas aprīkojums, kopētāji, svinību zāles aprīkojums (projektori uz sienas un ekrāna).
Uzņēmēji, domājot par savu attīstību, nereti paši pievēršas aprites ekonomikas principiem gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan sekojot tirgus tendencēm. Ražotāji pārdomā, lai produkcijas iepakojums būtu pārstrādājams, lai tas būtu ilgtspējīgs un pievilcīgs klientam un atbilstu preču daudzveidībai. Savā pieredzē ar mums dalījās divu uzņēmumu pārstāvji.
Lai gan pašvaldības ir vienas no atslēgas spēlētājiem aprites ekonomikas ieviešanā un to loma izcelta arī Latvijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ATIS EGLIŅŠ-EGLĪTIS atzīst, ka pašvaldības centienus ievērot bezatkritumu saimniekošanas principus un vēlmi veicināt aprites ekonomikas ieviešanu tās teritorijā nereti bremzē tieši zināšanu un izpratnes trūkums, tāpēc, viņaprāt, tieši šiem jautājumam būtu jāvelta lielāka uzmanība.
"Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!" – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA "Wooly World" Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.
Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.
Kukaiņi ir mūsu barības devēji – augļu un dārzeņu apputeksnētāji, ražas gādātāji. "Viņi ir mūsu nākotnes pārtika," saka entomologs Voldemārs Spuņģis. Bet pētnieks Nikolajs Savenkovs atzīst: "Kādu laiku cilvēks bez kukaiņiem varētu iztikt, bet, par laimi, visus kukaiņus iznīcināt nemaz nav iespējams. Tāpēc jautājums, vai cilvēks varētu izdzīvot bez kukaiņiem, ir retorisks. Cita lieta, ka cilvēks ļoti ietekmē attiecības starp kukaiņiem. Tāpēc kukaiņus vajag pētīt."
Modernais lauksaimnieks gribētu paskatīties debesīs un sekot senču laika vērojumu pieredzei, taču realitāte spiež rīkoties citādi. Medzes lauksaimnieks Rolands Dambis saka: "Kad ir laiks, tad darām." Viņš uzskata, ka vajadzētu jau zemes un stādīšanas darbos ņemt vērā sauli un mēness fāzes, taču laika esot ļoti maz.
No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts "GrassLIFE". Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika.
Pilsētas sagūstītam asfalta cilvēkam brīnumaini lieliska varētu būt iespēja pa līčločus izpļautu taciņu doties uz pļavu, kas ir tepat, pilsētas parkā, vai apbūves apņemtā pilskalnā, vai laucītē pie daudzstāvu mājas. Bet tas iespējams vien tad, ja ziedošais zālājs nav pārliekā centībā jau noskūts. Jā, visa zāle pilsētā patiešām nav jānopļauj, saka uzrunātie eksperti. Bet dažviet tas tomēr ir jādara.
AIGARS LAUZIS ir darītājs. Viņš ne tikai ir dizainers, kurš vairāk nekā 10 gadus strādājis ainavu arhitektūras un urbānā dizaina jomā, bet arī cilvēks, kas četru gadu laikā ar velosipēdu veica 31000 kilometru no Londonas līdz pat Tokijai. Viņš kopā ar sievu Liju Lauzi un brāli Renāru Lauzi attīsta savu uzņēmumu – ZELTINI. Izveidots unikāls transporta līdzeklis, kurā ir apvienots velosipēds, laiva un arī māja – veloamfībija Z- TRITON. Šo brīnumu varēja redzēt arī Valmieras pilsētas svētku parādē.
Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta "Ērlavām" tā pārvesta uz Virešiem, kur "Ceriņu" saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā "GrassLIFE", atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās pļavas.
Dižkoki ir viena no Latvijas dabas neatņemamām vērtībām, pieminekļiem. Tie ir senatnes liecinieki, kas mēdz būt saistīti arī ar dažādiem vēstures notikumiem. Turklāt jo vecāks top koks, jo lielāka tā loma un vērtība bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tajos mājvietu rod dažādu retu un aizsargājamu sugu pārstāvji – zīdītāji, putni, kukaiņi, sēnes un citi organismi.
Burtnieku novada pašvaldības projekta PuMPuRS ietvaros izsludinātajā konkursā tika saņemti divi projektu pieteikumi: no biedrības Ezerkrasts AZ un no biedrības VirziensA. Konkursa vērtēšanas komisija, vērtējot projektus atbilstoši noteiktiem kritērijiem, tiem piešķīra attiecīgi 45 punktus un 42,7 punktus.
Burtnieks allaž iestājies par aktīvu bērnu un jauniešu darbošanos arī ārpus mācību laika, tāpēc šoreiz uz garāku sarunu ieradusies Rencēnu pamatskolas sociālo zinību skolotāja KRISTĪNE GOBA, biedrības VirziensA vadītāja.
Ir noslēdzies lauku partnerības «Ziemeļgauja» mazo projektu konkurss. Ir lemts par pasākumiem, kuri saņems 150 eiro finansējumu pasākuma organizēšanai. Konkursā finansējumu ieguva arī pasākumi Trikātas, Brenguļu un Kauguru pagastā.
Noslēgumam tuvojas apjomīgākais Latvijas dabas vērtību inventarizācijas projekts "Dabas skaitīšana", ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. "Lielākā daļa "Dabas skaitīšanā" iegūto datu ir apkopoti. Par iegūtajiem rezultātiem esam sākuši gatavot ziņojumu Ministru kabinetam," saka projekta vadītāja Irisa Mukāne.
Ja senāk cilvēki dzīvoja saskaņā ar apkārtējo vidi, to rūpīgāk vēroja un daudz vairāk par to zināja, tad nu cilvēce no tās ir pamazām attālinājusies un daudzas zināšanas jāapgūst no jauna. Par to, kā strādā vides izglītības skolotāji, runājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra (DIC) "Ziemeļvidzeme" dabas izglītības speciālisti Intu Somu. Viņa, būdama arī pedagoģe, vada izzinošas nodarbības dažādu paaudžu cilvēkiem un māca, ko varam redzēt dabā, kā pamanīto izmantot savā ikdienā un kādēļ ir svarīgi saudzēt šīs vērtības.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ik rudeni vairākus mēnešus ir aizliegta Eiropas zušu zveja, makšķerēšana un zemūdens medības. Pasaules Dabas fonds aicinājis šīs zivis nepirkt un to zveju aizliegt pilnībā. Tikmēr Usmas ezers nereti tiek saukts arī par zušu ezeru, jo ir Latvijā piemērotākais šai zivju sugai. Diemžēl ar valsts plānā iekļauto zušu mākslīgo atražošanu te nesokas tik labi, jo konstatēta neatbilstība likumdošanas prasībām, taču apsaimniekotāji cer šo ierobežojumu novērst, lai Usmas ezerā arī turpmāk zušu netrūktu.
Kad pavasarī vimbas sāk plūst uz nārstu, arī makšķernieki uz vairākām upēm Latvijā sāk plūst straumēm – tās ir Lielupe, Mūsa, Mēmele, Venta. Visās ir noteikti licencētās makšķerēšanas posmi, lai vimbu cope notiktu kontrolēti.
Valsts zinātniskā institūta "BIOR" zivju audzētavas šogad Latvijas upēs un ezeros ielaidīs ap 14 miljoniem dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru. Ilggadēja un viena no ražīgākajām lašu un taimiņu audzētavām ir "Pelči" Kuldīgas novadā.