Fēlikss. Nav nekāds kaķis...
«Šo vārdu sunītim devis audzētājs. Jā, arī mēs ar vīru domājām, ka šāds vārds vairāk piestāv kaķim, tomēr to nenomainījām.
«Šo vārdu sunītim devis audzētājs. Jā, arī mēs ar vīru domājām, ka šāds vārds vairāk piestāv kaķim, tomēr to nenomainījām.
«Es neesmu ticīgais, bet esmu sapratis, ka mūs kāds vada no augšas, ir mūsu dzīves tūrisma aģents šajā saulē un ir noteicis mūsu ceļu ar grūtībām, laimi un arī tā skaistumu. Katram no mums piedzimstot tiek doti divi spārni – māte un tēvs. Kamēr viņi ir, mēs lidojam. Ir ļoti grūti lidot ar vienu spārnu, vēl jo vairāk – iet kājām...
«Elsiņu, tā savu sunīti saucam, pirms trim gadiem nopirku no audzētājas Anetes Kalpinovas. Ar domu iet uz izstādēm. Mums tolaik jau bija patversmes suns, ko atvedu no Cēsīm, viņš ģimenē ir vēl tagad.
Vasarā grilēšana ir viens no iecienītākajiem ēdiena gatavošanas veidiem, un pieredzējušiem grilētājiem viss ir skaidrs – ir savi iecienītākie rīki, metodes un receptes. Bet kā neapjukt plašajā grila piederumu klāstā, ja grilēšana ir jauns hobijs? Iesaka «Kesko Senukai Latvia» grilu eksperte Marta Treimane.
Par Kalniņu ģimenes ņufīti Cukuriņu «Sirdsāķīšos» rakstīju pirms pāris gadiem. Šīs šķirnes suņi, īpaši puikas, parasti izaug iespaidīgi lieli. Interesanti, kāds tagad izskatās mazais Cukuriņš? Par savu milzīti, ģimenē mīlēto Cukuru stāsta saimniece LINDA KALNIŅA.
Valmierā, Leona Paegles jeb tagad Pāvila Rozīša ielā, IRITAS RAMATAS-LĀCES suņu frizētava no grāmatnīcas ēkas pagrabiņa Rīgas ielā, kur tā iepriekš darbojās, pārnāca pirms četriem gadiem. Lēmums no pilsētas centra aiziet uz nomaļāku vietu tika pieņemts, jo tur nebija iespēja ievilkt kondicionieri, kas īpaši noder vasarā. Arī telpas jaunajā adresē ir lielākas, ir ventilācija, un Irita joko, ka tagad savus četrkājainos klientus viņa beidzot tā pa īstam ieraudzījusi dienas gaismā.
«Tolaik vēl dzīvojām dzīvoklī, kad abi vecākie bērni bija sadomājušies par kaķīti, pie tam kādu īpašāku. Tā mājās ienāca īsspalvainā persiete Pamela.
Pieļauju, ka daudzi no mums bērnībā vai jau patstāvīgajā dzīvē lolojuši domu par SAVU kaķīti vai sunīti. Valmierietes AIGAS BALULES vēlēšanās piepildījās, kad viņa satika mazulīti MIU.
Tiklīdz iestājās ziema, mans seniors, runcītis Semjons, kurš jaukā laikā ļoti labprāt dzīvojas pa pagalmu un pašam vien zināmām vietām ārpus tā, no mājas nu iziet negribīgi un uz īsu brīdi. Aizdomājos, kur sniegputenī un spelgonī paliek kaķīši, kuriem nav ne māju, ne saimnieku, kas vienmēr raugās, lai bļodiņa būtu pilna? Vai ir kāds, kas arī par viņiem iedomājas?
Ar VUGARU ECMANI iepriekš tikāmies pirms dažiem gadiem. Toreiz viņš «Sirdsāķīšiem» stāstīja par saviem četrkājainajiem mājiniekiem – izglābtajiem mopšu šķirnes sunīšiem. Biju pārliecināta, ka stāstam par šīs ģimenes sirds dāsnumu noteikti ir turpinājums. Un nekļūdījos! Šoreiz pie «Sirdsāķīšiem» kopā ar Vugaru ciemojās arī SANTA.
Valmierietes INETAS IVĀNAS britu īsspalvaino kaķu audzētavai «Inces Mincis», kas dibināta pašās 2010. gada beigās, sertificēta un reģistrēta World Cat Federation (WCF) un ir Latvijas Felinoloģijas asociācijas «Felimurs» sastāvā, šo skaisto, gudro un inteliģento minču audzēšanā un selekcionēšanā uzkrāta krietna pieredze.
Kaķis ģimenē. Vairāk rūpju vai vairāk prieka un mīlestības? Par meinkūna šķirnes kaķi Carrado stāsta valmieriete ANDRA RŪSE.
Brīvo laiku dabā labprāt pavada ne tikai cilvēki, bet arī viņu četrkājainie draugi. Diemžēl ērces nešķiro, kam piesūkties, un nereti kož arī suņiem, bet tas ir ļoti bīstami, jo suņiem neveidojas imunitāte pret ērču pārnēsātajām slimībām.
Līdz šī gada pavasarim Rufo (oficiāli Delikatina Ruffus Lex-Tes) dzīvoja lielas pilsētas daudzdzīvokļu mājā, kur no rīta līdz vakaram gaidīja no darba pārnākam savu saimnieku, kopā ar rūdītu, nešpetnu runci, kas sunīti nemitīgi uzraudzīja.
Turpinājums. Sākums 24. martā
Ir interesanti no pieputeņotās Rīgas un pavēsās Frankfurtes pēc pārdesmit stundām Singapūrā pēkšņi attapties kā milzīgā, tveicīgā siltumnīcā, kur 28 grādi un gaiss smaržo savādi un neierasti.
«Ja es tagad skaitītu kopā visas nopirktās, saliktās un jau tālāk atdotās puzles, tad būtu daudzi desmiti,» saka Sarmīte Bauģe. Viņa ir valmieriete, kura jau vairākus gadus dzīvo Zviedrijā, Forkarbijā, kas ir ciemats netālu no Upsalas, bet aizraušanās, kas tagad aizņem lielu daļu brīvā laika, ir cieši saistīta ar došanos turp un mājup pa jūras ceļu.
11. un 12. februārī Valmieras Olimpiskajā centrā notika tradicionālās Nacionālās suņu izstādes «VALMIERAS UZVARĒTĀJS 2023» un «VALMIERAS KAUSS 2023».
«Viss sākās ar kaķēnu, kurš 2020. gadā ienāca mūsu dārziņā «Galasegļos». Bijām tur aizbraukuši, lai aplaistītu siltumnīcu, parušinātu dobes. Ieradāmies ar lielu bērnu pulku, tostarp diviem pašu bērniem, iekūrām grilu.
Ziemassvētku dāvanu iesaiņošanai ik gadu tiek izmantots liels daudzums iepakojamā materiāla.
Valmierieši ir acīgi, zināja stāstīt, ka iepriekšējam Valmieras mēram un bijušajam Saeimas deputātam INESIM BOĶIM ir jauns suns. Tas taču iemesls satikties!