Valoda veidojas ģimenē

Vai tas palīdzēs stiprināt latviešu valodu, vaicāju rakstniekam, publicistam, literatūrzinātniekam un Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājam ARNO JUNDZEM.

– Ja uz latviešu valodu paskatās Eiropas mērogā, mūsu valoda nav maza un nav arī pārāk apdraudēta, taču Eiropas mazās valodas vienmēr jūt lielo valodu spiedienu. Agrāk mums likās, ka pie visa vainīga krievu valoda, tagad redzam, ka tāds pats spiediens nāk no angļu valodas puses, un ej nu zini, kā būs pēc gadiem 10 vai 20 – varbūt sāksies ķīniešu valodas spiediens. Ar to jārēķinās vienmēr, līdz ar to jāsaprot, ka valoda tāpat kā brīvība nav iedota automātiski uz mūžiem, bet gan par to reizēm ir arī jāpacīnās, un šī cīņa neizpaužas fiziski, bet gan ar valodas lietošanu ikdienā un pastāvēšanu uz to, ka man ir visas tiesības runāt latviešu valodā. Nereti mēdzam mīļā miera labad parunāt kādā svešā valodā nekā uzstājam uz savējo, bet īstenībā tā uzstāšana, ka jārunā latviešu valodā, ir pareiza un vienīgais veids, kā valodu sargāt. Man patīk, ka kolēģe Liāna Langa tagad sākusi privātu kampaņu feisbukā, aicinot Latvijas Republikas valsts iestādes, uzņēmējus, privātpersonas utt. izvairīties lietot krievu valodu tur, kur tas nav nepieciešams, un pēdējā laikā viņai ir diezgan labi panākumi – un es redzu, ka no vairākām lielām interneta vietnēm krievu valoda ir pazudusi, arī zvanot uz maksas tālruņiem, kur agrāk bija poga 1 un poga 2 – latviešu valoda, krievu valoda – tagad palikusi tikai latviešu valoda. Tas ir tas veids, kā mēs varam valodu nostiprināt, jo jebkurš cilvēks, kurš atbrauks uz šejieni un redzēs, ka viņš šeit brīvi var lietot savu valodu un viņam latviešu valoda nav vajadzīga, tā arī turpinās lietot savu valodu, jo nebūs jau nekāda stimula mācīties.

Kādreiz septembrī Dzejas dienās rakstnieki gāja uz skolām, kur vadīja literatūras stundas, cenšoties skolēnus ieinteresēt par latviešu valodu, bet nupat tika rādīts sižets, kurā divi latviešu čaļi savā starpā runā angliski...

Es domāju, ka šī jauno cilvēku vēlme runāt citās valodās bija jau Veidenbauma laikā, daudzi izglītotāki latvieši mēģināja runāt vāciski, un kaut kas līdzīgs notiek arī šodien. Skolai ir valoda jāmāca un jāmāca visos priekšmetos, un, manuprāt, ir tikai normāli, ja matemātikas vai fizikas skolotājs liek runāt pareizā latviešu valodā, bet dzejnieku vešana uz skolām nekādi nepalīdzēs – labi atceros, kad pats biju skolnieks, mēs parasti par viņiem uzjautrinājāmies un mums galīgi neinteresēja tas, ko viņi tur runāja, jo viss bija diezgan samāksloti un stīvi. Mums nevajadzētu kultivēt šādas samākslotas valodas mīlestības formas, kas īstenībā ne pie kā laba nenoved. Es domāju, ka valoda sākas ar ģimeni, un, ja ģimenē saka: dēls, latviešu valoda tev nav vajadzīga – mācies angļu valodu, tad dēls bieži vien arī klausīs vecākus un uzskatīs, ka viņam dzīvē latviešu valodu īsti nevajadzēs. Valoda jebkurā gadījumā ir ļoti liela bagātība, un vistrakāk ir tiem cilvēkiem, kuri īsti nav ne vienā, ne otrā valodā.

Ko tu domā par valodas mācību programmām?

Neesmu pētījis, jo sapratu, ka man nav spēka visā iedziļināties, kur viens kliedz, ka tas nav labi, bet otrs kliedz, ka ir ļoti labi. Es cenšos tajā procesā iekšā nejaukties, jo katrai pusei droši vien ir sava taisnība. Domāju, nav tā, ka šodien bērni būtu sliktāki, ka viņi mazāk kaut ko zinātu, ka viņi neko nejēdz un ir pilnīgi neprašas. Atceros, kad ieraudzīju meitas matemātikas uzdevumus, tad es, kas pats biju beidzis matemātikas klasi, ar šiem uzdevumiem nespēju neko izdarīt, kaut gan tā bija vēl tikai pamatskola. Šķiet, ka tās metodes atšķiras, un līdz ar to spriest, vai tās ir labas vai nav labas – nu redzēsim, ja cilvēku rakstīt prasme un prasme literāri izteikties nemazināsies, tad droši vien šajā ziņā viss ir kārtībā. Ja mēs redzēsim situāciju, kad cilvēks vairs nevar uzrakstīt vienkāršu paplašinātu teikumu, tad ir jādomā, ka kaut kas nav pareizi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022