Lielākie Vidzemē – Gaujas krasts

«Bērnu skaits, vērtējot dinamikā, pēdējo 10 gadu laikā visu laiku ir pieaudzis. Pirmsskolā un skolā kopā mācās nepilni 300 bērni, bet skolas posmā 185 audzēkņi, ir izveidotas 25 klases. Skolas kapacitāte būtībā ir sasniegta,» vērtēja Valmieras Gaujas krasta vidusskolas- attīstības centra direktore IVETA KĻAVIŅA, piebilstot, ka pēdējos gados lēnām samazinās bērnu ar dzirdes traucējumiem skaits, jo lielai daļai no bērniem, kas izmanto dzirdes implantus, ir visas iespējas iet iekļaujošās izglītības ceļu un mācīties vispārizglītojošās skolās.

«Arī Valmierā ir vairāki pozitīvi piemēri, kad jaunieši pabeidz ģimnāziju. Un līdzīgi iekļaujošie procesi sekmējas arī citās vispārizglītojošās skolās, arī Vidzemē un Latvijā, tas lielā mērā pateicoties arī mūsu attīstības centra speciālistiem, kas sadarbojas ar skolēniem, pedagogiem un viņu vecākiem,» paskaidroja Iveta Kļaviņa.

Jau piecus gadus Valmieras Gaujas krasta vidusskolu-attīstības centru var meklēt trīs adresēs: ir pirmsskola, kas reiz bija labi zināma kā speciālā pirmsskolas izglītības iestāde «Bitīte» un joprojām tā Jumaras ielā, tad ir skolas lielā, vēsturiskā ēka, kas L. Paegles ielā, kur zināšanas un prasmes iegūst skolēni sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas posmā, un vēl atsevišķā ēkā ir ērtas telpas, kur profesionāli un radoši pedagogi strādā ar bērniem, kam smagi garīgās attīstības un citi attīstības traucējumi.

Jākārto skolu tīkls

Latvijā šobrīd darbojas 42 speciālās izglītības iestādes, to skaitā 11 speciālās izglītības iestādes-attīstības centri, kas papildus izglītības programmu īstenošanai konsultē un izglīto arī tās vispārējās izglītības iestādes, kuras iekļāvušas skolēnus ar speciālām vajadzībām.

Speciālās izglītības iestādēs mācās 4432 bērni 1. – 12. klasē un 768 bērni profesionālās pamatizglītības programmās. Nodrošinot iekļaujošās izglītības pieejamību, speciālās izglītības programmas īsteno arī 372 vispārējās izglītības iestādes, kurās 1. – 12. klasē mācās 7529 bērni ar speciālām vajadzībām. Šādi skaitļi lasāmi Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā valdībai, kuru šomēnes tā arī pētījusi un vētījusi, cenšoties kārtot ne vien vispārējās, bet arī speciālās izglītības skolu tīklu valstī.

«Atzinīgi novērtēju, ka tiek plānots modernizēt speciālās izglītības iestādes, jo skaistā, sakārtotā un mūsdienīgā vidē mācīties grib katrs, tostarp arī bērni ar speciālām vajadzībām. Es vēl gribētu, lai vairāk diskutē par to, kas ir laba un mūsdienīga speciālā izglītība no saturiskā viedokļa un pakalpojumi, ko var sniegt speciālās izglītības iestāde. Skola 2030 ietvaros pamatā runā par vispārizglītojošajām izglītības iestādēm, taču nav noslēpums, ka bērnu ar speciālām vajadzībām mācību vajadzības ļoti atšķiras,» sarunā norādīja I. Kļaviņa.

Jāpiebilst, ka minētajā informatīvajā ziņojumā «Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu» ir daudz skaistu vīziju, kas dzīvē būtu jāievieš līdz 2027. gadam. Tur ietverta arī doma par izmaiņām esošajā speciālās izglītības iestāžu tīklā un sniegti priekšlikumi ilgtspējīga speciālās izglītības iestāžu tīkla veidošanai atbilstoši katra bērna speciālām vajadzībām. Paredzēts arī pilnveidot bērnu ar speciālām vajadzībām iesaistes nosacījumus profesionālās pamatizglītības programmās, lai nodrošinātu šiem jauniešiem turpmākai dzīvei nepieciešamās prasmes. Visu šo mērķu īstenošanai plānots ieguldīt gan valsts, gan pašvaldību, gan Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Valmieras Gaujas krasta vidusskolā-attīstības centrā ir ļoti domāts, lai bērni, kam pats mācīšanās process nereti šķiet apgrūtinošs, daudz varētu darboties praktiski: ir izveidots ērts mājturības kabinets, var apgūt iemaņas kokapstrādē, ir nodrošināta interešu izglītība, lai bērni varētu zīmēt, veidot, muzicēt, dejot, sportot. Pavisam drīz skolas audzēkņi jau varēs apmeklēt jaunu vingrošanas telpu, kur paredzētas gan ārstnieciskās vingrošanas, gan fizioterapijas, gan deju nodarbības, tur iekārtota arī klintīs kāpēju siena un interaktīvā grīda, kur mācības apgūst kustībā.

«Profesionālās izglītības jautājums un iekļaušanās darba tirgū jauniešiem, kam ir speciālās vajadzības, īpaši, ja tie ir garīgās attīstības traucējumi, ir sarežģīti. Ko piedāvā profesionālās skolas? Pārsvarā apgūt kokapstrādi, ēdiena gatavošanu, kļūt par mājkalpotāju. Jā, mūsu bērniem praktiska darbošanās ļoti patīk, patīk iesaistīties. Tāpat apziņa, ka viņu darītais ir noderīgs, bērnus ļoti motivē. Taču profesionālā izglītība jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem un tās sasaiste ar darba tirgu, jā, piekrītu, pagaidām rit smagnēji,» vērtēja Iveta Kļaviņa.

Iekļaušanas bubulis

Tā kā speciālās izglītības iestāžu dibinātāji ir pašvaldības, tām būs jāizvērtē savā administratīvajā teritorijā esošo speciālās izglītības iestāžu turpmākā attīstība, lai nodrošinātu kvalitatīvu speciālo izglītību un attīstītu iekļaujošo izglītību sava novada vispārizglītojošās skolās. Ja samazina kopējo speciālo izglītības iestāžu skaitu Latvijā, Vidzemes reģionā, kas arī paredzēts, izvērtējot visu ziņojuma «Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu» saturu, ir skaidrs, ka ģimenes, kurās aug bērni ar speciālām vajadzībām, meklēs citus izglītošanas ceļus.

«Liesma», analizējot izglītības un sistēmas reformu procesus Valmieras novadā un plašākā reģionā, jau ir rakstījusi, ka virknē vispārizglītojošo skolu ir akreditētas speciālās izglītības programmas. Pārsvarā novada pamatskolas ir akreditējušas tā saukto 56. programmu, kas atvieglo skološanos bērniem ar mācīšanās traucējumiem.

«Tas bija jādara, lai bērni varētu sekmīgāk mācīties. Tikai tāpēc, ka bērnam ir mācīšanās grūtības, viņam nevajag doties uz citu mācību iestādi daudz attālāk no dzīvesvietas,» sacīja Trikātas pamatskolas direktore Inguna Kondratjeva, stāstot, ka to bērnu skaits, kam grūtāk lasīt, rakstīt, kuri lēnāk spēj saprast un tikt galā ar uzdoto, nesarūk.

Par iekļaujošām sevi sauc virkne novada skolu, uzsverot, ka katrs bērns un viņa vajadzības skolai, skolotājam ir svarīgas. Šo viedokli «Liesma» saklausīja ne tikai Trikātā, bet arī runājot ar skolu vadītājiem Kocēnos, Rūjienā, Strenčos.

Strenču pamatskola, kā arī Rencēnu pamatskola un Mazsalacas vidusskola mūsu novadā ir gājušas it kā vēl soli tālāk iekļaušanas procesā, nodrošinot izglītošanās iespēju arī pēc 58. programmas jeb bērniem, kam ir garīgās attīstības traucējumi. Skolu direktori atzīst, ka viegli tas nav, ka varbūt šīs programmas arī nebūtu, ja ģimenes neizvēlētos bērnam ar speciālām vajadzībām šādu izglītības ceļu.

«Mums ir ļoti labi un zinoši profesionāļi, kas strādā ar bērniem, kam zināšanas jāapgūst pēc speciālajām programmām. Ir skolā atbalsta personāls, bet pati svarīgākā ir skolas ieinteresētība un kolēģu zināšanas,» reiz notikušā sarunā norādīja Strenču pamatskolas direktore Dace Gaigala, piebilstot, ka «bērni un viņu vecāki tieši Strenču skolu sauc par savu, viņi te jūtas labi». Jāatgādina, ka Strenču pamatskola, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas bija jaunpienācējs novadā, bija arī sava piedāvājuma nesējs novada izglītības grozā. Šai pamatskolai visvairāk akreditēto mācību programmu, tostarp speciālās izglītības un mazākumtautībām domātās, lai nodrošinātu izglītības procesa pieejamību vistuvāk audzēkņa dzīvesvietai un ģimenes izvēlētā mācību iestādē.

Jādefinē speciālo vajadzību būtība

«Bērnam ar kustību traucējumiem ir vajadzīga pielāgota skolas vide, lai viņš var ērti pārvietoties, un šādam bērnam pat noteikti ir jāmācās vispārizglītojošā skolā. Tāpat daļai bērnu ar dzirdes, redzes traucējumiem ir iespēja mēģināt mācīties vispārizglītojošā skolā, ja pieejams atbalsts. Bet, ja runājam par izglītības programmu bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, tad šī programma paredz pavisam citu izglītības saturu, ko īstenot iekļaujoši vispārizglītojošajā klasē, manuprāt, pilnvērtīgi nav iespējams, it īpaši klasēs ar lielu bērnu skaitu. Turklāt jāņem vērā, ka bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem bieži vien ir zema mācību motivācija un lēns darba temps, kas no skolotāja prasa papildu uzmanību un laiku,» vērtēja Valmieras Gaujas krasta vidusskolas-attīstības centra direktore.

«Lai kvalitatīvi mācītu bērnu ar speciālām vajadzībām, pat ja skolā ir pietiekams atbalsta personāls, ar to vien nepietiek, visā skolā ir jābūt atbilstošai sistēmai, visai skolai, kolektīvam, pedagogiem ir jābūt atbilstošai izglītībai, vienotai izpratnei un pieejai,» tā Iveta Kļaviņa, vēlreiz uzsverot, ka precīzi un tieši ir jādefinē katra bērna speciālās vajadzības, arī katra mācību procesa nodrošināšanā iesaistītā izpratne par speciālajām vajadzībām, lai tiešām katram bērnam būtu iespēja mācīties, gūt panākumus un skolā labi justies.

«Iekļaujošos procesus mēs nedrīkstam ignorēt vai kritizēt. Tie ir būtiski, jo bez iekļaujošas skolas nav iespējama iekļaujoša sabiedrība. Vien jāizprot katra bērna speciālās vajadzības, kam jāseko atbilstošai iekļaušanai. Ja bērni ir auguši blakus, ja otram palīdzējuši, atbalstījuši, viņiem nav nekādu problēmu ar pieņemšanu. Dažkārt ar pieaugušajiem mēdz būt sarežģītāk,» tā Iveta Kļaviņa.

Jāatgādina, ka Valmieras Gaujas krasta vidusskola-attīstības centrs nav vienīgā speciālās izglītības iestāde novadā. Pieredzes bagāti darbojas Ziemeļvidzemes pamatskola Vaidavā. Vai Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais reformu plāns sekmēs abu iestāžu patstāvību, sadarbību vai apvienošanu, rādīs laiks. Lēmumi Valmieras novada pašvaldībā vēl nav pieņemti.

SKOLA, kas attīstās. Valmieras Gaujas krasta vidusskolā-attīstības centrā pašlaik notiek infrastruktūras uzlabošanas un sakārtošanas darbi. Top jaunā sporta halle, un liela daļa teritorijas būs ērta un videi pieejama. Ārijas Romanovskas foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022