Valentīna Brūniņa

Pavisam netālu no Valmieras lauku sētā ar zīmīgu nosaukumu «Meža Sapņi» saimnieko un savus sapņus piepilda kāda rosīga ģimene, pierādot, ka gribai ir spēks un viss ir iespējams. 

Laikam jau ne vienam vien dažādu iemeslu dēļ dzimteni pametušajam latvietim kādā brīdī ienāk prātā doma par atgriešanos. Nu jau vairākus gadus mūspusē dzīvo AGIJA VIZBULE un ROLANDS ZAGORSKIS, kuri satikās un ģimeni izveidoja Anglijā, taču izvēlējās doties atpakaļ uz mājām – uz Latviju. Par Anglijā pavadītajiem gadiem un sajūtām dzimtenē stāsta Agija.

Šoreiz «Sirdsāķīši» ir ciemos pie ILZES, AIVARA un KARLO ĶIRĶEĻIEM viņu skaistajā mājā Valmiermuižā. Laikam gan jāpiebilst, ka Karlo Ķirķelis ir amerikāņu akitas šķirnes suns un īstens ģimenes loceklis, kā tam arī jābūt pie cilvēkiem...

Kocēnu sporta skolas dibināšanai nepieciešamās formalitātes sākts gatavot pirms divpadsmit gadiem.

Deviņdesmito gadu sākumā MĀRA JĒGERE ar vīru strādājuši Valmierā, bet pilsētā nav bijis kur dzīvot, un Māras vecākiem radusies ideja paņemt zemi laukos. Tā arī te, Vaidavas pagasta «Zīvānos», it kā nejauši ienākuši – bez priekšzināšanām, pilnīgi tukšā vietā.

«Mums gandrīz piecus gadus bija faraonu šķirnes sunīte Nefertiti jeb Titī.

Liesmas šīs piektdienas Viesi KARLĪNI CĪRULI valmierieši atceras kā trauslu meiteni ar brīnišķīgu balsi. Ir pagājuši vairāki gadi. Dzirdēts, ka Karlīne dzīvo un savu karjeru veido Vācijā. Nesen viņu satiku Valmierā un uzrunāju intervijai.

«Saulgriežos Jāņu vainags noteikti ir jāliek galvā, jo tā ir vistiešākā saikne ar dabu. Ziedi un jāņuzāles augot ir satikušās ar zvaigznēm, un tas ir visātrākais veids, kā sazināties ar Visumu.

Vasara ir īstākais laiks ceļojumiem, un arī Valmieras novadā jau sākusies aktīvākā tūrisma sezona.

Vēlējos noskaidrot, kāds piedāvājums ceļotājus sagaida mūspusē, vai tas būs pietiekami interesants un plašs, lai viņi novadā vēlētos atgriezties. Uz sarunu «Liesmā» aicināju Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes vadītāju TOMU TREIMANI.

Par saviem – bijušajiem un esošajiem – četrkājainajiem ģimenes locekļiem kafejnīcas «Tobiass» īpašnieks IVARS UPENIEKS stāsta ar lielu, neviltotu mīlestību.

Interese par ziemeļvalstīm DAGNIJAI MEDNEI radās, par tām lasot daudzās grāmatas, īpaši aizrāvusies ar norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna darbiem. 

Lai lasītājus informētu par Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) nozīmīgumu reģiona attīstībā, Liesma sarunājās ar VPR administrācijas vadītāju GUNU KALNIŅU-PRIEDI.

Pastāstiet, lūdzu, par Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumiem un galvenajiem to īstenošanas rīkiem!

Pie DAIGAS LĀCES Valmierā dzīvo divi ievērības cienīgi Norvēģijas meža kaķi. Kaķene Fabianna Foxy Westnord*LV, kura nākusi no audzētavas Latvijā, ģimenē ienāca pirmā. 

Vienpadsmit gadi Anglijā un mājupceļš uz dzimto vietu. Uz Nordhemptonu SANDIJA KUTILA aizbrauca uzreiz pēc izlaiduma Rubenes pamatskolā. Sandija neliedzas, ka drusku piespiedu kārtā, jo gribējies būt ar draugiem šeit, bet mamma jau pāris gadus strādājusi tobrīd tik svešajā valstī.

Valmierietis SAIMONS BURVIS ir jauns vīrietis, kuram ceļā uz jauniem dzīves mērķiem līdzi ir prasme nenobīties no izaicinājumiem, spēja pārvarēt grūtības, kā arī ārvalstīs gūtā pieredze. Pagājušā gada jūlijā Saimons atgriezās no Norvēģijas, kur bija nostrādājis gadu. Uz šo ziemeļu valsti aizbraucis, lai savā dzīvē ko pamainītu un ko jaunu iemācītos.

«No bērnības man bijuši daudzi dzīvnieki, esmu dzīvnieku mīlētāja, – ja mājās varētu ielaist žirafi, arī to būtu paņēmusi.

Jau piecpadsmit gadus grieķis KOSTA HASANI dzīvo Valmierā un Latviju sauc par savām mājām.

Katrs cilvēks ir īpašs, ar savu izskatu, raksturu un īpašībām. To pašu var teikt arī par dzīvniekiem. 

Valmieriete, jūras koku rotu meistare GITA ŠICE dzimusi Limbažos. Vai šis agrā bērnībā piedzīvotais jūras tuvums tik dziļi iesēdies zemapziņā, ka arvien aicina atgriezties? Un Gita atklāj, ka brīvajā laikā viena no mīļākajām pastaigu vietām viņai joprojām ir jūras krasts, kas sniedz gan atpūtu pie dabas, gan iespēju iegūt materiālus rotu un dažādu sadzīves priekšmetu darināšanai no jūras koka.

Valmierā biju ievērojusi jaunu vīrieti ar suņiem (reiz ar vienu, nākamreiz ar citu), kuri, soli solī ejot līdzās saimniekam, uzmanīgi reaģēja uz katru viņa kustību.