Ilona Fērmane

Raiti, interesanti, sirsnīgi – nu tā, ka līdz skudriņām – sestdien, 18. janvārī, Valmieras Kultūras centra Mazajā zālē aizritēja trešais muzicējošo ģimeņu spiets «Tikšanās uz Piena ceļa».

Ja kāds toreiz būtu varējis Sīmaņa baznīcas projektētājiem un cēlājiem pateikt, ka viņu varenā ēka stāvēs vēl vismaz 742 gadus un daudz ilgāk, viņi būtu pārsteigti.

Lai arī ir sācies jauns gads, darbu nebeidzamajā ritmā starp aizgājušo un jauno gadu striktas robežas nav – vakardienas lēmumi ietekmē šodienu, šodienas lēmumi noteiks rītdienas toni.

Netālu no Rūjienas, kur pēdējā leduslaikmeta ledāji sakrokojuši zemi klaipos, lielākā Austrumeiropas drumlina pakājē ir idilliska dzīvošana. Ja cilvēks pats papūlas nodrošināt sev sadzīvisku komfortu, viss pārējais, kas piederas idillei, tur ir bonusā.

«Uz pasaules lielpilsētu fona Valmiera ir ideāli maza, un tā mūs ir izlutinājusi ar visu kvalitatīvo, sākot no skaistumkopšanas, beidzot ar kūkām, viesmīlību, visu, visu… Valmiera ir perfekta,» saka ANNA JĒKABSONE un mūsu sarunas laikā Valmieru piemin vairākkārt.

Pirmdien, 6. janvārī, Valmieras integrētajā bibliotēkā Valmieras Mūzikas skolas pedagogi un audzēkņi ar lielisku koncertu ieskandināja ikgadējo Starptautisko Ziemas mūzikas festivālu.

Naukšēnu pagasta bibliotēka zem Naukšēnu apvienības pārvaldes ēkas jumta draudzīgi dala vietu ar diviem ciema veikaliem, būdama tiem pa vidu.

Visi, kam nav slinkums, jau paspējuši izteikt savus pārsteidzīgos minējumus par to, kas mūs sagaida jaunajā 2025. gadā, taču viņu zīlēšana nav nekas cits kā minēšana uz labu laimi. 

BAIBA ZALCMANE – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Valmieras novadā. Un tas nebūt vēl nav viss.

Klases vakaru koncerti

Mūzikas skolas koncerti parasti notika divas reizes mācību gadā Komercskolas (tagad 5. ģimnāzija) zālē, Valmieras drāmas teātra lielajā zālē vai arī bijušajā Cimzes 1. ģimnāzijā.

Saule vēl nebija uzaususi, bet rīts un laternas jau kliedēja ziemīgo tumsu.

Vai esat ievērojuši, ka visos tirdziņos lielākā cilvēku drūzmēšanās notiek pie mājražotāju pārtikas precēm? Pie zeltaini brūni ceptām, kūpinātām zivīm un gaļas parasti izveidojas pat neliela rinda, un kur nu vēl tad, ja gaļas žāvējumi smaržo un vilina jau iztālēm! Ne velti arī smaržas un garšas ir mūsu tradicionālās, paaudzēs pārmantotās vērtības, ko nespēj aizstāt rūpnieciska lielražošana. Meistari, kas ar darbietilpīgām metodēm prot dabūt to seno, īsto ēdienu garšu, tiek pamanīti un novērtēti.

Laikā, kad modernais laikmets ar tehnoloģiju brīnumiem paņem gandrīz visu cilvēka uzmanību un uztur tādu dzīves tempu, kas neļauj apstāties un rautin rauj uz priekšu, ir vēl tomēr pasaulē lietas, kas atveldzē sirdi. 

Kocēnos raža nenāk viegli

Kocēniem bija iegadījusies tāda likteņa loze, ka kolhozam bija Ļeņina vārds, tālab kolhozs ar tik lielu nosaukumu, saprotams, ne tikai nedrīkstēja citiem palikt iepakaļus nevienā jomā, bet vajadzēja būt priekšgalā.

Pilnā sparā jau notiek gatavošanās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas paredzēti nākamā gada vasarā. Mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem sākušies konkursi un skates. 

Spītējot gada tumšākajam laikam, Naukšēnu kultūras namā svētdien, 1. decembrī, bija uzburta Atvasaras noskaņa un varēja sastapt Vēl ziedam sidrabot sākušas Liepas, kuru vainagos kā Rasa mirdzēja Dzintares lāses. Tur bija tik jautra Dzīga, ka tā vien skaties, vai paspēsi tikt līdzi Marei, lai ar Švunku padotu Reveransu cēlajam Zelta rudenim.

Skaņkalnei trīs izdevumi

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. To var secināt arī par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem mūsdienās, kuru idejiskie priekšteči, kā izskatās, ir agrākie kolhozu, izpildkomiteju, pagasta padomju u.tml. izdevumi.