Jūdzu savu pletīzeri…
Kad apsēžamies teātra skatītāju mīkstajā krēslā un priecīgā satraukumā gaidām izrādes sākšanos, neaizdomājamies, cik daudz cilvēku piedalījušies, lai tas būtu iespējams.
Kad apsēžamies teātra skatītāju mīkstajā krēslā un priecīgā satraukumā gaidām izrādes sākšanos, neaizdomājamies, cik daudz cilvēku piedalījušies, lai tas būtu iespējams.
Vēl šķietami nesen vasarā visai Latvijai pārgāja kapusvētku vilnis, savā virsotnē paceļot mums katram svarīgo atcerēšanos par dzīves neredzamo pusi, kas norit viņā saulē.
Ramata miglā
Spirgtais 18. septembra rīts, pretēji meteorologu nopietnajiem brīdinājumiem par biezu miglu, Valmierā bija ar dzidri zilām debesīm.
«Mūsdienās mēs ļoti daudz laika pavadām internetā, iepazīstot visu plašo pasauli, bet vai pamanām tos vēsturiskos stāstus, kas norisinājušies tepat blakus?
Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».
Tās dienas vakarā, kad Krievija bija iebrukusi Ukrainā, apstulbinošā ziņa arvien vēl nebija ieliekama nekādos rāmjos.
Dzejas dienas pieteikumā bija solīts, ka Valmieras bibliotēkā 19. septembrī dzeja dejos. Izklausījās intriģējoši, jo tas varētu būt jebkas, un ticami, jo dzeja var visu.
Brīvajā zaļas zālītes nogabalā, ko tagad sauc par Hanzas laukumu, «Valletas», teātra ēkas un baznīcas ieskautu, nereti izmanto dažādiem sarīkojumiem.
Fotogrāfi ir interesanti ļaudis – viņi redz to, ko mēs, skriedami pa dzīvi aulēkšiem, parasti nepamanām. Viņi tver mirkļus un prasmīgākie – emocijas, noskaņu un vienā zibsnī tūkstoš vārdu vērtu stāstu.
Savu vecmammu es nesatiku. Viņu jaunu, nedaudz pāri 30 gadiem, 1934. gadā nonāvēja tuberkuloze.
Jau šovakar, 6. septembrī plkst. 19.00, no Zilākalna torņa pāri mežu galiem skanēs taures skaņas un kokles stīgas liegi uzburs ainas no sendienām, kad cilvēki pulcējās Zilākalna svētvietā.
Latviešu valodā vārds cittautietis vārda uzbūvē ietilpina gan būtību, ka personai ir cita tautība, gan vienlaikus vārda skanējums pauž toleranci pret tiem citiem. To pašu varētu pateikt, sakot sveštautietis, taču šo vārdu lietojam daudz retāk un jau ar jūtami distancētu attieksmi, jo tas, lai arī tāpat kā cittautietis nošķir savējos no citiem, it kā uzceļ neredzamu žogu un norobežo ar piesardzību vai pat neuzticēšanos. Tāpēc biežāk sakām cittautietis. Tas skan draudzīgi.
Tikko sācies jaunais mācību gads.
Kopš aizvakardienas, t.i., no 1. septembra, ir stājušies spēkā 13. augustā valdības pieņemtie noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norādes par valsti, kurā ražoti pārtikas produkti.
Labi atceros to pavasara rītu, kad, lūkojoties bezgalīgajā, garām plūstošajā informācijas straumē, starp lielām un kliedzošām ziņām garām pieticīgi vienkārši aizpeldēja neliela, bet kodolīga informācija, ka mūsu latviešu puiši – režisors Gints Zilbalodis un producents Matīss Kaža – iesnieguši Kannu kinofestivāla konkursā animācijas filmu «Straume».
Tieši pirms diviem gadiem Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica bija beidzis filmēt detektīvseriālu «Karmas latvieši» un tas bija gatavs doties pie skatītājiem.
Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».
Atnākusi no darba, mamma, pirms steigties aptecēt mājas soli, savu pasi bija nolikusi bufetē aiz bīdāmā stikla, neaiztaisot to ciet līdz galam. Bufetē stāvēja tādas svarīgas lietas kā maza karafīte ar vēderainām, zeltītas krāsas svītrotām glāzītēm, daži dāvāti suvenīri un citi nieki, kurus vairs neatceros, bet dokumenti tik redzamā vietā gan nekad.
No 9. līdz 11. augustam Valkas pilsētā un novadā, kā arī Valmieras novada Strenčos un Valgā, Igaunijā, norisinājās XV Latvijas amatierteātru svētki, kuros pulcējās ap 1800 teātra spēlētāju no 139 Latvijas un diasporas amatierteātriem. Svētku dalībnieki un apmeklētāji baudīja plašu programmu – izrādes, koncertus, sadziedāšanos ar Latvijas Nacionālā teātra aktieriem, apmeklēja izstādes un citus svētkiem veltītus notikumus.
Sestdien, 10. augustā, spējot vienoties ar gražīgajiem laikapstākļiem, Rūjienā notika pirmā Hobiju diena, kas ietilpst plašajā aktivitāšu programmā, ko paredz iegūtais tituls «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle».