Jau vēstījām, ka 14. augustā Cesvaines pilī Vidzemes plānošanas reģions tradicionālajos vidzemnieku dārza svētkos šoreiz ar nosaukumu «20 Personības 20 gados» godināja cilvēkus, kas izdarījuši vairāk, nekā prasa viņu amata pienākumi, un kas ar savām idejām un ieguldījumu Vidzemē veicinājuši ilgtspējīgas pārmaiņas kopš Latvijas pievienošanās ES un NATO.
Kad oktobra rīta dzestrumu sāka nomainīt sildošie saules stari, bija skaidrs, ka diena būs kā radīta, lai dotos uz vienu no vecākajiem un tradīcijām bagātākajiem tirgiem Vidzemē. Kur nu vēl, ja dota tik reta izdevība ražotājiem, tirgotājiem un pircējiem satikties Valmieras Simjūda tirgū.
Turpinām iepazīstināt ar pērnā gada akcijas «Tavs ieguldījums ainavā» apbalvotajiem. Kategorijā «Novada simboliskās vietas – kultūras mantojums» atzinību par vēsturiskās Ruiču muitnīcas saglabāšanu un tās tālāku kopšanu Ramatas pagastā saņēma ILONA MILEIKA ar ģimeni.
«Šodien visa lopbarības novākšanas un sagatavošanas tehnika un visi mehanizatori ir pie «Braslas» fermas leknajā atālā, pēc kārtas jau trešajā», tā 23. septembra rītā mums teica SIA «Lauksalaca» valdes priekšsēdētāja LARISA GERASIMOVA, kad Mazsalacas pagasta «Priedājos» ieradāmies, lai dzirdētu, kāda šī sezona ir pieredzes bagātajam lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumam.
Pērn akcijā «Tavs ieguldījums ainavā» nominācijā «Valmieras novada daiļdārzs» atzinību par kolekcijas dārza ierīkošanu un uzturēšanu saņēma arī VIKTORIJA PURIŅA.
Raunas pusē ne mazums cilvēku zina, ko nozīmē pēdējos gados vietējo vidū radies nosaukums «Ošu sula». Kas to pirmoreiz padzirdējis un brīnās, tam paskaidro, ka tā dēvē AIGARA un INITAS DZENĪŠU zemnieku saimniecībā «Oši» spiesto, pašu audzēto ābolu un cidoniju sulu. Kad ābeļu zari ražas smagumā noliekušies vai līdz zemei, arī «Liesma» vēlējās pabūt rudenīgajā ābeļdārzā.
Valmieriešu MAIJAS un ĒVALDA BREIKŠU hobijs ir puķkopība. Ar to viņi nodarbojas piemājas dārzā Valmieras centrā un Kauguru pagastā savā lauksaimniecības zemē ierīkotajā dāliju audzētavā. Kad tur dālijas ir pilnos ziedos, arī mēs pieteicāmies ciemos.
ROLANDS MADARS VILNĪTIS ir Rencēnu pagasta zemnieku saimniecības «Ārņi» saimnieks. Lai arī gados jauns, bet jau ar krietnu pieredzi piena lopkopībā: būdams Priekuļu tehnikuma audzēknis, viņš uz vectēva Viļņa Ārgaļa saimniecības bāzes izveidoja savējo. Tur mazdēls ar vectēva atbalstu joprojām nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, pa abiem vēl pieķerot klāt putnkopību un biškopību. Konkursa «Sējējs» veicināšanas balvu 2018. gadā Rolands saņēma nominācijā «Jaunais veiksmīgais zemnieks».
Par rūjienieti, 600 gladiolu šķirņu kolekcionāru ar cienījamu stāžu MODRI PAEGLI esam rakstījuši vairākkārt, jo viņa lolotā kolekcija ne reizi izstādēs priecējusi skatītājus gan Valmierā un Rūjienā, gan citviet Latvijā. Augustā, kad dārzos savu krāšņo uznācienu atkal svin ziedu karaliene gladiola, pieteicāmies ciemos, un, neko nezinot, trāpījām desmitniekā, jo, izrādās, bagātajā kolekcijā šajā sezonā daudzi gladiolu šķirņu retumi uzzied pirmo reizi.
Tradicionālais Baltijas ceļa atceres pasākums 23. augusta pievakarē Ķoņu pagasta Unguriņos – kādreizējā robežpunktā starp Igauniju un Latviju, kur 1989. gada 23. augustā bija tikai viena no unikālā 600 kilometru garā Baltijas tautu vienotības ceļa vietām–, arī šoreiz kuplā skaitā pulcēja abu kaimiņvalstu iedzīvotājus. Ne viens no toreizējās, vēsturei un Baltijai tik nozīmīgās miermīlīgās protesta akcijas dalībniekiem šoreiz līdzi bija ņēmis savus mazbērnus, lai viņi redzētu, kur ome un opis kopā ar savu vienaudžu tūkstošiem toreiz vienoti un strikti pieprasīja: brīvību Baltijai!
«Valmieras piena» ražotais krējums un biezpiens ir un paliek vislabākie. Vasara bez «Limbažu piena» kefīra un «Rūjienas saldējuma» nav iedomājama. Ja tagad ražas laikā tomātu maizītēm vajag arī nelielu sviesta kārtiņu, tad tikai no piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības «Straupe». Ja jāgādā cienasts, tad izvēlos «Smiltenes piena» sierus un biezpiena tortes. Mūsu ģimenes ikdiena un godi nav iedomājami bez «Liepkalnu» sātīgās maizes un gardajiem našķiem galdā.
Vidzemes plānošanas reģions un Europe Direct Vidzeme 14. augustā Cesvaines pilī tradicionālajos vidzemnieku dārza svētkos šoreiz ar nosaukumu «20 personības 20 gados. Vidzemnieku godināšana 2024» ar vērienu cildināja tos cilvēkus, kuri ar savām idejām un ieguldījumu Vidzemē ir veicinājuši ilgtspējīgas pārmaiņas 20 gadu laikā, kopš Latvija ir pievienojusies ES un NATO.
Labi, ka laikā, kad visur neticami piesātinātā piedāvājumā notiek visdažādāko mērogu svētki, pasākumi un sportiskās aktivitātes, kad no mežiem atkal ar pilniem baraviku groziem, kā ezīši pukšķēdami, nāk nacionālā hobija uzturētāji un kad pagrabos strauji pildās dārza labumiem piepildītās burkas, neaizmirstam arī savu pilsoņa pienākumu – atbalstīt sabiedriski aktuālas iniciatīvas, paužot savu attieksmi ar parakstu pilsoniskās līdzdalības sistēmā ManaBalss.lv
Par Valkas novada Vijciema lauku sētu «Ziediņi» dzirdēti dažādi emociju nostāsti – vairums turp braucis rožu kolekciju vai flokšu krāsainību lūkot, bet citi tur atgriežas ar groziem pēc agrajām zemenēm vai vareniem tomātiem. Pozitīvo atsauksmju ieinteresēta, ciemos pie Valkas mākslas skolas direktores, diplomētas dārzkopības agronomes SNIEDZES RAGŽES pieteicās arī «Liesma».
Tā var teikt par nupat brīvdienās Valmierā, Kocēnos, Rubenē, Zilākalnā, Burtniekos, Rūjienā, Rencēnos, Ēvelē, Jērcēnos, Trikātā, Kauguros un vēl citviet gandrīz 30 adresēs aizvadītajām Mājas kafejnīcu dienām.
Valmieras novada pērnā gada akcijā «Tavs ieguldījums ainavā», kā zināms, bija pieteikts 41 daiļdārzs un sakoptākie īpašumi pavisam septiņās kategorijās. Nominācijā «Valmieras novada daiļdārzs» Atzinību saņēma arī SARMĪTE BĒRZIŅA no Jērcēnu pagasta «Ziedupēm».
Pirmo reizi Latvijā šonedēļ viesojās Rūjienas sadraudzības pilsētas Šteinhāgenas (Vācija) Lauku sieviešu apvienības delegācija vienpadsmit dāmu sastāvā.
Valmieras novada akcijā «Tavs ieguldījums ainavā» pērn bija pieteikts 41 daiļdārzs un sakoptākie īpašumi. Kategorijā «Valmieras novada daiļdārzs» atzinību saņēma arī valmieriete, bioloģijas skolotāja GUNA TAUBE.
Tā ir gadiem kopta tradīcija – reizē ar ievu ziedēšanu Siguldā pilsētas centrā pulcējas ļaudis no malu malām, lai, savstarpēji sadarbojoties, turpinātu vairot Latvijas skaistumu.
Tā teikts mājaslapas www.olerumuiza.lv vizītkartē. Ar atbildību paustais atbilst 18. gadsimta 80. – 90. gados agrīnā klasicisma stilā celtā muižas ansambļa kā Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas koncepcijā. Viss notiek mērķtiecīgi, autentiski un profesionāli. Jau trīsdesmit gadus par šo vidi gādā muižas tagadējie saimnieki – biedrība «Oleru muiža», tās valdes priekšsēdētāja IEVA ZEMĪTE un atbildīgais par ēku atjaunošanu Mg.art. KĀRLIS ZEMĪTIS.