Ar domu, kā nopelnīt vairāk

– Šī gada laikā esam atvēruši Valmieras biznesa inkubatora atbalsta vienību Smiltenē. Inkubatoram speciālas telpas gan nav paredzētas, bet mūsu kolēģe divas dienas nedēļā ir pieejama Smiltenes pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, jo īrēt atsevišķas telpas tobrīd vēl bija nerentabli, jo kurš tad kovida laikā pie mums nāks. Tagad sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldību mēģinām vairāk iekustināt jaunos uzņēmējus. Teikšu tā, ka pirmie augļi būs gaidāmi nākamajā pavasarī, jo nekas jau nenotiek uzreiz, viss ir atkarīgs no cilvēkiem. Smiltenes pašvaldībā tagad ir atbildīgais speciālists par uzņēmējdarbību, un sadarbībā ar viņu runājam par novembrī Smiltenē notiekošajiem pasākumiem, kurus viņi paši iniciē. Tad arī kopā ar šo speciālistu plānosim nākamos soļus, ko darīsim, lai aktivizētu Smiltenē jaunos uzņēmējus. Tas, ka mēs tur esam, vēl neko nemaina – tāpat liela daļa konsultāciju notiek attālināti.

Pārbaudīt idejas dzīvotspēju

Šajā plānošanas periodā inkubācijā vairs nevienu neuzņemsim, jo mums šī programma beidzas nākamā gada beigās, bet pirmsinkubācijas uzņemšana turpinās – ir nokomplektēta grupa rudens uzņemšanā, kurā ir cilvēki arī no Smiltenes novada, un vēl pēdējā uzņemšana pirmsinkubācijā būs pavasarī, tā ka proporcionāli klientu skaits no Smiltenes novada palielināsies, jo jūtam, ka arī tur esam pamanīti. Pirmsinkubācija ir lielisks veids, kā saprast, vai ideja ir dzīvotspējīga un vai tu pats kā uzņēmējs esi dzīvotspējīgs, jo grūtākais jau pašam visu to pavilkt. Runājot par jaunajiem novadiem, globāli nekas nemainījās, jo Valmieras biznesa inkubators jau pirms tam apkalpoja jauno novadu teritorijas, vienkārši apvienojās novadi, ar kuriem vajag runāt. Agrāk tie bija mazāki, tagad ir Valmiera, Valka, Smiltene un Cēsis, tehniski ir samazinājies sadarbības partneru skaits, taču teritorija paliek tā pati.

Naudas pietiks visiem

Pirmsinkubācijā uzņēmām 29, apmēram tikpat vietas būs pavasarī. Pirmsinkubācijā nav finanšu atbalsta, ir konsultatīvi izglītojošais saturs, klienti galvenokārt tiek motivēti, parādot, ar ko sākt. Tas jādara, lai to ideju varētu izvest tautās, ievest tās produktu tirgū.

Ja runājam par inkubācijas klientiem, kuri šobrīd pretendē uz programmas atlikušo naudas daudzumu, kas vēl ir palicis, tad es teiktu, ka pietiks visiem, bet, visticamāk, mēs arī visu iztērēsim. Nevaru apgalvot, vai ļoti pietrūks, domāju, ka ne, bet gribu ticēt, ka nebūs arī tā, ka paliks pāri. Kovida krīze pārāk neietekmēja mūsu uzņēmējus, kuriem bija eksports, viņi darbojās e-komercijā, cilvēki sēdēja mājās, pat vairāk pirka, bet šībrīža krīze attīstības plānus ir nedaudz piebremzējusi, jo pieaugušas cenas izejmateriāliem, izejvielām, iekārtām un mūsu atbalsts, kas paredzēts investīcijām un attīstībai, ko var paņemt, iet prom mazākās summās. Tas it kā liek mums domāt, vai mēs varēsim visu naudu iedot mūsu uzņēmējiem, vai būs, kas paņem, bet pagaidām vēl pāragri domāt, ka mūsu uzņēmēji tagad līdīs alās un neko nedarīs.

Labi speciālisti uz izķeršanu

Es domāju – galvenais jau ir nevis prātot, kā ietaupīt, bet gan nopelnīt vairāk. Mūsu uzņēmēji, kas jau ir ar nelielu stāžu gan inkubācijā, gan arī eksportā – viņi nevar apstāties, tad ir viss – nauda vējā. Viņiem ir darbinieki, viņiem ir kredīti, tas pats par sevi motivē, jo nevar nemaksāt darbiniekiem vai nemaksāt kredītu. Runājot par darbiniekiem, to skaits pagaidām ir ļoti konstants, lai arī ik pa pusgadam kāds klients, kura uzņēmumam pienācis beigu termiņš, pie mums vairs neskaitās. Tomēr inkubācijas klientiem darbinieki ir, viņi tos pieņem, un mēs esam ļoti priecīgi, ka nodokļu apjoms, kas tiek maksāts par viņiem, arī pieaug. Tas nozīmē, ka algas ceļas, efektivitāte pieaug, bet tā, ka tas palielinātos ļoti jūtami, īsti nav. Esmu runājis ar kokapstrādes uzņēmumu vadītājiem, viņiem nav viegli atrast kvalificētus darbiniekus un arī vienkāršo darbu veicējus – konkurences cīņā viss atkarīgs no tā, cik uzņēmējs spējīgs viņiem samaksāt un cik šis darbinieks spēj būt lojāls, jo mēdz būt arī tādas problēmas. Protams, lielu daļu speciālistu nosmeļ galvaspilsēta, bet tas nav slikti – viņi tur iegūst vēl lielāku pieredzi un uzaudzē muskuļus, bet tad, kad viņiem apnīk tas ātrais ritms, viņi atgriežas reģionā. Lai gan tas nemaz nav tik svarīgi, kur viņi sēž, piemēram, IT speciālisti var atrasties kaut vai Valkas mežos, ja vien tur pieejams jaudīgs internets.

Nodokļi jāmaksā visur

Mums eksperimentālā kārtā bija diasporas projektiņš ar pieteikšanos pirmsinkubācijā tiem latviešiem, kuri nedzīvo Latvijā. Tur bija daži labi projekti, no kuriem sākās arī uzņēmējdarbība, bet man par visiem inkubatoriem datu nav. Noteikti kāds ir uzsācis savu darbošanos, bet, kā tur gājis, man grūti pateikt. Katrā ziņā 100% varu apgalvot, ka tiem latviešiem, kuri padzīvojuši ārzemēs un šeit uzsāk savu uzņēmējdarbību, šķiet, ka šeit to darīt ir daudz vienkāršāk un nodokļu slogs te ir samērīgi labs, jo arī citviet birokrātija ir tāda pati, ja ne vēl lielāka. Vienkārši tiem, kuri nav iedziļinājušies citu valstu nodokļu sistēmās, šķiet, ka tur nu zāle ir zaļāka, bet īstenībā, kad tur pamēģina, tad nemaz nav tik vienkārši. Runa nav tikai par nodokļiem, bet arī par iespējām, ko uzņēmējs izmanto savā darbībā. Ne jau tie nodokļu procentiņi šur vai tur maina to konkurētspēju, to maina uzņēmēja saskatītās iespējas, kā savu produktu realizēt, kā piedāvāt savu pakalpojumu.

Pie produkcijas plaukta

Šis ir klientu produktu plaukts, kurā atrodas gan inkubācijā esošie, gan jau bijušie klienti, bet nav jau visiem tāds viegli parādāms produkts, piemēram, IT projekti un pakalpojumi. Viens no esošajiem klientiem tirgo augsni telpaugiem, mums inkubācijā ir zinātnieki, kas no mūsu pašu vietējās kūdras gatavo ekoloģisku augu augšanas veicināšanas ekstraktu, viņi šobrīd mēģina atrast savu tirgu – šis līdzeklis nopērkams tikai Valmierā pie ražotāja un internetā. Vienam no mūsu labajiem piemēriem – smiltenieša Lauža amfībijai – inkubācijas periods jau beidzies, patlaban viņi turpina strādāt, pildot priekšpasūtījumus, un ir atkal piesaistījuši finansējumu un izstrādā modeli saliec pats, respektīvi šo amfībiju kastē aizved, kur vajag, un izbaudi salikšanas prieku.

MĀKSLAS AKADĒMIJAS ABSOLVENTE Sabīne Baumane, stājoties inkubatorā, bija jau uzsākusi savu darbību, radījusi zīmolu Little Wil. Viņai atbalsts ticis piešķirts, lai jaudīgāk varētu izvērsties eksportam, kas arī izdevies un noteikts apjoms sasniegts. Tagad būtu laiks nākamajam solim paplašināt realizāciju, taču nesen pasaulē nācis viņas mazulis, līdz ar to biznesam atlicis mazāk laika, taču Sabīne turpina veidot arvien jaunus produktus.

ZĪMOLA NUUKchair  biznesa menedžeris Raivis Tauriņš SIA Rūtiņdupsis dibinājis 2019. gadā ar domu ražot un pārdot pašu radītus atpūtas krēslus, kas veidoti no metāla un tekstiltīkla. Pirms uzņēmuma izveidošanas jau bijuši daži krēsli uzmetināti un testēti dažādos publiskos pasākumos, lai saprastu cilvēku reakciju. Pateicoties pozitīvajām atsauksmēm, radusies drosme veidot uzņēmumu un attīstīt produktus tālāk. Līdz ar uzņēmuma radīšanu tas iestājies LIAA Valmieras biznesa inkubatorā. «Tas bija ļoti pareizs lēmums, jo, lai iestātos, bija nepieciešams prezentēt ideju, to uzlikt uz papīra un sastrukturizēt, bija kopienas atbalsts no citiem jaunuzņēmumiem, jo visiem bija līdzīgi risināmie jautājumi uzņēmuma sākuma posmā, un galvenais – caur inkubatoru varēja iegūt finansiālo atbalstu, kas pirmajos gados ļoti noderēja. 

Šobrīd pārdodam krēslus savā e-veikalā un dažādās tirdzniecības vietās, kā, piemēram, Stockmann Rīga. Tā kā produkts ir viegli saliekams un izjaucams, tas tiek kompakti sapakots kastēs, kas dod iespēju to nosūtīt ar kurjerpastu visā pasaulē. Krēsli ir pārdoti Baltijas valstīs, Vācijā, Šveicē, Zviedrijā un citur. Uzņēmuma nākotnes mērķis ir virzīt produktu eksportā. No šī rudens mūsu produktus var atrast vairākos Vācijas mēbeļu veikalos,» atklāja Raivis.

JURIS ČEIČS: «Mūsu klientiem ir tie paši izaicinājumi, kas visiem citiem.» Ārijas Romanovskas foto 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022