Atgriežas gājputni
Gājputni ir sugu skaita ziņā vislielākā putnu grupa Latvijā – pirms iestājas aukstais laiks, tie migrē gan uz tuvākām, gan tālākām vietām.
Gājputni ir sugu skaita ziņā vislielākā putnu grupa Latvijā – pirms iestājas aukstais laiks, tie migrē gan uz tuvākām, gan tālākām vietām.
Ar šo enerģisko kundzi man pirmoreiz bija tas gods satikties un nedaudz parunāt saulainā 2018. gada augusta sestdienā laukumā pie Matīšu baznīcas, kur viņa, toreiz pašas dibinātā Kanādas latviešu jauniešu kamerkora Dzirksts diriģente, sava tēva Ulda dzimtajā pusē 11. augustā bija aicinājusi kopā savas vārdamāsas uz jau 25. Vispasaules Vizmu salidojumu.
Privātais muzejs «Mana bērnība» nav Valmierā, bet Rīgā. Ja ceļi ved uz to pusi brīvdienās, tad varbūt vajag uzmeklēt Dzērvju ielu 6, kas šaipus Daugavai, lai pabūtu, aptaustītu, pasmaržotu un izbaudītu bērnības zemi.
Domāju, ka daudziem valmieriešiem un arī novada iedzīvotājiem ir zināms Valmieras novada skriešanas, nūjošanas un velobraukšanas seriāls «Fiz-Kul-Tūre», kas sevī apvieno gan sportisku izkustēšanos, gan dažādu skaistu novada vietu apskatīšanu.
Pēdējos gados regulāri neilgi pirms gadu mijas Liesmas redakcijā pienāk bieza aploksne, uz kuras minēts sūtītājs – Māris Krusts Austrālijā.
Realizējot projektu, kas atbalstīts Valmieras novada fonda konkursā «Sev, Tev, Novadam», ukraiņi ar latviešiem kopā nosvinējuši Ziemassvētkus, iepazīstinot ar tradīcijām, kuras bieži piemirst jaunā paaudze, bet vecākie atceras un atgādina.
Valmieras Integrētajā bibliotēkā norisinājās tikšanās ar autoru RIČARDU INGREMU.
«Šo nepabeigto pasauli Dievs deva, teikdams, radi tālāk. Es zinu pats, vēl prieka maz, vēl puķes bālas,» tā raksta Māra Zālīte, un šīs dzejas rindas mūzikas skaņās ietērpis komponists Jānis Lūsēns.
Šogad jau 11. gadu tiek īstenots sociālā uzņēmuma «Eņģeļa pasts» projekts «Ziemassvētku vecīša darbnīca».
Nebūs daudz to, kuri atceras laikus, kad motocikls bija tāds pavisam racionāls ģimenes transporta līdzeklis, lai nokļūtu uz darbu, dārzu, uz copi vai sēnēs. Sevišķi mocītis ar blakusvāģi.
Nē, šis putns noteikti nav kaimiņpilsētas ģerbonī un pat ne Cēsu gada putns 2024. Šoreiz būs stāstiņš par, manuprāt, potenciāli gardām kūpinātām vistiņām, kuras iespējams katru piektdienas pēcpusdienu iegādāties Cēsu pilsētas tirgū.
Latviju labāku dara tās cilvēki. Latviju dažādu veido tās cilvēki. Mūsu valsts ir ziedoša, tā plaukst, jo savējie cenšas. Ļaudis saudzē arī senču mantojumu, un pratēji rada latviskā stāstus no jauna.
Izrādes tiek rādītas četros spēles laukumos. Trīs zālēs atjaunotajā Valmieras teātrī un arī «Kurtuvē». Visās zālēs jau piedzīvotas pirmizrādes un arī jauniestudējumi top.
Kauguru pagasta amatierteātris «Vīzija» izrādi «Laimes ilgas» spēlējis gandrīz jau 30 reizes, un plānotas vēl trīs izrādes. Tas ir diezgan iespaidīgs sasniegums amatierteātrim, tāpēc tikāmies ar OSKARU HOFMANI, Kauguru pagasta amatierteātra «Vīzija» režisoru.
Simjūda tirgū būdā Rīgas ielā aiz letes ieraugu vīru, un, zinot viņa līdzšinējās publiskās aktivitātes, šādā ampluā redzot, esmu pārsteigts.
Rīgā, Ģertrūdes ielā 32, ir biedrības «Tavi draugi» labdarības veikals, Cēsu pilī darbojas Seno rotu kalve, un šoreiz kopīgais atslēgas vārds būs – meistars un meistardarbi.
Valmieras tehnikuma topošie atjaunojamās enerģētikas un mehatronikas sistēmu tehniķi Mareks Tupmacis, Toms Kokka, Roberts Laucis, Artis Sparāns un Keita Kandavniece devās uz Bragu, pilsētu Portugālē, lai no 9. līdz 12. oktobrim piedalītos Erasmus+ projekta «Solar Village» atklāšanas konferencē.
Moto sezona jau tikpat kā beigusies. To lēnām bremzē lietus un rudenīgi laikapstākļi, bet punktu pieliek aukstuma iestāšanās.
Zvaigžņu zeķes, kurzemnieku zeķes, adīti dārzeņi, augļi un tagad arī pārtikas produkti, lai bērni varētu mācīties, kā pareizi šķirot atkritumus.
Oktobris klauvē pie durvīm, un, ņemot jau rokā tējas krūzi, sanāk pavētīt atmiņu kambarus. Kāda tu biji, aizgājusī vasara? Tas cilvēks, kurš pirmais izdomāja, ka lielākos nospiedumus uz mums atstāj ceļš un ceļā satiktie ļaudis, noteikti nebija ar pliku roku ņemams.