... un kādēļ lai tā nebūtu Valmiera?

Vai abpusējā sadarbībā ir arī pašvaldības ieguldījums?

Pasaulē un lielākoties arī Eiropā prakse ir tāda, ka pašvaldība attīsta vietu un infrastruktūru, kuru pēc tam savā darbībā izmanto investors. Pašlaik arī Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorijā jeb šobrīd Rūpniecības un eksporta parkā pašvaldība pilnveido ielu tīklu, tiek sakārtotas arī komunikācijas – ūdensvads, lietus kanalizācija, siltumtrase. Tas arī ir veids, kā pašvaldība šajos projektos līdzdarbojas. Rūpniecības un eksporta parka gadījumā pašvaldība ir startējusi speciālajā atbalsta programmā 5.6.2., kas atbalsta degradēto teritoriju attīstību.

Zeme paliek kā pašvaldības īpašums?

Jā, zeme paliek pašvaldībai. Notiek nomas izsole, kurā investors piedalās uz telpu un tām piegulošās zemes nomas tiesībām, vai arī kurā tiek izsolīta tikai zeme, uz kuras viņš pats arī būvē nepieciešamās ēkas. Jebkurā gadījumā tas notiks uz pašvaldībai piederošās zemes, vismaz uz projekta laiku, piemēram, kad nomas izsoles uzvarētājs nosolījis izsoli uz septiņiem gadiem.

Kas notiek pēc tam?

Šādu jautājumu esam uzdevuši Ekonomikas ministrijai, jo šādas prakses pašvaldībai pagaidām nav. Iespējams, nomas tiesības, atbilstoši likumdošanai, drīkstēs pārslēgt uz ilgāku periodu.

Kā pašvaldība investorus atrod?

Tā kā esmu viens no izpilddirektora vietniekiem, kā arī Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītājs, tas nozīmē ciešu sadarbību ar uzņēmējiem. Lielākoties tās ir sarunas, kurās pašvaldība viņus informē par iespējām, attīstot vienu vai otru teritoriju. Sarunu gaitā, piemēram, noskaidrojas, ka kādam uzņēmējam ir sadarbības partneris, kurš varētu savu darbību no cita reģiona vai citas valsts pārcelt uz Latviju. Un kādēļ lai tā nebūtu Valmiera? Nākamais sarunu posms sākas, kad atskan zvans un potenciālais investors piedāvā tikties pašvaldībā. Satiekamies, izrunājam, kādas ir viņa vēlmes. Tā tas notiek. Informācija tiek nodota no viena cilvēka otram. Tā ir tāda kā bezmaksas reklāma, kas pašvaldības interesēs nenoliedzami ir labākais, arī lētākais variants – tiek izslēgts posms, kad jāskaidro, kas tas īsti ir par potenciālo investoru, jo informācija ienāk no pašvaldībā jau zināmiem uzņēmējiem.

Interesants bija kovida laiks, kad iestājās tāds kā pieklusuma, bet ne piebremzējuma laiks, jo sarunas bija uzsāktas iepriekš un uzņēmēju interese par investīciju iespējām jau izrādīta. Tas bija laiks, kad uzņēmējdarbībā nācās saprast, kas notiek pasaulē un uz ko pašiem jāvirzās. Tas laikposms ir noslēdzies, un šie uzņēmēji atgriezušies pie sarunām ar pašvaldību. Radušies arī jauni potenciālie partneri. Bez īpaši lielām reklāmām Rūpniecības un eksporta parkā jau darbojas četri uzņēmumi, kas nosolījuši gan telpas, gan zemi, un ir notikusi arī piektā nomas izsole. Kopējās investīcijas uz šo brīdi ir 730 tūkstoši eiro, jau radītas ap 45 jaunām darba vietām.

Situācija arī kara Ukrainā dēļ joprojām nav stabila...

Kovida krīzes rezultātā uzņēmējos bija iestājies šoks, bet nu jau daudzi spējuši restartēties, pārgrupēties un domāt ilgtermiņā. Kara ietekmē notiek resursu pārdale, jaunu tirgu apguve. Patiesībā mūspusē nebija daudz uz austrumiem orientētu uzņēmēju, kādi 7 – 8%, varbūt 12%, un arī viņi meklējuši un atraduši jaunus noieta un arī piegādes tirgus. Tajā pašā laikā Valmieras novadā ir arī uzņēmēji, kas kādu komponenti ražo kaut kam, un viņiem būtībā nekas nav mainījies arī šajos apstākļos, viņi turpina darīt to, ko līdz šim.

Novadā, manuprāt, nav jāuztraucas par uzņēmējdarbību.

Vai investori Valmierā ienāk ar saviem cilvēkiem?

Jā, ir, kas ienāk ar saviem cilvēkiem, bet notiek sarunas arī ar Valmieras tehnikumu, jo, kā iepriekš uzsvēru, mēs tomēr, ja vien ir šāda iespēja, gribētu, lai novadā ienāk izglītoti speciālisti, kas pārzina jaunākās tehnoloģijas. Ir taču jāizmanto apstāklis, ka pilsētā ir gan tehnikums, gan augstskola. Mēs kā pašvaldība cenšamies veidot šādas izglītības iestādes novadā, kā arī radīt apstākļus, lai jaunieši, kuri te izmācās, tepat paliek. Tas ir ļoti svarīgi. Vienlaikus saprotam, ka pie tā joprojām ir jāstrādā. Uzņēmēji mums jautā, kā ir ar dzīvojamo fondu, ko varam jaunajiem speciālistiem piedāvāt. Te varu atbildēt, ka jau esam pieteikušies Ekonomikas ministrijas izstrādātajā valsts atbalsta programmā zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos. Ar šīs programmas atbalstu līdz 2026. gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu dzīvokļu  būvniecību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un iedzīvotājiem tik nepieciešamo zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos. 

Varam runāt arī par valsts investīcijām novada attīstībā?

Jā, varam runāt par valsts investīcijām caur Eiropas Savienības fondiem, kad Eiropa izdod normatīvos aktus un no valsts puses tiem tiek pakārtotas atbilstošas programmas, kurās var piedalīties gan pašvaldības, gan privātie uzņēmēji. Tomēr uzskatu, ka valsts pārāk aizrāvusies ar lietām, ko tai nevajadzētu darīt, jo nodarboties ar uzņēmējdarbību nav tās primārā funkcija. Bez šaubām, ir arī stratēģiskās lietas, kurās valstij ir jāiejaucas, bet pārējās būtu jāuztic uzņēmējiem.

Vai ir sasniegts mērķis – lielākam novadam lielākas iespējas?

Mans subjektīvais redzējums – ir piemēri, kad arī mazam novadam izdevies piesaistīt finanšu līdzekļus. Tomēr lielākam novadam plāni ir daudz stratēģiskāki un pārdomātāki, iespējams piesaistīt krietni lielākas investīcijas. Piemēram varu minēt to pašu zemo izmaksu īres namu programmu, kurā kopējā atbalstam paredzētā summa ir 40 miljoni eiro (Valmierā plānots izbūvēt 120 dzīvokļus), bet ar industriālā parka projektu Valmieras novada pašvaldība plāno startēt 20 miljonu programmā. Tās ir pilnīgi citas iespējas.

Arī bijušie novadi no tā jutīs labumu?

Valmierā ir lielāks dzinējspēks, un investors, ierodoties uz sarunu Valmierā, skatās, kāda te infrastruktūra, ceļu infrastruktūra, mācību spēki, veikalu, medicīnas, izklaides pieejamība. Kad Valmiera pabeigs dzīvojamo māju fonda plānoto attīstību, tad tās tuvumā esošās pilsētas varētu veidoties kā guļamrajoni, un tas nav sliktākais variants, jo attālumi novadā nav lieli. Tiek domāts arī par autobusu tīkla optimizēšanu.

Mani personiski interesē, kāds labums investoram ir no ieguldījuma, ko viņš iegūst?

Pašvaldībā mums ir vienošanās, ka investoriem dodam tādu kā zaļo gaismu – būvprojektu vieglāku saskaņošanu, nekustamā īpašuma un arī pašvaldības budžeta mugurkaula – iedzīvotāju ienākuma nodokļa – atlaidi. Esam snieguši ieteikumu valdībai nākotnē pārskatīt iespēju novirzīt pašvaldībai arī daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas būtu vēl viens no atbalsta veidiem. Partneru sadarbības attiecības veidojam arī Rūpniecības un eksporta parkā. Lai notiktu lielāka rosība būvobjektā, pirmajiem uzņēmējiem, kas tur nosolīja telpas, palīdzējām izbūvēt siltumtrasi. Sākotnēji viņi lielākoties izvēlējās apkuri veikt paši, bet, saprotot, kas notiek pasaulē enerģētikas jomā, galarezultātā vērsās pie pašvaldības ar iesniegumu pieslēgties pilsētas siltumtrasei.

Pašvaldībai noteikti ir arī ieceres tuvākas vai tālākas nākotnes projektiem. Vai ar investoriem notiek arī šādas sarunas?

Jā, sarunas notiek, bet pagaidām konfidencialitātes līmenī.

Vai pašvaldībai sadarbībā ar uzņēmējiem birokrātija netraucē?

Var piekrist, ka kaut kādā mērā esam birokrātiska valsts un cilvēkiem, kuri grib darboties, kuri tendēti uz mērķi, ir svarīgi savu mērķi sasniegt, tāpēc visas likstas, ar kurām ceļā uz to jāsaskaras, tiek aizmirstas. Pats nāku no citas vides, un, ja arī kaut kas neizdodas tik ātri, cik cerēts, to tik ļoti nepārdzīvoju, jo mērķis ir, lai rezultātā visi būtu apmierināti. Jā, privātajā biznesā dažkārt dažādu saskaņošanu process pagarina šo ceļu uz mērķi, bet esmu iemācījies uz to skatīties vienkāršāk. Tiek veiktas papildu darbības, arī saistībā ar likumdošanu, lai viss notiktu ātrāk un veiksmīgāk.

RŪPNIECĪBAS UN EKSPORTA PARKS, skats no Dzelzceļa ielas. Šim projektam šobrīd piesaistītas vislielākās investīcijas. Gunta Vīksnas foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022