Rūcamlapa

Viena aksioma ceļu satiksmē joprojām būtiska – sasists auto ne tikai zaudē savu vērtību, bet arī apdraud šoferu drošību.

Patīk mums tas vai ne, taču uz ceļiem un ielām Latvijā parādās arvien vairāk automobiļu ar ziliem burtiem un cipariem uz valsts numuru zīmēm.

Par tiem šodien Rūcamlapai garākā sarunā stāsta LAURA TALCE, CSDD Valmieras reģiona vadītāja.

Arī Rūcamlapai prieks par kārtējo uzlabojumu mūsu pašu vietējā pakalpojumu tirgū, manuprāt, par tādu var saukt arī lietotu automašīnu tirdzniecību.

Lai nu kāda, bet šobrīd Latvijā tomēr ir ziema, reizumis gadās pa nelielam salam, apledojumam, kuru parasti ārstē ar sāli. Šoreiz raudzīsim, ko šādos apstākļos autobraucējam der atcerēties par tādu būtisku motora sastāvdaļu kā zobsiksna.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1. janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas.

Izrādās, Latvijā zaļas automašīnas avārijās iekļūst retāk. Tiesa, satiksmē zaļus – dažādos toņos – spēkratus gadās ievērot varbūt ne tik bieži, taču ceļu satiksmes negadījumos tie trāpoties retāk nekā citādi tonētie.

Pirkt lietotu auto ar tradicionālo motoru vai kāda jau pabrauktu elektromobili, tas, protams, katra paša ziņā. Iepriekš gan vajadzētu uz vienas lapas kopā salikt visus iespējamos plusus un mīnusus.

Šī ir trešās paaudzes Qashqai krietni vien uzlabota – ārēji un iekšēji – versija, pie tam šis japānis top tepat vecajā labajā Anglijā – Nissan rūpnīcā Sanderlendā.

Auto savā ziņā ir salīdzināms ar dzīvu organismu, kura funkcionēšanā, līdzīgi kā mums pašiem, nozīmīga ir vielmaiņa.

Ja paraugās uz ielas vai ceļa garām braucošo auto straumē, tad liels tur vērojams Volkswagen zīmola vieglo auto, pikapu un arī busiņu īpatsvars.

Labības lauki nupat krāsojas bronzā, arvien biežāk ceļmalas druvās redzam kombainus, bet pa šosejām auto straumē ik pa brīdim parādās arī kāds jaudīgs riteņtraktors ar vismaz vienu piekabi: brauc jaunā raža!

Kaut arī, vērojot kaut vai Valmieras ielas, šķiet, ka vieglo automašīnu pie mums ar katru gadu kļūst arvien vairāk un vairāk, reālā statistika savā ziņā pat nedaudz šokē. Izrādās, Latvijā pasažieru auto skaits uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – atpaliekam no vidējā cipara par 28%, savukārt Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir virs vidējā.

16. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pilnveidoto atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Atbalsta programmas ietvaros palielināts valsts atbalsts lietota elektroauto un jauna hibrīdauto iegādei, kā arī videi draudzīgo automobiļu iegādei daudzbērnu ģimenēm.

Kaut arī arvien skaidrāk autobūves kompānijas saprot (un arī atbilstoši rīkojas), ka administratīvā kārtā iekšdedzes dzinēju izmantošanai automobiļos nebūs lemts beigties, tikai normāla jau tagad ir iekšdedzes dzinēju, elektrisko un hibrīda tehnoloģiju līdzāspastāvēšana gan pasaulē, gan Eiropā, gan Latvijā. Zaļi un dārgi dzīvot taču nevienam nevar aizliegt.

Kā zināms, Eiropā lielākais jauno automobiļu tirgus ir vienā no turīgākajām kontinenta valstīm, Vācijā.

Kā ziņo Valsts ieņēmum dienests (VID), no vakardienas personām ar Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietām.

Kamēr daļa cilvēku iegulda naudu akcijās, citi dod priekšroku paredzamākam finanšu rīkam, piemēram, retro automašīnām.

Vasara ir aktīvas autobraukšanas sezona: auto ceļojumi atvaļinājuma laikā, izbraucieni dabā kopā ar visu ģimeni un mājdzīvniekiem, darbošanās vasarnīcā, aktīvā atpūta un pārgājieni.

Klimata pārmaiņām ietekmējot pasauli, arvien vairāk uzņēmumu vēlas strādāt ilgtspējīgāk un mazināt savu CO2 izmešu daudzumu, piemēram, pārejot uz elektroauto pārvadājumiem.