PROJEKTS

Liels un raibs deķis

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Pilsēta ar tai pievienotu plašu lauku teritoriju. Tāds ir pirmais iespaids, ja kartē aplūko Valmieru, kas tagad atrodama tik daudzu pagastu viducī. Liels ir jaunais Valmieras novads.

No biznesa smagsvaru viedokļa

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Pieci lielākie nodokļu maksātāji Valmieras novadā pēc kopējiem iemaksājumiem valsts kopbudžetā 2020. gadā:

* SIA Vidzemes slimnīca 5397470 eiro;

* akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra 4934100 eiro;

* SIA ZAAO 3487990 eiro;

* VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca 2700220 eiro;

* SIA Liepkalni 2313540 eiro

Novada politika: mazāk priekšnieku, tuvāk iedzīvotājiem

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas pašvaldībām noteica veikt administratīvi teritoriālo reformu un tās gaitu, ar 1. jūliju izveidots Valmieras novads un novada pašvaldība. Pēc iedzīvotāju skaita tas pašlaik ir otrais lielākais novads un viens no retajiem pēc apvienoto pašvaldību skaita.

No idejas līdz gatavam produktam

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Lai arī JURIS ČEIČS Valmieras biznesa inkubatora vadītāja amatu pilda vien dažus mēnešus, inkubatorā viņš strādā jau kopš pašiem tā pirmsākumiem un ir lietas kursā par visu tajā notiekošo.

Iespējas ir jāizmanto

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Savā pieredzē dalās SIA «WoodHeart» valdes priekšsēdētājs TĀLIS GRINBERGS.

«Mūsu uzņēmums specializējas mūsdienīga dizaina kvalitatīvu koka logu un koka durvju ražošanā un tirdzniecībā. Kā arī izstrādājam mēbeļu projektus pēc klientu vēlmēm. Klienta vēlmes ir mūsu prioritāte. Tieši cilvēku vēlmēm mēbeļu dizains un funkcijas tiek īpaši pielāgotas, tāpēc šeit katra lieta top unikāla. Par unikālu to padara ne tikai dizains un rūpīgi izvēlētie materiāli, bet arī īpašā meistaru prasme un enerģija,» tā ar savu uzņēmumu iepazīstina Tālis.

Gandrīz četru gadu ilgā posmā ir dažādas iespējas meklētas un lielas naudas summas piesaistītas

«Pats pamats sākās, kad iestājos pirmsinkubācijā LIAA Valmieras biznesa inkubatorā, kur sāku apgūt mārketingu; vide bija stimulējoša, jo kopā sanāk cilvēki, kas grib kaut ko darīt. Tas ir svarīgi. Inkubators deva pārliecību par saviem spēkiem, ka, jā, es to varēšu.

Sapratu, ka šajā nozarē, pārsvarā jau visām nozarēm, ir vajadzīgi Eiropas Savienības fondi. Sev izvirzīju mērķi – ja es tikšu pie kāda Eiropas fonda, lai varētu uzsākt darbību, tad iešu tālāk, ja naudu nesaņemšu, tad neko darīt, jo kādam no izejas punktiem ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi. Skaidrs, ka banka kaut kādām nākotnes iecerēm nedod tik lielas summas.

Paralēli uzrakstīju Lauku atbalsta dienestam (LAD) biedrības «No Salacas līdz Rūjai» LEADER programmā. Šo pirmo projektu man apstiprināja, un sapratu, ka nav variantu, ir jāiet un jādara. Pēc tam ar šo projektu devos uz valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM, jo man vajadzēja līdzfinansējumu. Arī tur naudu vajag vispirms, to visu finansē banka – nopērk iekārtas, un kad tās ir atnākušas, tad nāk pārbaude no Lauku atbalsta dienesta un atmaksā naudu, kuru var atdot bankai. Tik un tā sākotnēji jābūt biznesa plānam. ALTUM šo projektu mums līdzfinansēja, kur arī ir dotā garantija. Šo projektu īstenojām, un atvērās nākamā programma. Uzrakstījām vēl vienu projektu LAD «No Salacas līdz Rūjai» LEADER programmā, ko arī apstiprināja un arī caur ALTUM īstenojām. Tie abi bija 2018. gadā.

Paralēli no pirmsinkubācijas mūs uzņēma LIAA Valmieras biznesa inkubatorā inkubācijā, un īrējām telpas, jo LIAA sniedza 50% atbalstu telpu nomai. Sastādījām trīspusējo līgumu. Tas arī bija sākotnēji ļoti liels atspaids jaunajiem uzņēmējiem, kad naudas ir ļoti maz, tas palīdzēja atsperties, un pēc pusgada sākās Grantu programma, kuru var īstenot, piemēram, pirkt iekārtu vai kādus materiālus un attiecīgajā segmentā 50% LIAA atmaksā. Šogad tieši oktobra sākumā mums noslēdzās šis līguma periods. Un tieši šonedēļ – otrdien, 23. novembrī, uz manu e-pastu ir atsūtīta ziņa no LIAA, ka atbalsta projekts mums piešķir 140000 eiro. Ar daudziem maziem projektiņiem, telpu nomu un visu pārējo šis atbalsts mums ir iedots četru gadu garumā. Summa ir iespaidīga, nešauboties es vienmēr arī esmu teicis, ka varu precīzi izstāstīt, kur katrs eiro ir ielikts, summu, kuru ņēmām materiālu atbalstam, vienmēr novirzījām uz kādām jaunām iekārtām. Pēdējos atbalsta maksājumus novirzījām urbšanas CNC iekārtas iegādei, ar kuras palīdzību ražojam mēbeles eksportam uz Norvēģiju un Somiju. Četru gadu laikā esmu uzrakstījis apmēram 30 projektus LIAA. Un vēl jāpiemin, ka 2019. gada augustā iegādājāmies uzņēmumam savas telpas Kocēnu pagastā.

Savukārt Valsts darba inspekcijā esam ieguvuši Eiropas Savienības fondu atbalstu darba vides riska novērtējumam, bet speciāls biedrības «Zaļās mājas» projekts palīdzējis iziet apmācības kursu, pēc kura «WoodHeart» ieguva FSC jeb koksnes ķēdes izsekojamības sertifikātu.

Šogad pašvaldības konkursā inovāciju atbalsta programmā «Zīle» konkursa kārtībā ieguvām otro vietu par mūsu projektu – eksporta mēbeļu ražošanas procesa robotizācija. Caur šo programmu ar 70% atmaksu iegādājāmies iekārtu, kura mums automātiski krāso un lako detaļas. Mēs uzsākām ražot jaunu produktu, un šī iekārta mums bija ļoti nepieciešama.»

Sarunas nobeigumā Tālis saka: «Liels atbalsts ir no ģimenes. Esmu precējies, un man ir trīs burvīgi bērni. Uzņēmumu tagad vadu kopā ar sievu Ingu.»

Akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcijas ALTUM Vidzemes reģiona vadītājas OLITAS UNTĀLAS komentārs:

«Manuprāt, šobrīd investīcijas Valmieras novadā nav ierobežotas, svarīga ir katra uzņēmēja vēlme investēt un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Protams, ir lieliski, ja pašvaldībai ir resursi un tiek veidotas industriālās zonas, kur uzņēmējiem ir jau zināmi bonusi – gan telpas (iespējams), gan nepieciešamās komunikācijas. Ja tur ir piesaistīti Eiropas Savienības fondi to izveidei, tad ir noteikti rādītāji, kas jāsasniedz, darbojoties šajās zonās. Lai gan tam nevajadzētu būt šķērslim, ja uzņēmums tiešām plāno attīstību.

Viss ir katra uzņēmēja darīšanas jautājumā. Atbalsti finansējuma veidā tiešajos aizdevumos, garantijās komercbankām, ir pieejami ALTUM. Tuvāko mēnešu laikā būs risinājums daudzdzīvokļu namu celtniecībai uzņēmējiem, kas attīsta šo projektu. Tāpat arī aizdevumi ar kapitāla elementu (mums saprotamāk ar grantu), kas tieši virzīti jau energoefektivitātes virzienā. LIAA, LAD, LEADER, CFL – ir jāseko, jāieskatās, jo tur ir risinājumi grantu veidā gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem.»

TĀLIS GRINBERGS. Fotogrāfija tapusi par godu forumam «Valsts atbalsta biznesu». Foto no Tāļa personiskā arhīva

Aizvien strādā attālināti

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

LAURIS STARIKOVS ir uzņēmējs – autoskolas «Lauris» īpašnieks. Autoskolām šis Covid-19 laiks ir prasījis zināmu pielāgošanos. Kāda situācija bijusi viņa vadītajā autoskolā, stāsta Lauris:

«Protams, kad Covid-19 tikko parādījās, tas bija kas nezināms mums visiem.

Josta jāsavelk ciešāk

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

SIGITA NORVELE gan pati strādā skaistumkopšanas industrijā par frizieri-bārddzini, gan viņai pieder saloni «Royal Dandy Barbershop», kas ir Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Rīgā. Par Covid-19 ietekmi Sigita stāsta:

LEADER Latvijā – ar piecpadsmit gadu pieredzi

- 25.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Viens no finanšu atbalstiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai Valmieras novada teritorijā ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējums lauku attīstībai – LEADER. Par līdz šim paveikto un iecerēm stāsta biedrības «No Salacas līdz Rūjai» projektu vadītājs JĀNIS BĒRZIŅŠ.

Atkritumu apsaimniekošanā jāpāriet uz nākamo līmeni

- 16.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO" valdes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS, ar kuru apspriežam nozares izaicinājumus Latvijā, uzsver, ka situācijā, kad atkritumu apsaimniekotājiem netrūkst rūpju ar jaunajām normām – veicināt atkritumu pārstrādi, līdz 2035. gadam panākt, ka noglabāti tiek tikai līdz 10% savākto atkritumu, ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu un pārstrādi, sakārtot tekstila šķirošanu, tāpat bīstamo atkritumu savākšanu utt. –, tie sagaida arī zināmu finansiālu atbalstu no valsts, kas ļautu nozares modernizēšanai pievērsties, droši plānojot nepieciešamās aktivitātes.

Šķirošanai vajadzīgs vienots skatījums

- 16.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Mājsaimniecības radīto atkritumu šķirošanas pieejamība ir ļoti svarīga daudziem iedzīvotājiem, kas aizvien vairāk aizdomājas par videi draudzīgu saimniekošanu ikdienā. Teorētiski visā Latvijā šai sistēmai nu jau būtu jābūt sakārtotai, lai katram iedzīvotājam ir visas iespējas paša radītos atkritumus sašķirot. Tomēr realitātē gan ne viss ir tik rožaini.

Zemē aprakta bīstamība

- 9.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Diemžēl, nodrošinot savas ikdienas vajadzības, cilvēki saražo ne vien sadzīves, bet arī videi bīstamus atkritumus, kuru pārstrāde daudzos gadījumos nav atrisināta vai pat iespējama. Tāpēc liela to daļa tiek noguldīta zemes dzīlēs. Arī Latvijā savulaik izveidotas vairākas bīstamo atkritumu īslaicīgās uzglabāšanas novietnes (BAĪN), no kurām tālāk krājumi ceļo vai nu uz citām valstīm, vai gulst vienīgajā valstī esošajā bīstamo atkritumu galējās noglabāšanas poligonā, kas atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā.

Atgājas piedāvā iecept māla ķieģelīšos

- 9.Novembris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Šovasar Valmierā skaļi izskanēja Latvijā pirmais atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatons "DaibeZero", kurā Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā "Daibe" notika izpētes darbi un sešas komandas ar studentiem, zinātniekiem, uzņēmējiem un citiem vides entuziastiem sastāvā meklēja jaunus risinājumus atkritumu izmantošanai. Hakatona uzvarētāji no Latvijas un Krievijas piedāvāja stikla šķiedras ražošanas pārpalikumus izmantot ķieģeļu ražošanai.

Vēl pudeles uzkrāt nav jāsāk

- 26.Oktobris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto.

Pircējiem ērtības, tirgotājiem – jauns pienākums

- 26.Oktobris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte. Tomēr par peļņu te neesot runa, drīzāk par ērtību nodrošināšanu pircējiem. Turklāt nav noslēpums, ka citās valstīs pierādījies – iedzīvotāji iztērē par taru saņemto naudu tieši turpat veikalā.

Vai pietiek ģimenes ārstu?

- 20.Oktobris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Liesma sazvanījās ar Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāju SIGITU ALHIMOVIČU, lai uzzinātu par medicīnas pakalpojumiem Valmieras novada centrā, pilsētās un pagastos, par ģimenes ārstu pietiekamību un kā notiek mediķu paaudžu maiņa.

Privātaptiekām pārmaiņu nav

- 20.Oktobris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Jaunajā Valmieras novadā ir deviņas privātaptiekas, ar kurām Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļa ir noslēgusi līgumu par ambulatorai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu. Bez šīm deviņām aptiekām Valmieras novadā ir vairākas aptiekas, kas pievienojušās lielākajiem aptieku tīkliem. Liesma sazvanījās ar to vadītājām, lai uzzinātu, vai ir kādas pārmaiņas pēc pievienošanās jaunajam novadam.

Gadu desmitiem pieprasīts pakalpojums

- 20.Oktobris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Arī mūspusē gadiem ilgi par lauku iedzīvotāju veselību ir gādājuši feldšeri. Feldšeru punkti joprojām atrodas Vaidavā, Vecatē, Sēļos, Ramatā, Bērzainē, Matīšos, Ipiķos, Vilpulkā, Jērcēnos, Plāņos. Par daļu no tiem rūpi tur Nacionālais veselības dienests un Ģimenes ārstu asociācija, par citiem – pašvaldības. Tā kā sabiedrība strauji noveco un daudziem ar sabiedrisko transportu darbdienās tikšana uz pilsētām pie ārstiem un farmaceitiem kļuvusi bezmaz vai par neiespējamo misiju, tad aktuālāka nekā jebkad agrāk ir ārstu palīgu pieejamība dzīves vietā.

Māju sajūta sociālās aprūpes centrā

- 20.Oktobris, 2021
PROJEKTS
Laikrakstā

Sociālās aprūpes centri ir mājas pensijas vecuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti (izņemot neredzīgus cilvēkus un cilvēkus ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), kuri vecuma vai veselības stāvokļa, vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj sevi aprūpēt. «Liesma» devās ciemos uz sociālās aprūpes centru «Lode». Sarunā ar tās vadītāju GINTU PUTNU viņa aprūpes centra iemītniekus mīļi dēvē par klientiņiem un mums stāstīja gan par aprūpes centru, gan cilvēku ikdienu.