PROJEKTS

Kaut kā ikdienā no Valmieras esam vairāk raduši skatīties uz Cēsu un Smiltenes pusi, retāk – uz Valku un Limbažiem.

Vakar, 12. novembrī, apritēja 25 gadi, kopš Arnolds Lāmanis, septiņus gadus pēc sava tēva Ernesta īpašuma atgūšanas, 1999. gadā, šādā pašā rudens dienā Ķoņu dzirnavas pārdeva Ilgonim Čākuram ar nosacījumu, ka jāsaglabā tajā esošās vēsturiskās vērtības. Tas nu tiešām ir izpildīts godam.

Drīkst domāt un cerēt, ka lauku mājas, atgūstot siltumu sienās un rosību, izslienas, kļūst lepnas un stipras pret visiem vējiem un laikmeta griežiem. Mēs droši zinām, ka MAIJA ZVIRBULE ir lepna «Storu» jaunā saimniece, kura, izzinot šīs vietas būtību un spēku, piepilda savas vēlmes un sirdi.

Katram mums ir savi piedzīvojumi zobārsta krēslā. Dzīves laikā no atmiņas mēdz izplēnēt agrāk svarīgi šķitušie notikumi, datumi un pat līdzcilvēku vārdi, bet nekad ne pirmā zobārsta seja un visu nākamo. Tik nozīmīgs mūsu dzīvē ir zobārsts.

Novada muižu, piļu un citu kultūras mantojuma objektu entuziastus, darbiniekus, saimniekus un aktīvos iedzīvotājus vieno vēlme sadarboties, lai risinātu izaicinājumus, īstenotu ieceres un rastu vēsturiskajiem objektiem jaunus izmantošanas veidus. Novadā varam lepoties ar apmēram 70 pilīm, muižām un vēsturiskiem objektiem, kas pārsteidz ar ēku arhitektoniku, parku un dārzu skaistumu. Par muižu tīklu un tā aktivitātēm stāsta SABĪNE VANDĀNA, novada muižu tīkla koordinatore un Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja.

Latvija ir valsts, kurā sieviešu skaits valsts aizsardzībā ir nozīmīgi liels un attiecībā uz sieviešu īpatsvaru ierindo mūs NATO dalībvalstu saraksta augšgalā. Kaut gan Latvijā nav obligātā militārā dienesta, sievietes brīvprātīgi iestājas gan armijā, gan citās aizsardzības struktūrās.

Jau vēstījām, ka 14. augustā Cesvaines pilī Vidzemes plānošanas reģions tradicionālajos vidzemnieku dārza svētkos šoreiz ar nosaukumu «20 Personības 20 gados» godināja cilvēkus, kas izdarījuši vairāk, nekā prasa viņu amata pienākumi, un kas ar savām idejām un ieguldījumu Vidzemē veicinājuši ilgtspējīgas pārmaiņas kopš Latvijas pievienošanās ES un NATO.

Ja interneta meklētājā ierakstām vārdu «Vērsis», tad vispirms seko informācija par zvaigznājiem, horoskopa zīmēm, tad par pārnadžiem, bet pārskata pirmajā lappusē līdz tam, ka Vērsis ir apdzīvota vieta Valmieras novadā pat nenonākam.

Ukraiņi ir viena no mazākumtautībām, kas dzīvo Valmierā un Valmieras novadā. Krievijas iebrukums ukraiņu skaitu mūspusē iezīmējis ar plus zīmi, un pēdējo pāris gadu laikā tas audzis par apmēram 300.

Pēdējos gados notiek mākslīgā intelekta (MI) strauja attīstība, un arī mūsdienu sabiedrība cenšas tai tikt līdzi, iespējams, pat neapzinoties, ka, pašiem nezinot, jau pasen esam šajā procesā iesaistīti. Piemēram, viedtālruņos MI klātbūtne tiek uzskatīta par neatņemamu sastāvdaļu – mobilais telefons kļuvis par virtuālu asistentu, kas atpazīst lietotāju paradumus, internetveikalu platformās personalizē saturu, analizē lietotāju uzvedību un rezultātā izsaka piedāvājumus. Mākslīgais intelekts palīdz sakārtot e-pastus, viedpulksteņos un monitorēšanas iekārtās tas tiek izmantots, lai analizētu cilvēku fizisko aktivitāti, tas veic tulkošanas pakalpojumus, ir klātesošs, lietojot Google Maps vai Waze, bet jaunākajās automašīnās nosaka transportlīdzekļa stāvokli. MI klātbūtne jau ierasta arī izglītībā, padarot vienkāršāku mācību procesu.

Tā par šī tikai 43 gadus jaunā vīra lolojumu, kas nupat jau trijās dažādās modifikācijas Valmierā aptaustāms, izmēģināms un pat iegādājams, teicis kāds igauņu investors.

21. gadsimts, jau krietni ieskrējies, teju katru dienu mums piedāvā arvien jaunus izaicinājumus. Kā teicis Rainis – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Te vispirms domāju dažādus biznesus, jo, lai varētu tērēt, kādam vispirms ir jāvar pelnīt. Bizness nozīmē arī konkurenci, pietiekami nežēlīgu lokālā līmenī un vēl skarbāku lielajos starptautiskajos tirgos. Šajā cīņā izdzīvos un attīstīties spēs tikai tas, kurš ātrāk mainīsies, pielāgosies, meklēs arvien jaunas un jaunas iespējas. Viens no atslēgas vārdiem šajā procesā ir digitalizācija, tāpēc sarunā par šī spēles lauciņa niansēm klāt ir Juris Čeičs, Valmieras Attīstības aģentūras digitalizācijas virziena vadītājs.

Divdesmit gadu laikā VIJA un OSKARS NILLES ir dāvājuši ģimenes siltumu vismaz 70 audžubērniem.

Šovasar 25. jūlijā, nesaņemot deputātu vairākuma atbalstu divos nekustamā īpašuma atsavināšanas priekšlikumos un izsoles cenas noteikšanā, samērā negaidīti no Smiltenes novada domes priekšsēdētāja amata atkāpās Edgars Avotiņš.

Rubrikā «Radīts Valmieras novadā» šoreiz stāsts būs ne par jaunu produktu, bet gan par jaunu uzņēmēju, kas sāk pirmos soļos uzņēmējdarbībā. MATĪSS MEINARDS PUĶULAUKS ir izveidojis savu uzņēmumu «Protech Latvija» Mazsalacā. Lai uzņēmums spētu atsperties, Matīss izmantojis Valmieras novada uzņēmējdarbības atbalsta programmas «Zīle» finansējumu. Stāsta Matīss.

Saņemt mantojumu ir ne tikai prieks, bet arī liela atbildība. Vai mēs apzināmies, kādas dabas un kultūrvēsturiskas vērtības mums atstātas mantojumā? Vai mācēsim tās saglabāt nākamajām paaudzēm? Atbildes uz šiem jautājumiem gaidīju, aicinot uz sarunu Valmieras novada pašvaldības Tūrisma pārvaldes vadītāju TOMU TREIMANI.

ROLANDS MADARS VILNĪTIS ir Rencēnu pagasta zemnieku saimniecības «Ārņi» saimnieks. Lai arī gados jauns, bet jau ar krietnu pieredzi piena lopkopībā: būdams Priekuļu tehnikuma audzēknis, viņš uz vectēva Viļņa Ārgaļa saimniecības bāzes izveidoja savējo. Tur mazdēls ar vectēva atbalstu joprojām nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, pa abiem vēl pieķerot klāt putnkopību un biškopību. Konkursa «Sējējs» veicināšanas balvu 2018. gadā Rolands saņēma nominācijā «Jaunais veiksmīgais zemnieks».

Latviešu valodā vārds cittautietis vārda uzbūvē ietilpina gan būtību, ka personai ir cita tautība, gan vienlaikus vārda skanējums pauž toleranci pret tiem citiem. To pašu varētu pateikt, sakot sveštautietis, taču šo vārdu lietojam daudz retāk un jau ar jūtami distancētu attieksmi, jo tas, lai arī tāpat kā cittautietis nošķir savējos no citiem, it kā uzceļ neredzamu žogu un norobežo ar piesardzību vai pat neuzticēšanos. Tāpēc biežāk sakām cittautietis. Tas skan draudzīgi.

Tā teikts mājaslapas www.olerumuiza.lv vizītkartē. Ar atbildību paustais atbilst 18. gadsimta 80. – 90. gados agrīnā klasicisma stilā celtā muižas ansambļa kā Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas koncepcijā. Viss notiek mērķtiecīgi, autentiski un profesionāli. Jau trīsdesmit gadus par šo vidi gādā muižas tagadējie saimnieki – biedrība «Oleru muiža», tās valdes priekšsēdētāja IEVA ZEMĪTE un atbildīgais par ēku atjaunošanu Mg.art. KĀRLIS ZEMĪTIS.

Viduslaikos Valmiera bijusi knapa. Kā lai nebūtu, ja aiz Dzirnavu ezeriņa un upītes jau sākās Valmiermuiža, pāri Gaujai Kaugurmuiža, bet aiz Jāņparka – Kokmuiža. Kur tad Valmiera varēja izplesties?