Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto.
Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte. Tomēr par peļņu te neesot runa, drīzāk par ērtību nodrošināšanu pircējiem. Turklāt nav noslēpums, ka citās valstīs pierādījies – iedzīvotāji iztērē par taru saņemto naudu tieši turpat veikalā.
Liesma sazvanījās ar Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāju SIGITU ALHIMOVIČU, lai uzzinātu par medicīnas pakalpojumiem Valmieras novada centrā, pilsētās un pagastos, par ģimenes ārstu pietiekamību un kā notiek mediķu paaudžu maiņa.
Jaunajā Valmieras novadā ir deviņas privātaptiekas, ar kurām Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļa ir noslēgusi līgumu par ambulatorai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu. Bez šīm deviņām aptiekām Valmieras novadā ir vairākas aptiekas, kas pievienojušās lielākajiem aptieku tīkliem. Liesma sazvanījās ar to vadītājām, lai uzzinātu, vai ir kādas pārmaiņas pēc pievienošanās jaunajam novadam.
Arī mūspusē gadiem ilgi par lauku iedzīvotāju veselību ir gādājuši feldšeri. Feldšeru punkti joprojām atrodas Vaidavā, Vecatē, Sēļos, Ramatā, Bērzainē, Matīšos, Ipiķos, Vilpulkā, Jērcēnos, Plāņos. Par daļu no tiem rūpi tur Nacionālais veselības dienests un Ģimenes ārstu asociācija, par citiem – pašvaldības. Tā kā sabiedrība strauji noveco un daudziem ar sabiedrisko transportu darbdienās tikšana uz pilsētām pie ārstiem un farmaceitiem kļuvusi bezmaz vai par neiespējamo misiju, tad aktuālāka nekā jebkad agrāk ir ārstu palīgu pieejamība dzīves vietā.
Sociālās aprūpes centri ir mājas pensijas vecuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti (izņemot neredzīgus cilvēkus un cilvēkus ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), kuri vecuma vai veselības stāvokļa, vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj sevi aprūpēt. «Liesma» devās ciemos uz sociālās aprūpes centru «Lode». Sarunā ar tās vadītāju GINTU PUTNU viņa aprūpes centra iemītniekus mīļi dēvē par klientiņiem un mums stāstīja gan par aprūpes centru, gan cilvēku ikdienu.
Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā dienas stacionārs izveidots pavisam nesen – šī gada janvārī, bet ar Covid-19 saistītās situācijas dēļ darbu uzsācis tikai maijā. Pirmais pacients ieradies 17. maijā.
«Nedēļa līdz katastrofai,» tā saka mediķi, slimnīcu vadītāji, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji. Pie slimnīcām stāv NMPD mašīnu rinda, smokošiem pacientiem vieta atrasta pielāgotos vestibilos un ēdamzālēs. Slimnīcas pārtrauc plānveida un ambulatorās palīdzības sniegšanu un cer, ka nenāksies atteikt neatliekamos gadījumos. Trešais kovida vilnis Latvijai būs vispostošākais.
Par vides ilgtspējas projektiem stāsta dabas un tehnoloģiju parka URDA vadītāja ARITA SMALKĀ- BORISEVIČA.
E-veselība Latvijā ir obligāta kopš 2018. gada 1. janvāra. Kā tās ieviešana notika valstī lielākajā ģimenes ārsta praksē un kādas ir e-veselības pozitīvās un negatīvās blakusparādības, stāsta Latvijas Gada ārsts 2013 JURIS JAKOVINS:
Par medicīniskajām e-lietām savs sakāmais ir arī Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājam JEVGĒŅIJAM KALĒJAM:
Latvijas Universitātes vadošā pētniece ELĪNA DĀCE 2019. gadā sadarbībā ar uzņēmumu "Gateway & Partners" izvērtēja taras depozīta sistēmas ieviešanas kopējās izmaksas un ietekmi uz industrijas un sistēmas spēlētājiem, lai izprastu gaidāmās izmaiņas Latvijā. Viņu lūdzām izteikt viedokli par to, ko varam gaidīt no depozīta sistēmas.
Kamēr mēs Latvijā vēl tikai ar nepacietību gaidām depozīta sistēmas ieviešanu, citās Eiropas valstīs tāda darbojas jau gadiem. Jāteic gan, ka pārāk plaši tā izplatīta nav, jo ieviesta vien desmit valstīs. Pirmā bija Zviedrija jau tālajā 1984. gadā, bet Lietuva depozīta sistēmu ieviesa samērā nesen, 2016. gadā.
Izglītības saimniecība Valmieras novadā ir plaša. No katra iepriekš patstāvīgā novada Valmierai piepulcējušās pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas. Katra no tām gatava cīnīties par savu vietu zem saules. Pienācējiem interese ir par lēmumiem, kādus, veidojot novada skolu tīklu, pieņems novada domes deputāti, par novada stratēģisko redzējumu. Arī akcenti būs svarīgi. Optimizācija vai kvalitāte? Vai katra bērna un ģimenes vajadzības paliks izglītības procesa centrā? Vai novadā reorganizēs pamatskolas un vidusskolas? Vai kādu skolu slēgs? Jautājumu ir daudz, bet atbilžu pagaidām pavisam maz.
Ieejot Rūjienas Tautskolā, skatu piesaista uzraksts uz kādām durvīm. Vēstījums «Viens no veidiem, kā visu laiku būt jaunam, ir pastāvīgi mācīties kaut ko jaunu» par visiem 100% saskan ar šīs neformālās pieaugušo izglītošanās iestādes darbību. Lai arī Valmieras lielnovadā pietiktu vēlmes un finanšu atbalsta līdzīgām mūžizglītības iespējām, ir vērts ieklausīties Rūjienas Tautskolas vadītājas GITAS ZARIŅAS astoņu gadu pieredzē darbu organizācijā un atbalsta finansējuma piesaistē.
Ne visi skolēni dzīvo pilsētā, kur līdz skolai nokļūst kājām, ar velosipēdu, sabiedrisko transportu vai – labākajā gadījumā – ar vecāku auto. Daudziem lauku bērniem ceļš līdz izglītībai ikdienā mērāms pat vairākos desmitos kilometru. Latvijā optimizēts skolu tīkls, pasažieru pārvadājumi un pašvaldības. Kā šajā kontekstā izskatās bērnu nokļūšana uz skolu? Šajā lappusē pilsētas un lauku skolu, arī Valmieras novada izpildvaras viedokļi.
Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» ir pašvaldības dibināta interešu izglītības iestāde. Vai, darbojoties lielnovadā, arī šajā jomā sagaidāmas pārmaiņas, jautāju «Vindas» direktorei SANITAI LOZEI.
«Erasmus+» programma sniedz starptautiskās sadarbības un mobilitātes iespējas skolu izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības jomā. Tā ir iespēja, ko var izmantot kā pieaugušie, tā jaunieši. Eiropas brīvprātīgais darbs ir iespēja jauniešiem vecumā no 17 līdz 30 gadiem kādā no programmas «Eiropas Solidaritātes korpuss» dalībvalstīm 2 – 12 mēnešus strādāt uzņēmējorganizācijā, ar savām idejām un darbu palīdzot realizēt tās mērķus.
1. jūlijā jaunajā Valmieras novadā apvienojās Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Strenču novadu pašvaldības. Kā klājas pirmsskolas izglītības iestādēm?
Dienas centri bērniem un jauniešiem nodrošina iespējas attīstīt viņu spējas, izglītoties un saturīgi pavadīt brīvo laiku. Dienas centru mērķis ir veicināt sociālo prasmju un iemaņu attīstību, veikt izglītošanu, nodrošināt brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem un jauniešiem.