Tūrisms un daba

Gandrīz vai jāsecina, ka daba kļūst arvien nežēlīgāka, pat netaisna nu jau arī pati pret sevi.

Kad ciemojāmies Igaunijā, devāmies uz ciematu Keru (Käru), kas no pilsētas Tiri atrodas apmēram 25 minūšu braucienā.

Iepriekšējā daļā mazliet aprakstīju manu ceļošanas pieredzi Igaunijā. Raksts nebija domāts, lai norādītu, ka pie mums viss ir slikti, tomēr ir atšķirības, kas manāmas. 

Kad aprīļa beigās devāmies ciemos pie kaimiņiem uz pilsētu Tiri (Türi – igauņu valodā), kas atrodas apmēram Igaunijas vidū, varēja tikai nopriecāties par labajiem ceļiem, kas bija kā izritināta plata josta.

Pasauli var iepazīt visādos veidos – var baudīt kādas valsts tradicionālos ēdienus, apmeklēt dažādas kultūras vietas, ar gidu izstaigāt populāras, tūristīgas vietas.

Skaisti baltajā klusumā, kad sniegs strauji apklāja laukos un dārzos nenovāktos augus ar to galotnēs vai pazarēs palikušajām sēkliņām, izskan arī ziemot palikušo putnu pat izmisīgs aicinājums cilvēkiem: «Palīdziet mums sniegotajā dārzā barību atrast, lai pārziemojuši mēs pavasarī jums varētu palīdzēt dārzus no kaitēkļiem pasargāt!»

Vasarā, atsaucoties uz Latvijas Nacionālā Dabas muzeja aicinājumu, arī «Liesma» mudināja lasītājus, dodoties pastaigā dabā, iesaistīties iniciatīvā «Meklējam Latvijā lielākos skudru pūžņus!». 

Lieli akmeņi. Arī mazi, bet izteiksmīgi. Latvija ar tādiem piestumdīta pilna, it sevišķi Ziemeļvidzeme, kur, cik vien tālu ledus laikmetā ledus krāvumi bīdīti, arī akmeņi ir.

Vēsās un pelēcīgās dienas nu jau reāli slēdz piekļuvi pie savdabīgiem objektiem dabā un arī vairumam dabas taku, kurās dabas draugi ir staigājuši, gājuši vai pat rikšojuši cauri skaistai vasarai un pretī rudens vienreizējām, dažām vien šogad redzētām krāsām un jaunatklājumiem.

Šīs takas Naukšēnu pagastā sāka veidot 1995. gadā gan ar pašvaldības, gan Pasaules Dabas fonda atbalstu.

«To, ka, rudenī dārzu sapošot, sakritušās un savāktās lapas un zarus dedzināt nav labi un dabai draudzīgi, vairums no jums zina.

Aiziet dabas vērošanas piedāvājumiem bagāta vasara un rudens.

Izteiksmīgā koku vasara

Ar gandarījumu jāsecina, ka šī ar klimata radītiem pārsteigumiem pārbagātā vasara Valmieras novadā aiziet izteiksmīgā dižo koku un dendroloģisko vērtību apzināšanas noskaņā. 

Aicinājums skatīt brīnumus

Piezvanīja «Liesmas» lasītājs Andrejs Rozīte no Burtnieku pagasta «Niedrītēm». Viņš ar interesi mūsu laikrakstā lasot par dabas lietām un brīnumiem. Nu tāds šovasar izveidojies arī zālājā pie viņa mājas – divos, diezgan precīzos apļos saaugušas sēnes. Līdz šim neko tādu viņš neesot redzējis. Varbūt te esot tā sauk­tie raganu apļi, par ko «Liesma» jau rakstījusi?

Nedaudz vēstures

Lielas arī mūsu novada daļas iedzīvotāji jau tā pieraduši dzīvot Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā, ka pat neapzinās dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, kādas ir tikai viņu tuvumā un nav nekur citur pasaulē. 

Aizmirstais koks

Kad novadā sākam izvērtēt, kā saglabājušies un turpina augt paši dižākie koki un kāda palīdzība tiem vajadzīga, nevaram neatgādināt par vēl vienu diženo – vītolu pie Briedes kroga Burtnieku pagastā.

Kolektīvā saprāta būtnes

Skudras – vienas no vissenākajām, turklāt mazizmainītām dzīvībām uz Zemes.

Lai gan vasaras sākums ir dīvains, jo tiek pārspēti gan auksto nakšu, gan bezlietus dienu rekordi, dabā gājējus, braucējus vai pat joņotājus tas netraucē doties lūkot, kas vēl nav aplūkots, vai arī vēlreiz pabūt pie kādas dabas vienreizības, lai pārliecinātos, ka tā joprojām ir un ar to viss ir labākajā kārtībā.

Esam parādnieki

Par to publiski nesteidz atgādināt, bet Eiropas Komisija (EK) jau labu laiku pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru Nr.2019/2304 – par Biotopu direktīvas «Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību» sais­tību neizpildi.

Jāņparks Valmierā ir kā pilsētā ienācis vai arī no sendienām te palicis dabīgs, dažādiem kokiem bagāts mežs.