PROJEKTS

Par plānotajiem pasākumiem uzņēmējdarbības, mājražošanas un amatniecības attīstībai informē Valmieras novada pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste GUNA ĶIBERE.

Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO" valdes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS, ar kuru apspriežam nozares izaicinājumus Latvijā, uzsver, ka situācijā, kad atkritumu apsaimniekotājiem netrūkst rūpju ar jaunajām normām – veicināt atkritumu pārstrādi, līdz 2035. gadam panākt, ka noglabāti tiek tikai līdz 10% savākto atkritumu, ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu un pārstrādi, sakārtot tekstila šķirošanu, tāpat bīstamo atkritumu savākšanu utt. –, tie sagaida arī zināmu finansiālu atbalstu no valsts, kas ļautu nozares modernizēšanai pievērsties, droši plānojot nepieciešamās aktivitātes.

Mājsaimniecības radīto atkritumu šķirošanas pieejamība ir ļoti svarīga daudziem iedzīvotājiem, kas aizvien vairāk aizdomājas par videi draudzīgu saimniekošanu ikdienā. Teorētiski visā Latvijā šai sistēmai nu jau būtu jābūt sakārtotai, lai katram iedzīvotājam ir visas iespējas paša radītos atkritumus sašķirot. Tomēr realitātē gan ne viss ir tik rožaini.

Diemžēl, nodrošinot savas ikdienas vajadzības, cilvēki saražo ne vien sadzīves, bet arī videi bīstamus atkritumus, kuru pārstrāde daudzos gadījumos nav atrisināta vai pat iespējama. Tāpēc liela to daļa tiek noguldīta zemes dzīlēs. Arī Latvijā savulaik izveidotas vairākas bīstamo atkritumu īslaicīgās uzglabāšanas novietnes (BAĪN), no kurām tālāk krājumi ceļo vai nu uz citām valstīm, vai gulst vienīgajā valstī esošajā bīstamo atkritumu galējās noglabāšanas poligonā, kas atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā.

Šovasar Valmierā skaļi izskanēja Latvijā pirmais atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatons "DaibeZero", kurā Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā "Daibe" notika izpētes darbi un sešas komandas ar studentiem, zinātniekiem, uzņēmējiem un citiem vides entuziastiem sastāvā meklēja jaunus risinājumus atkritumu izmantošanai. Hakatona uzvarētāji no Latvijas un Krievijas piedāvāja stikla šķiedras ražošanas pārpalikumus izmantot ķieģeļu ražošanai.

Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto.

Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte. Tomēr par peļņu te neesot runa, drīzāk par ērtību nodrošināšanu pircējiem. Turklāt nav noslēpums, ka citās valstīs pierādījies – iedzīvotāji iztērē par taru saņemto naudu tieši turpat veikalā.

Liesma sazvanījās ar Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāju SIGITU ALHIMOVIČU, lai uzzinātu par medicīnas pakalpojumiem Valmieras novada centrā, pilsētās un pagastos, par ģimenes ārstu pietiekamību un kā notiek mediķu paaudžu maiņa.

Jaunajā Valmieras novadā ir deviņas privātaptiekas, ar kurām Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļa ir noslēgusi līgumu par ambulatorai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu. Bez šīm deviņām aptiekām Valmieras novadā ir vairākas aptiekas, kas pievienojušās lielākajiem aptieku tīkliem. Liesma sazvanījās ar to vadītājām, lai uzzinātu, vai ir kādas pārmaiņas pēc pievienošanās jaunajam novadam.

Arī mūspusē gadiem ilgi par lauku iedzīvotāju veselību ir gādājuši feldšeri. Feldšeru punkti joprojām atrodas Vaidavā, Vecatē, Sēļos, Ramatā, Bērzainē, Matīšos, Ipiķos, Vilpulkā, Jērcēnos, Plāņos. Par daļu no tiem rūpi tur Nacionālais veselības dienests un Ģimenes ārstu asociācija, par citiem – pašvaldības. Tā kā sabiedrība strauji noveco un daudziem ar sabiedrisko transportu darbdienās tikšana uz pilsētām pie ārstiem un farmaceitiem kļuvusi bezmaz vai par neiespējamo misiju, tad aktuālāka nekā jebkad agrāk ir ārstu palīgu pieejamība dzīves vietā.

Sociālās aprūpes centri ir mājas pensijas vecuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti (izņemot neredzīgus cilvēkus un cilvēkus ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), kuri vecuma vai veselības stāvokļa, vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj sevi aprūpēt. «Liesma» devās ciemos uz sociālās aprūpes centru «Lode». Sarunā ar tās vadītāju GINTU PUTNU viņa aprūpes centra iemītniekus mīļi dēvē par klientiņiem un mums stāstīja gan par aprūpes centru, gan cilvēku ikdienu.

Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā dienas stacionārs izveidots pavisam nesen – šī gada janvārī, bet ar Covid-19 saistītās situācijas dēļ darbu uzsācis tikai maijā. Pirmais pacients ieradies 17. maijā.

«Nedēļa līdz katastrofai,» tā saka mediķi, slimnīcu vadītāji, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji. Pie slimnīcām stāv NMPD mašīnu rinda, smokošiem pacientiem vieta atrasta pielāgotos vestibilos un ēdamzālēs. Slimnīcas pārtrauc plānveida un ambulatorās palīdzības sniegšanu un cer, ka nenāksies atteikt neatliekamos gadījumos. Trešais kovida vilnis Latvijai būs vispostošākais.

Par vides ilgtspējas projektiem stāsta dabas un tehnoloģiju parka URDA vadītāja ARITA SMALKĀ- BORISEVIČA.

E-veselība Latvijā ir obligāta kopš 2018. gada 1. janvāra. Kā tās ieviešana notika valstī lielākajā ģimenes ārsta praksē un kādas ir e-veselības pozitīvās un negatīvās blakusparādības, stāsta Latvijas Gada ārsts 2013 JURIS JAKOVINS:

Par medicīniskajām e-lietām savs sakāmais ir arī Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājam JEVGĒŅIJAM KALĒJAM:

Latvijas Universitātes vadošā pētniece ELĪNA DĀCE 2019. gadā sadarbībā ar uzņēmumu "Gateway & Partners" izvērtēja taras depozīta sistēmas ieviešanas kopējās izmaksas un ietekmi uz industrijas un sistēmas spēlētājiem, lai izprastu gaidāmās izmaiņas Latvijā. Viņu lūdzām izteikt viedokli par to, ko varam gaidīt no depozīta sistēmas.

Kamēr mēs Latvijā vēl tikai ar nepacietību gaidām depozīta sistēmas ieviešanu, citās Eiropas valstīs tāda darbojas jau gadiem. Jāteic gan, ka pārāk plaši tā izplatīta nav, jo ieviesta vien desmit valstīs. Pirmā bija Zviedrija jau tālajā 1984. gadā, bet Lietuva depozīta sistēmu ieviesa samērā nesen, 2016. gadā.

Izglītības saimniecība Valmieras novadā ir plaša. No katra iepriekš patstāvīgā novada Valmierai piepulcējušās pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas. Katra no tām gatava cīnīties par savu vietu zem saules. Pienācējiem interese ir par lēmumiem, kādus, veidojot novada skolu tīklu, pieņems novada domes deputāti, par novada stratēģisko redzējumu. Arī akcenti būs svarīgi. Optimizācija vai kvalitāte? Vai katra bērna un ģimenes vajadzības paliks izglītības procesa centrā? Vai novadā reorganizēs pamatskolas un vidusskolas? Vai kādu skolu slēgs? Jautājumu ir daudz, bet atbilžu pagaidām pavisam maz.

Ieejot Rūjienas Tautskolā, skatu piesaista uzraksts uz kādām durvīm. Vēstījums «Viens no veidiem, kā visu laiku būt jaunam, ir pastāvīgi mācīties kaut ko jaunu» par visiem 100% saskan ar šīs neformālās pieaugušo izglītošanās iestādes darbību. Lai arī Valmieras lielnovadā pietiktu vēlmes un finanšu atbalsta līdzīgām mūžizglītības iespējām, ir vērts ieklausīties Rūjienas Tautskolas vadītājas GITAS ZARIŅAS astoņu gadu pieredzē darbu organizācijā un atbalsta finansējuma piesaistē.