PROJEKTS

Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā dienas stacionārs izveidots pavisam nesen – šī gada janvārī, bet ar Covid-19 saistītās situācijas dēļ darbu uzsācis tikai maijā. Pirmais pacients ieradies 17. maijā.

«Nedēļa līdz katastrofai,» tā saka mediķi, slimnīcu vadītāji, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji. Pie slimnīcām stāv NMPD mašīnu rinda, smokošiem pacientiem vieta atrasta pielāgotos vestibilos un ēdamzālēs. Slimnīcas pārtrauc plānveida un ambulatorās palīdzības sniegšanu un cer, ka nenāksies atteikt neatliekamos gadījumos. Trešais kovida vilnis Latvijai būs vispostošākais.

Par vides ilgtspējas projektiem stāsta dabas un tehnoloģiju parka URDA vadītāja ARITA SMALKĀ- BORISEVIČA.

E-veselība Latvijā ir obligāta kopš 2018. gada 1. janvāra. Kā tās ieviešana notika valstī lielākajā ģimenes ārsta praksē un kādas ir e-veselības pozitīvās un negatīvās blakusparādības, stāsta Latvijas Gada ārsts 2013 JURIS JAKOVINS:

Par medicīniskajām e-lietām savs sakāmais ir arī Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājam JEVGĒŅIJAM KALĒJAM:

Latvijas Universitātes vadošā pētniece ELĪNA DĀCE 2019. gadā sadarbībā ar uzņēmumu "Gateway & Partners" izvērtēja taras depozīta sistēmas ieviešanas kopējās izmaksas un ietekmi uz industrijas un sistēmas spēlētājiem, lai izprastu gaidāmās izmaiņas Latvijā. Viņu lūdzām izteikt viedokli par to, ko varam gaidīt no depozīta sistēmas.

Kamēr mēs Latvijā vēl tikai ar nepacietību gaidām depozīta sistēmas ieviešanu, citās Eiropas valstīs tāda darbojas jau gadiem. Jāteic gan, ka pārāk plaši tā izplatīta nav, jo ieviesta vien desmit valstīs. Pirmā bija Zviedrija jau tālajā 1984. gadā, bet Lietuva depozīta sistēmu ieviesa samērā nesen, 2016. gadā.

Izglītības saimniecība Valmieras novadā ir plaša. No katra iepriekš patstāvīgā novada Valmierai piepulcējušās pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas. Katra no tām gatava cīnīties par savu vietu zem saules. Pienācējiem interese ir par lēmumiem, kādus, veidojot novada skolu tīklu, pieņems novada domes deputāti, par novada stratēģisko redzējumu. Arī akcenti būs svarīgi. Optimizācija vai kvalitāte? Vai katra bērna un ģimenes vajadzības paliks izglītības procesa centrā? Vai novadā reorganizēs pamatskolas un vidusskolas? Vai kādu skolu slēgs? Jautājumu ir daudz, bet atbilžu pagaidām pavisam maz.

Ieejot Rūjienas Tautskolā, skatu piesaista uzraksts uz kādām durvīm. Vēstījums «Viens no veidiem, kā visu laiku būt jaunam, ir pastāvīgi mācīties kaut ko jaunu» par visiem 100% saskan ar šīs neformālās pieaugušo izglītošanās iestādes darbību. Lai arī Valmieras lielnovadā pietiktu vēlmes un finanšu atbalsta līdzīgām mūžizglītības iespējām, ir vērts ieklausīties Rūjienas Tautskolas vadītājas GITAS ZARIŅAS astoņu gadu pieredzē darbu organizācijā un atbalsta finansējuma piesaistē.

Ne visi skolēni dzīvo pilsētā, kur līdz skolai nokļūst kājām, ar velosipēdu, sabiedrisko transportu vai – labākajā gadījumā – ar vecāku auto. Daudziem lauku bērniem ceļš līdz izglītībai ikdienā mērāms pat vairākos desmitos kilometru. Latvijā optimizēts skolu tīkls, pasažieru pārvadājumi un pašvaldības. Kā šajā kontekstā izskatās bērnu nokļūšana uz skolu? Šajā lappusē pilsētas un lauku skolu, arī Valmieras novada izpildvaras viedokļi.

Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» ir pašvaldības dibināta interešu izglītības iestāde. Vai, darbojoties lielnovadā, arī šajā jomā sagaidāmas pārmaiņas, jautāju «Vindas» direktorei SANITAI LOZEI.

«Erasmus+» programma sniedz starptautiskās sadarbības un mobilitātes iespējas skolu izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības jomā. Tā ir iespēja, ko var izmantot kā pieaugušie, tā jaunieši. Eiropas brīvprātīgais darbs ir iespēja jauniešiem vecumā no 17 līdz 30 gadiem kādā no programmas «Eiropas Solidaritātes korpuss» dalībvalstīm 2 – 12 mēnešus strādāt uzņēmējorganizācijā, ar savām idejām un darbu palīdzot realizēt tās mērķus.

1. jūlijā jaunajā Valmieras novadā apvienojās Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Strenču novadu pašvaldības. Kā klājas pirmsskolas izglītības iestādēm?

Dienas centri bērniem un jauniešiem nodrošina iespējas attīstīt viņu spējas, izglītoties un saturīgi pavadīt brīvo laiku. Dienas centru mērķis ir veicināt sociālo prasmju un iemaņu attīstību, veikt izglītošanu, nodrošināt brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem un jauniešiem.

Atšķirībā no iepriekšējā mācību gada, kad skolēni zināšanas krāja attālināti, skolas mācību procesu sākušas klātienē, tomēr epidemioloģiskā situācija joprojām nav stabila un var mainīties kuru katru brīdi. Kādas mācību metodes šajā covid nedrošajā laikā izmanto Valmieras Valsts ģimnāzijā, lūdzu pastāstīt direktoru ARTŪRU SKRASTIŅU.

SAM 8.1.2. projekta ietvaros pēc pārbūves Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas mācību kabineti aprīkoti ar ergonomiskām mēbelēm un iegādāta datortehnika, interaktīvie ekrāni, skaņu sistēma, robotikas komplekti, servera telpas aprīkojums, kopētāji, svinību zāles aprīkojums (projektori uz sienas un ekrāna).

Uzņēmēji, domājot par savu attīstību, nereti paši pievēršas aprites ekonomikas principiem gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan sekojot tirgus tendencēm. Ražotāji pārdomā, lai produkcijas iepakojums būtu pārstrādājams, lai tas būtu ilgtspējīgs un pievilcīgs klientam un atbilstu preču daudzveidībai. Savā pieredzē ar mums dalījās divu uzņēmumu pārstāvji.

Lai gan pašvaldības ir vienas no atslēgas spēlētājiem aprites ekonomikas ieviešanā un to loma izcelta arī Latvijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ATIS EGLIŅŠ-EGLĪTIS atzīst, ka pašvaldības centienus ievērot bezatkritumu saimniekošanas principus un vēlmi veicināt aprites ekonomikas ieviešanu tās teritorijā nereti bremzē tieši zināšanu un izpratnes trūkums, tāpēc, viņaprāt, tieši šiem jautājumam būtu jāvelta lielāka uzmanība.

"Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!" – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA "Wooly World" Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.

Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.