Austrālija – zeme, kur viss ir citādi
Turpinājums no «Liesmas» 31. marta numura
Zini, kāda ir jūra? Tad, lūk, okeāns ir kaut kas pilnīgi cits. Visi, kas reiz sasveicinājušies ar Kluso okeānu, man piekritīs.
Turpinājums no «Liesmas» 31. marta numura
Zini, kāda ir jūra? Tad, lūk, okeāns ir kaut kas pilnīgi cits. Visi, kas reiz sasveicinājušies ar Kluso okeānu, man piekritīs.
Nometusies ceļos pie radiolas «Rigonda», lai būtu tuvāk skaļruņiem, bērnībā klausījos Ilmāra Dzeņa dziedāto dziesmu par Austrāliju, un tā man šķita citādāka nekā pārējās trimdas latviešu dziesmas.
Kas ir Latvijas Kultūras vēstnieki?
Kopš 2012. gada ar Kultūras ministrijas atbalstu, parasti reizi gadā, mācību programmu Latvijas Kultūras vēstnieki (turpmāk – LKV) īsteno Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
No 19. līdz 24. februārim Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes un biroja pārstāvji, kā arī graudu audzētāju kooperatīvu «Daiva», «Saimnieks-V», «Lauku saime» un «Ošenieku grauds» vadītāji, darbinieki un biedri piedalījās darbu vērošanas vizītēs Francijā, apgūstot šīs valsts graudu kooperācijas sistēmas uzbūvi un darbības formu.
17. septembrī Vidzemes plānošanas reģions aicināja Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes uz satikšanos Latvijā Cēsu novada Liepas pagasta Maizes mājā.
No piecu dienu vizītes Īrijā atgriezušies piena nozares koperatīvu «Pienupīte», «Piena loģistika», «Māršava», «Straupe» un «Laura», kā arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji, kas «Erasmus+» programmas projekta ietvaros devās apgūt Īrijas kolēģu pieredzi kooperācijas attīstībā.
Vienīgie tēriņi, ko cilvēks nekad nenožēlojot, esot ceļojumiem iztērētā nauda. Ne vienmēr tiem jābūt milzīgiem izdevumiem, un ceļojumam ne vienmēr jābūt uz otru zemeslodes malu, lai tas būtu skaists un piedzīvojumiem bagāts.
Valmieras sadraudzības pilsētas Halles (Vestfālene, Vācija) delegācijas vizītes laikā Valmierā Guna Ķibere, Valmieras novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste, tikās ar Halles pārstāvjiem – Dīteru Buselbergu (Dieter Büsselberg), Tirgotāju biedrības valdes priekšsēdētāju, un Klausu-Pēteru Šillingu (Klaus-Peter Schilling), Valmieras draugu kopas valdes otro priekšsēdētāju, lai pārrunātu turpmākās sadarbības paplašināšanas iespējas mazās uzņēmējdarbības jomā.
Aizvadītais mācību gads bijis izaicinājumu pilns, bet jau tā sākumā, ieklausoties skolas direktora aicinājumā, tika nolemts, ka gribam piedalīties «Erasmus+» projektu konkursā.
Mini Melts no «Rūjienas saldējuma» joprojām pieejams un ļoti garšo bērniem Ukrainā.
Intervija ar rūpnīcas «Azovstaļ» ģenerāldirektoru Enveru Ckitišvili.
Siguldā, pašā Gaujas krastā, durvis vērusi unikāla ekspozīcija «Gaujas plostnieka stāsts», ko izlolojis siguldietis, leģendārais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics. Tā vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu senu arodu – koku pludināšanu.
2020. gadā Mazsalacas novada pašvaldība un Mazsalacas pilsētas bibliotēka, sadarbojoties ar Valmieras bibliotēku, iesaistījās starptautiskā Erasmus+ projektā «Tech.Library», kura mērķis ir uzlabot publisko bibliotēku pakalpojumus lietotājiem ar redzes traucējumiem, izmantojot IKT (informācijas komunikāciju tehnoloģijas) rīkus un apmācību.
No 6. līdz 8. aprīlim Grieķijā norisinājās Eiropas Padomes Ainavu konvencijas ieviešanas forums, kurā Valmieras novada pašvaldība saņēma Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta konkursa «Eiropas Padomes Ainavu balva» diplomu par pašvaldības īstenoto projektu latviešu Dziesmu svētku šūpulī Dikļos – Neikenkalna Dabas koncertzāles izveidi.
Latvijai ir sava kultūra, kas raksturo mūsu tautu. Tā ietver dažādas cilvēku prasmes, kas, laikam ejot, ir nostiprinājušās un attīstījušās. Lai tās neizzustu, tiktu saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē, ir nepieciešams par šīm prasmēm vēstīt sabiedrībai, īpaši jaunākajai paaudzei.
Jau tika ziņots, ka mūsu novadnieks – 13. Saeimas deputāts un arī Valmieras uzņēmēju apvienības Ozols biedrs Juris Jurašs – brīvprātīgi devies palīgā Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas iebrucējiem, kuri posta Ukrainu un nogalina tās iedzīvotājus.
Karš Ukrainā turpinās jau gandrīz divas nedēļas. Ukraiņu sievietes kopā ar bērniem pa šo laiku paspējušas vairākas dienas nodzīvot bumbu patvertnēs, aukstos pagrabos un tad izlēmušas doties bēgļu gaitās. Uz Poliju, uz Latviju, uz Valmieru.
Svētdien vairāki desmiti valmieriešu bija pulcējušies Mazsalacas Barikāžu biedrības rīkotajā atbalsta mītiņā Ukrainas tautai pie Valmieras novada pašvaldības, lai nosodītu Krievijas militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā.
Lai arī Eiropā un pasaulē līdz pēdējam valdīja ticība veselā saprāta uzvarai, naktī uz ceturtdienu ap pl. 4.50 pēc Latvijas laika Krievijas prezidents Vladimirs Putins telekanālā Rossija 24 teica uzrunu, paziņojot, ka pieņēmis lēmumu sākt «speciālu militāru operāciju» Ukrainā ar mērķi «aizsargāt Doņeckas un Luhanskas republiku cilviliedzīvotājus, pret kuriem jau astoņus gadus vērsta Kijevas nacionālistiskā režīma ņirgāšanās un genocīds», kā arī apsūdzot ASV un to sabiedrotos par to, ka viņi ignorē Krievijas prasības neļaut Ukrainai pievienoties NATO, tādējādi apdraudot Krievijas drošību.
Pērn Cēsu nomalē Cīrulīšos, netālu no populārā kalnu slēpošanas centra Žagarkalns, sākās vērienīgi būvdarbi, oficiāli te topošajam Kosmosa izziņas centram pamatos kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika iemūrēta 24. novembrī.