Pie mums un citur

Valmieras novada pašvaldība Valmierā, Valmiermuižā un Rūjienā īstenos vairākus nozīmīgus ielu infrastruktūras investīciju projektus. Apstiprināšanas procesā vēl ir ielu un ceļu infrastruktūras investīciju projekti Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienībā, Burtnieku apvienībā, Kocēnu apvienībā, Mazsalacas apvienībā un Strenču apvienībā, kā arī Valmierā. Pārbūves darbi tiks īstenoti par pašvaldības budžeta līdzekļiem, saņemot Satiksmes ministrijas atzinumu aizņēmuma saņemšanai no Valsts kases.

Cik tad sen, kad visus tos, kuriem ikdienā braucams Valmieras – Rūjienas asfaltētais lielceļš, brīdināja par luksoforiem ceļa rekonstrukcijas darbu zonā no rotācijas apļa pie Valmieras robežas līdz pat Rencēniem.

Kad Liesma pērn viesojās biedrības Latvijas Sarkanais Krusts Vidzemes komitejas struktūrvienībā Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā Seda jeb vienkārši Sarkanā Krusta Sedas pansionātā, tā vadītāja Gaļina Sokolova ar gandarījumu rādīja arī tikko uzsāktos lifta piebūves darbus.

Vasara, lai kāda nu tā arī Latvijā trāpītos, tomēr ir īstais laiks peldēm lielākā vai mazākā ūdens baseinā. 

Oficiāla ziņa vēsta: "Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta Apsaimniekošanas pasākumi dabas pieminekļu – dižkoku saglabāšanai Valmieras novadā ietvaros noslēgts līgums ar uzņēmumu SIA Labie koki par Valmieras novadā esošo dižkoku kopšanas darbiem."

"MiniCiems" ir jauns tūrisma objekts Latvijā apskatāmo vietu sarakstā. Brenguļu pagasta Jaunvālē "Paeglīšu" māju pagalmā vienmēr varēs aplūkot īpašas Latvijas pilis un muižas.

Ja brauc pa Valmieras – Brenguļu ceļu un mazliet prātīgāk to dara ceļa trešajā kilometrā, pusceļā no pilsētas līdz Brenguļiem, tad acu skatam garām nepaslīdēs kaut kas līdz šim nebijis pašā ceļmalā, ceļa kreisajā pusē.

Vai zinājāt, ka Valmiera kā neviena cita pilsēta Latvijā var lepoties ar savu unikālo Ziloņu ielu? Nosaukums pats par sevi, protams, neatstāj par to šaubas, jo pārāk jau neparasts, ja vēl zinām, ka šī negarā ieliņa ir viena no senākajām Valmierā.

17. jūlijā Vaidavā sākās nometne militāro misiju veterānu bērniem "Mazais Namejs 2023", ko jau sesto gadu pēc fonda "Namejs" aicinājuma organizē skauti un gaidas.

Vasara joprojām ir ļoti labvēlīga ceļu būvniekiem, tāpēc arī darbi patlaban lielākajā Valmieras ielu rekonstrukcijas objektā – Dienvidu industriālās maģistrāles trasē – ģenerāluzņēmējam Limbažu ceļi rit labos tempos.

Dziesmu svētku šūpuļa Dikļu vārds XXVII Vispārējos Dziesmu un XVII Deju svētkos viņnedēļ Rīgā izskanēja īpaši, un ne velti diklēniešiem tika atvēlēts gods doties svētku gājiena priekšgalā, kopā ar pārējiem Valmieras novada amatiermākslas kolektīviem nesot savu unikālo kultūrzīmi – Sidraba birzi.

Īstenojot Kohēzijas fonda projektu «Antropogēnās slodzes samazināšana un kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošana dabas liegumā «Zilaiskalns» Valmieras novada pašvaldībā», tiek veikta arheoloģiskā izpēte valsts nozīmes kultūras piemineklī «Zilaiskalns ar Upur­akmeni – kulta vieta un viduslaiku kapsēta». Projekts paredz demontēt esošo ugunsnovērošanas torni un uzbūvēt jaunu publiski pieejamu skatu torni.

Valmieras novada domes sēdē 29. jūnijā tika izskatīts jautājums Par nekustamā īpašuma Vanagu iela 4, Valmiermuižā, Valmieras pagastā, Valmieras novadā, nodošanu atsavināšanai.

29. jūnija Valmieras novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums veikt grozījumus Burtnieku Ausekļa pamatskolas nolikumā, iekļaujot jauno speciālās izglītības programmu.

29. jūnija Valmieras novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums septiņām ielām Valmieras novadā mainīt nosaukumus, jo tie ietver padomju un nacistisko režīmu slavinošus simbolus.

Darba vizītē Valmieru apmeklēja Gruzijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Irakli Kurašvili.

Latvijā no 15. maija, kad oficiāli sākusies peldsezona, no ūdenstilpēm izcelti jau tuvu trīsdesmit bojāgājušo, bet kopš gada sākuma kopā pāri septiņdesmit. Lai arī ik gadu cilvēki tiek brīdināti nerīkoties pārdroši, apzināties savas spējas un peldētprasmes, statistika liecina, ka ūdens prieki ne visiem beidzas laimīgi. Varbūt ar brīdināšanu nepietiek? Par citu valstu glābēju pieredzi un alternatīvām prevencijas iespējām Latvijā šoreiz «Sirdsāķīšos» stāsta kinoloģe, suņu un viņu saimnieku apmācību glābšanai uz ūdens aizsācēja mūsu valstī INGŪNA TIHOMIROVA.

Latvieši ir visā plašajā pasaulē. Tur viņus aizvedusi dzīve, gadījums, liktenis… kā nu kuru, bet laiku pa laikam viņi pārbrauc mājās – dažs pavisam, cits paciemoties. Īpašs iemesls vienmēr ir Dziesmu svētki, kuros ārzemju latviešu mākslinieciskie kolektīvi ir kā sevišķi grezna poga pie Latvijas svētku apģērba. 

Turpinājums no «Liesmas» 31. marta numura

Zini, kāda ir jūra? Tad, lūk, okeāns ir kaut kas pilnīgi cits. Visi, kas reiz sasveicinājušies ar Kluso okeānu, man piekritīs.

Nometusies ceļos pie radiolas «Rigonda», lai būtu tuvāk skaļruņiem, bērnībā klausījos Ilmāra Dzeņa dziedāto dziesmu par Austrāliju, un tā man šķita citādāka nekā pārējās trimdas latviešu dziesmas.