Eksportā nav tikai veiksmes stāsti vien

Savā ziņā konkrēti eksporta skaitļi konkrētiem uzņēmumiem ir komercnoslēpums, tāpēc šoreiz nākas iztikt ar Centrālās statistikas pārvaldes pašu jaunāko informāciju, kuru šai publikācijai sagādāja Valmieras Attīstības aģentūras vadītāja Ilze Eglāja. Lūk, gandrīz pilns pirmais divdesmitnieks mūsu novada lielāko eksportētāju – bez ranga saraksta, ņemot vērā finanšu rādītājus, uzņēmumi nosaukumu alfabēta secībā:

SIA BONO;

Jeru pagasta zemnieku saimniecība Ceriņi;

SIA Citur;

SIA CowCare;

SIA Culimeta Baltics;

SIA Klasmann – Deilmann Latvia;

SIA Legro Latvia;

SIA Padtex Insulation;

lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Piena loģistika;

SIA Silviko;

SIA Solidis;

kooperatīvā sabiedrība VAKS;

akciju sabiedrība Valmieras piens;

akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra;

SIA VALPRO;

SIA V.L.T.;

SIA T.N. Rozalinde;

SIA ZG 20.

Iespējams, kāds būs pārsteigts, neieraugot šajā sarakstā divus jaudīgus kokapstrādes pārstāvjus ar lielu eksporta daļu ražošanas apjomā, taču gan Daiļrade koks Valmieras mēbeļu ražotne (eksports vismaz 99% produkcijas), gan SIA Byko-Lat ar ražotni Kocēnu pagastā pēc uzņēmumu juridiskajām adresēm piederīgi Rīgai. Tāda kārtība.

Šoreiz atstāsim mierā novada eksporta smagsvarus, gan jau arī viņiem gan pandēmija, gan Krievijas agresija Ukrainā atstājusi savas pēdas, ne tās labākās, viņu eksporta darījumos. Par eksportu parunāsim ar divu Valmierā, Cempu ielā, zem viena jumta esošu dažādu jomu – metālapstrādes un ķīmiskās rūpniecības – uzņēmumu SIA Valtanks un SIA Valmiera – Andren pārstāvi. Abi uzņēmumi cieši saitīti ar Zviedriju, abos eksports sastāda apmēram 90% no kopējās produkcijas. Tiesa, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem (apgrozījuma naudas izteiksmē) metāla cisternu, rezervuāru un konteineru ražotājs Valtanks Valmieras novadā ir 95. vietā, bet agresīvām ķimikālijām domāto stiklaplasta rezervuāru, cauruļvadu un citu konstrukciju gatavotājs Valmiera – Andren varētu būt pēc apgrozījuma kaut kur novada uzņēmumu otrā simtnieka sākumā. Taču tas nemaina aktualitātes, par kurām Liesmai stāsta SIA Valtanks valdes loceklis un SIA Valmiera – Andren prokūrists (uzņēmuma pārstāvis ar paraksta tiesībām ikdienas darbības nodrošināšanai) RONALDS RUSMANIS. Runājam par abiem viņa pieskatāmajiem uzņēmumiem, kuros katrā eksporta jomā patlaban situācija krietni vien atšķirīga.

Metāla cisternu, rezervuāru un konteineru ražošanā Valtankā atslēgas vārds ir metāls. Arī eksporta pasūtījumu izejmateriālam šis laiks piedāvā tādas cenas, kādas nu tās ir tirgū, pie tam Krievijas metāls tas laikam nav...

Nav gan, no Krievijas metāla atteicāmies jau labi sen, jo mūs neapmierināja metāla lokšņu kvalitāte un ģeometrija. Tagad metālu saņemam no Polijas, mūsu galvenais piegādātājs ir kompānija ArcelorMittal. Mums, Valtankam, ļoti paveicās. Protams, bija kovida krīze, tad metāla cenas sakāpa augšā, tāpēc mums 2019. gada beigās bija aizķeršanās, tobrīd iedotos pasūtījumus izpildījām tikai 2020. gada augustā. Šķiet, ka toreiz metāla lokšņu cena pakāpās no 600 eiro par tonnu līdz pat 1200! Mēs no partnera Vācijā pērkam jau gatavus izvalcētus metāla cisternu galus, un arī tur cena, protams, uzgāja augšā. Tā kā mums visi pasūtījumi bija izvietoti, tad mēs nedabūjām augšā produkcijas cenu. Nu, gluži ar zaudējumiem tas brīdis mums nesanāca, bet cerēto peļņu gan nedabūjām. Šajā situācijā es attiecīgo metāla cenu kā derīgu turu iekšā divas nedēļas, pēc tam, kad atnāk pasūtījums, es cenu pārskatu, pārrunājam pasūtījuma gala cenu arī ar zviedru partneri. Jo metāla sadaļa šajos rezervuāros gala cenā veido 50%, pat 55%. Tagad, kad sāksies apkure un kad vairāk vajadzēs elektrību, kādi komponenti pieaugs arī šai sadaļai. Un tas viss taču jāietver produkta pašizmaksā. Un te man kā eksportētājam ir jautājums par konkurētspēju. Ja es visu iekļauju pašizmaksā, vai es varu šo produktu pārdot? Jo Skandināvijā, kā zināms, cena elektrībai un gāzei ir divas, pat trīs reizes zemāka nekā Latvijā.

Ja rēķina kopā kovida un Krievijas izraisītā kara laiku, kāds šis periods bijis no pasūtījumu viedokļa? Kas atbiris, kas varbūt nācis klāt?

Tā kā apmēram 90% Valtanka ražojumu nonāk Skandināvijā, tad īpaši nekas nav mainījies, pasūtījums palicis konstants. Pat kovida laikā, kad domājām, kā viss būs, principā pasūtījumu apjoms nemainījās, tikai bija nelielas problēmas ar mūsu gatavoto metāla rezervuāru pārdošanas cenām. Protams, kādu laiciņu, kamēr aizgāja visa materiālu piegāžu loģistika, viss mazliet kavējās. Kādreiz, pasūtot materiālus, tu zināji, ka dabūsi tos laikā, bet tagad bija jāpieliek klāt vēl kāda nedēļa, ar to bija jārēķinās. Vēl, ja runājam par Ukrainā notiekošā kara radīto situāciju, mums ļoti paveicās, ka izdevās rezervēt materiālus vēl pirms kara, tāpēc to kara cenu lēcienu mēs nemaz neizjutām. Līdz brīdim, kad vasarā metāla cenas sāka kristies, mēs izdzīvojām ar pirmskara cenām.

Arī Valmiera – Andren produkcijas lielākā daļa tiek eksportēta. Kā ar ražošanas apjomiem – pēdējo gadu laikā tie kāpuši vai kritušies?

Diemžēl kritušies. Parasti Valmiera – Andren eksports ir ap 80% no kopējā ražošanas apjoma. Pirmkārt, protams, tā bija kovida ietekme. Mūsu ražošanas īpatnība ir tā, ka uzņēmumam nāk pasūtījumi no viena liela, piemēram, veselas rūpnīcas projekta, kas kopā ir n miljoni eiro. Tad nu potenciālā Valmiera – Andren daļa tur ir 500, varbūt 300 vai 700 tūkstoši eiro. Tas viss pie mums nonāk caur nosacītajām inženieru kompānijām, kuras izveido konkrēto tehnoloģiju rūpnīcai un, piemēram, gaisa attīrīšanas sadaļu piedāvā Valmiera – Andren. Tad nu viņi, inženieri, šos projektus rēķina, bet pie šīm situācijām, kādas ir pēdējos gadus, tikai vāc projektus, bet nedod ārā. Tur vainīgs cenu līmenis, cenu līmeņa neprognozējamība. Ja mūsu gadījumā šāda pasūtījuma izpildei nepieciešami, teiksim, trīs, pieci, seši mēneši, to laikā neviens šo cenu nespēj noturēt! Tāpēc, lai izvairītos no iespējamiem klupieniem, ar eksporta pasūtījumiem tiek pauzēts. Tad uzņēmumam jāmēģina lāpīties ar vietējā tirgus pasūtījumiem. Var teikt, ka Valmiera – Andren situācija eksporta jomā šodien ir krietni vien sarežģīta.

Kādas Valmiera – Andren ir nākotnes cerības uz jauniem eksporta pasūtījumiem?

Gribas cerēt, ka politiski ekonomiskā situācija Ukrainā stabilizēsies, katrā ziņā, manuprāt, viss ļoti atkarīgs no situācijas tur. Šajos lielajos projektos mēs visu laiku pārrēķinām skaitļus, inženieru kompānijas mums prasīja cenu gada sākumā, tad – vasaras vidū. Viņi gaida to lēcienu! Varbūt tā ir likteņa ironija, taču es ceru, ka visi šie projekti pie mums salēks vienā laikā, bet labāk jau risināt tādu problēmu nekā tā, kad tev vispār nav ko darīt.

AR METĀLA MUCĀM VISS KĀRTĪBĀ! Ronalds Rusmanis demonstrē kārtējo Valtanka cehā topošo skandināvu pasūtījumu – pazemes degvielas cisternu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022