Atbalsts nepieciešams pilnīgi visiem

Kāda šobrīd ir uzņēmējdarbības vide Valmieras novadā, kādu atbalstu uzņēmēji saņem un kas jauns paredzams vietējās uzņēmējdarbības, amatniecības un mājražotāju atbalstam u.c. jautājumiem, atbildes sniedz Valmieras novada Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītājs SANDIS SVARINSKIS, uzņēmējdarbības speciāliste mazo uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju jautājumos GUNA ĶIBERE, kā arī Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja ILZE EGLĀJA.

Vai uzņēmējiem ir nepieciešams atbalsts? Ja ir, tad cik un kāds?

Uzņēmēji ir ļoti dažādi, taču atbalsts ir vajadzīgs un to izmanto liela daļa uzņēmumu – gan pavisam mazi un jaunuzņēmumi, gan Valmieras novada lielākie uzņēmumi. Primāri uzņēmumiem nepieciešams finanšu atbalsts sava uzņēmuma attīstībai un darbinieku izaugsmei, bieži nepieciešamas arī konsultācijas finansējuma piesaistei. Mazākiem un jaunuzņēmumiem ir svarīgs atbalstošs plecs un mentorings, kā arī pakalpojumu piesaiste ārpakalpojumā.

Kādiem uzņēmējiem – lieliem, vidējiem vai mazajiem – atbalsts ir visvairāk nepieciešams?

Atbalsts nepieciešams pilnīgi visiem neatkarīgi no lieluma. Lielie un vidējie uzņēmumi ir pašpietiekamāki, un tiem pašiem bieži ir plaša spektra kompetences, līdz ar to svarīgāks ir liela apjoma finansējums paša uzņēmuma izvirzītajiem mērķiem. Mazajiem uzņēmumiem biežāk nepieciešams atbalsts jaunu zināšanu, prasmju un kompetenču iegūšanā, lai attīstītu savu biznesu jau nākamajā līmenī – jauni produkti, jauni tirgi, jaunas darbavietas u.c.

Kādu atbalstu piedāvā pašvaldība un vai visiem bez izņēmuma?

Ikviens ir priecīgs par atbalstu, un sākotnēji konsultatīvo atbalstu var saņemt ikviens. Uzsākot uzņēmējdarbību, jautājumu var būt daudz un dažādi, un katram atšķirīgi, līdz ar to var noderēt gan pašvaldības speciālistu, gan iestāžu sniegtās konsultācijas, piemēram, informāciju un konsultācijas uzņēmējdarbības uzsākšanai sniedz Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), t.sk. par biznesa plāna izveidi, biznesa inkubatoriem Latvijas reģionos, semināriem un atbalsta iespējām.

Valmieras pašvaldībā ir izveidota Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļa, kurā strādā divi uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti (2 slodzes), kas ikvienam uzņēmējam ir ikdienas atbalsts dažādos jautājumos – lielajiem, vidējiem, mazajiem uzņēmumiem un mājražotājiem. Ir izveidota atbalsta programma «ZĪLE». Kopējais gada budžets EUR 80000; EUR 50000 inovācijām, EUR 30000 startam. Tiek piešķirti dažādi nekustamā īpašuma atvieglojumi. Izveidota mobilā lietotne «Valmiera», kas ir pašvaldības veidots instruments uzņēmējdarbības atbalstam, iedzīvotāju informēšanai un iesaistei.

Biedrības «Valmieras Attīstības aģentūra» paspārnē izveidota koprades darbnīca «DARE» – kā personīga darba studija, kas atvērta ikvienam interesentam. Pieejamas modernas iekārtas, instrumenti un tehniskais atbalsts, lai uzņēmējs var strādāt pie jauniem un radošiem projektiem.

Pašā Valmieras centrā ir Hanzas namiņi, kuros ir astoņas tirdzniecības vietas, vietējiem ražotājiem to izmantošana ir par brīvu.

Valmieras pašvaldība iesaistījusies projektā REKO Valmiera, kas ir tiešās tirdzniecības modelis – ērts veids, kā iegādāties vietējo zemnieku un mājražotāju produktus.

Pašvaldība atbalsta seminārus un kursus jaunu inovāciju apgūšanai mazajiem uzņēmējiem.

Informatīvais atbalsts – aktualitāšu sūtīšana uz e-pastu, informācijas publicēšana www.valmierasnovads.lv lapā, sadarbība ar medijiem un ReTV, tikko izveidota un ir pieejama interaktīvā karte, kurā sniegta informācija par amatnieku un mājražotāju meistarklašu vietām un saimniecībām, kas uzņem viesus.

Cik novadā ir uzņēmēju un kā tos varētu sagrupēt?

Valmieras novadā ir gandrīz 2100 aktīvu uzņēmumu. Mūsu novada uzņēmumus var grupēt ļoti dažādi – gan pēc lieluma, gan pēc nozarēm. Novadā ir tikai viens lielais uzņēmums (apgrozījums pārsniedz 50 miljonus, un darbinieku skaits ir lielāks par 250), un tā ir AS «Valmieras stikla šķiedra». Vidējie uzņēmumi (apgrozījums pārsniedz 10 miljonus, un darbinieku skaits ir virs 50) ir 30. Pārējie uzņēmumi ir mazie un sīkie uzņēmumi; tā ir ļoti liela un līdz ar to īpaši svarīga daļa, kas nodarbina ārkārtīgi daudz novada un reģiona cilvēku.

Vai gada laikā pieaudzis vai samazinājies uzņēmēju skaits?

2020. gadā Valmierā bija 1909 aktīvi uzņēmumi, savukārt 2021. gadā – 2076. Dinamika ir ļoti pozitīva; gada laikā aktīvo uzņēmumu skaits pieaudzis par 167 komersantiem.

Pērn Latvijā darbojās ap 1500 mājražotāju. Tajā skaitā vairāk nekā 200 Valmieras novadā, kas ir ievērojams skaits, ja skatām visas Latvijas mērogā. Pašreiz nav novērota tendence samazināties mājražotāju skaitam. Mūsu novadā ir pa kādam jaunam klāt.

Kuras uzņēmējdarbības jomas Valmieras novadā ir populārākās?

Lielākās nozares Valmieras novadā ir lauksaimniecība un apstrādes rūpniecība; Valmierā dominē ražošana, savukārt pārējā novada teritorijā līderis ir lauksaimniecība. Valmieras novadā kopumā lielākās uzņēmējdarbības jomas pēc apgrozījuma secīgi ir lauksaimniecība (28% no visa apgrozījuma), tirdzniecība (17%), stikla šķiedras ražošana (12%), būvniecība (11%), pārtikas produktu un dzērienu ražošana (5%), koksnes, koka un papīra izstrādājumu un mēbeļu ražošana (4%), veselība un sociālā aprūpe (4%) un mašīnbūve un metālapstrāde (3%).

No mājražotājiem visplašāk pārstāvēta ir dārzeņu, augļu un ogu pārstrāde. Tad seko dažāda veida gaļas, desu un kūpinājumu, arī piena produktu, maizes un miltu izstrādājumu, medus produktu ražošana. No amatniecības mums ir daudz audēju, adītāju, šuvēju, keramiķu, rotu gatavotāju un kokapstrādes meistaru.

Kādas ir raksturīgākās risināmās problēmas tieši mazajiem uzņēmējiem?

Pieaugot energoresursu, degvielas un arī pārtikas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenām, mājražotājiem un maziem pārtikas ražotājiem nāksies samazināt ražošanas apjomu vai varbūt pat beigt ražot kādu no produktu grupām. Nāksies domāt arī citas izejas no situācijas.

Liela daļa ražošanas resursu darbojas ar elektrību – ledusskapji, saldētavas, cepeškrāsnis, žāvētavas u.c. Lai aizbrauktu uz tirdziņu vai aizvestu preces uz veikalu, vajag degvielu.

Kā katrā krīzē, izejas un risinājumi būs dažādi. Mūsu uzņēmējiem arvien rodas dažādas idejas to pārvarēšanā. Pieņemu, ka tās būs kooperēšanās preču nogādāšanai līdz tirgiem, jaunu produktu radīšana, sortimenta pārvērtēšana, lielāka apdomāšanās un izdevīguma aprēķināšana, pirms doties uz kādu no tirdziņiem.

Vai pēdējā gada laikā ir ieviests kaut kas jauns uzņēmēju atbalstam?

Valsts mērogā sācies jaunais Eiropas Savienības atbalsta programmu plānošanas periods, tāpēc pastāvīgi atveras arvien jaunas atbalsta programmas. Novada mērogā arī pieejami vairāki jaunumi atbalsta jomā. Pirmkārt, atbalsta programma uzņēmējiem «ZĪLE» papildināta ar starta apakšprogrammu jaunuzņēmumiem un biznesa ideju autoriem. Otrkārt, oktobrī Valmieras Attīstības aģentūras paspārnē darbu uzsācis Eiropas Digitālo inovāciju centrs, kas piedāvās uzņēmumos veikt digitalizācijas brieduma testus, sagatavos digitalizācijas stratēģijas un palīdzēs uzņēmumiem piesaistīt finansējumu digitālo inovāciju ieviešanā. Treškārt, LIAA Valmieras Biznesa inkubatorā notiek aktīva gatavošanās jaunajam plānošanas periodam, kas varētu sākties jau nākamgad. Ceturtkārt, aktīvi savu darbību veic koprades darbnīca (prototipēšanas laboratorija) «DARE», kas lielākoties strādā ar mazajiem un sīkajiem uzņēmējiem, mājražotājiem un biznesa ideju autoriem, ar kuriem aktīvu komunikāciju un iesaisti veic Valmieras novada pašvaldība. Piektkārt, novadā pastāvīgi tiek piedāvātas iespējas pieredzējušiem uzņēmējiem un investoriem attīstīt ražošanu industriālajās teritorijās; uzņēmējiem pieejama gan bijusī gaļas kombināta teritorija, gan citas teritorijas. Novadā nākotnē plānotas vēl vairākas jaunas iniciatīvas, kurām šobrīd tiek meklēts finansējums.

Kā pašvaldība saņem atgriezenisko saiti ar uzņēmējiem – kā uzzina, kas viņiem nepieciešams?

Novadā pastāvīgi notiek tīklošanās pasākumi un informācijas apmaiņas aktivitātes. Populārākās iniciatīvas ir Valmieras novada pašvaldības un Valmieras Attīstības aģentūras diskusijas «Pēcpusdiena ar mēru», kur pieredzējuši uzņēmēji uzzina pašvaldības aktualitātes, uzdod jautājumus un iesaistās diskusijās.

Aktīvu komunikāciju ar sīkajiem uzņēmējiem, mājražotājiem un jaunuzņēmējiem nodrošina LIAA Valmieras Biznesa inkubatora, kā arī novada pašvaldības speciālisti, kuri ar uzņēmējiem bieži satiekas personīgi ikdienas konsultācijās vai vienkārši cilvēciskās sarunās semināru, pieredzes braucienu un tirdziņu laikā. Daudzi izvēlas piezvanīt un pastāstīt problēmu vai prieku. Mazāk raksta e-pastos vai iesniedz iesniegumus domē.

Valmierā nozīmīgu darbu veic Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas arī regulāri apzina uzņēmēju vajadzības. Uzņēmēji regulāri saņem Valmieras Attīstības aģentūras gatavotus uzņēmējdarbības jaunumus. Šī gada noslēgumā un nākamā gada sākumā tiks veikta Valmieras novada uzņēmēju aptauja. Tās rezultāti savā ziņā būs kā kopējās uzņēmējdarbības vides temperatūras mērījums un reizē kā darba uzdevums nākamajiem gadiem uzņēmējdarbības atbalsta jomā novadā.

Kādi ir labie piemēri, ar kuriem novads var lepoties tieši uzņēmējdarbības izaugsmes ziņā, kad ar atbalstu un palīdzību čakls uzņēmējs, amatnieks vai mājražotājs ir sasniedzis vērā ņemamus panākumus, no kuriem citi var smelties iedvesmu?

Manuprāt, jebkurš uzņēmējs, kas saņēmis atbalstu atbalsta programmā «ZĪLE», ir ieguvējs. Mēs priecājamies par tādu uzņēmumu izaugsmi kā zemnieku saimniecība «Grasbergs veterinārija», SIA «WoodHeart», zīmolu «Beverīnas dzērieni», SIA «Kocēnu korti», SIA «Assistentis», SIA «Printo», SIA «Vaidava Ceramics», SIA «DAUPRO», SIA «Artifex Plus» un citiem. Daudz lielisku jaunuzņēmumu piemēru ir arī mūsu biznesa inkubatorā, piemēram, SIA «Nordspring», SIA «World Wood Shop», SIA «Rūtiņdupsis», SIA «GLASScon». Starp sīkajiem un mājražotājiem Valmieras novads var lepoties, piemēram, ar zīmolu «Sandriņas ievārījumi», zīmolu «Zita rada», kā arī zīmolu «Vidusmeži».

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022