PROJEKTS

Pārtika ir mūsu visu ikdienišķais enerģijas avots, kam veltām daudz laika un uzmanības. Tā ir svarīga gan izdzīvošanai, gan arī labsajūtai, tomēr pārtika ir arī tā, kas pasaulei dara lielu postu, jo trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos. Organizācija "Zaļā brīvība", īstenojot projektu "Ar cieņu par pārtiku", cer uzlabot sabiedrības izpratni par likumsakarībām starp pārtikas izmešanu atkritumos un ilgtspējīgas attīstības ekoloģisko un sociālo jomu. Projekta vadītāja INGA BELOUSA sniedza mums dažus noderīgus padomus, kā samazināt pārtikas atkritumu rašanos mājsaimniecībā.

Notekūdeņu izpēte Latvijā ir vēl bērnu autiņos, taču jāsaprot, ka atkritumu, tostarp notekūdeņu, lietderīga otrreizēja izmantošana ir tuvas nākotnes dienaskārtībā.

Pašvaldību atļautos decentralizētās kanalizācijas sistēmu risinājumus lielā mērā ierobežo bažas par iedzīvotāju apzinīgumu – noprotams pēc Saldus novada būvvaldes vadītājas Ingrīdas Andersones skaidrojuma.

Vīrusa pandēmija pārņēmusi visas pasaules prātus un aizēnojusi citkārt svarīgos notikumus. Tomēr jācer, ka dzīve atkal atgriezīsies ierastajās sliedēs, tāpēc jādomā vien ir, kā dzīvosim tālāk, piemēram, pēc administratīvi teritoriālās reformas. Un tā gluži nav, ka reforma kovida dēļ atlikta malā – pamazām viss notiek. Ļaujot arī «Liesmas» lasītājiem nedaudz ieskatīties procesā, sarunājos ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, topošā novada lielākās pašvaldības vadītāju, kuram uzticēts ne tik viegls uzdevums – sagatavot visu nepieciešamo, lai reformas rezultātā vienā lielā novadā apvienotos astoņas pašvaldības.

Savās pārdomās par administratīvi teritoriālo reformu dalās Kocēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS OLMANIS.

Tā, vērtējot situāciju ar darbiem divpadsmit gadu garumā kopš lielā Burtnieku novada – ar sešiem pagastiem – dibināšanas līdz nākamgad jau de facto paredzētajai reformai, pēc kuras Burtnieku novads ietilps jau pavisam lielajā Valmieras novadā, apgalvo Burtnieku novada domes priekšsēdētājs EDVĪNS STRAUME. Par valstī šajā virzienā notiekošajiem procesiem viņam ir savs viedoklis, kuru laikam gluži par peldēšanu pa straumei nevar uzskatīt.

Mazsalacas novada pašvaldība ir vienīgā no jaunajā Valmieras novadā iekļaujamajām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot reformas gaitu un rezultātus. Un, protams, gatavojas arī otrajam scenārijam, ka Mazsalacas novadu pievieno kopējam Valmieras novadam. Sarunā ar «Liesmu» Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS stāsta par to, kas Mazsalacas novadu sagaida, īstenojoties scenārijam, kurā tiek apvienoti jaunajā novadā:

Šis gads rūjieniešiem aizritēja pilsētas 100. jubilejas zīmē, jo vēstures liecības vēsta, ka 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam piešķirtas pilsētas tiesības.

«Liesma» ar Beverīnas novada pašvaldības vadītāju JĀNI FŪRMANI tikās ļoti nozīmīgā dienā – 17. decembrī, kad bija pagājis tieši gads, kopš Jānis Fūrmanis ir pašvaldības domes priekšsēdētājs, kā arī par jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tika iecelts Artūrs Toms Plešs, kas būs galvenais administratīvās reformas īstenotājs.

Līdz nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanām vairs atlicis nedaudz vairāk par pusgadu, kas nebūtu īpaši izceļams fakts, ja vien netiktu mainītas līdzšinējās administratīvo teritoriju robežas, mazākajām pašvaldībām apvienojoties vienā varenā Valmieras novadā. Vai šīs pārmaiņas varētu veicināt reģiona izaugsmi, vaicāju Naukšēnu novada domes priekšsēdētājam JĀNIM ZUMENTAM.

Aktīvi novadu reformas norisēs iesaistījās arī SIA «Naukšēni» izpilddirektors JURĢIS KRASTIŅŠ:

Administratīvi teritoriālās reformas sakarā savs viedoklis ir arī bioloģiskajam lauksaimniekam KASPARAM KĻAVIŅAM, kuram ir pieredze gan pašvaldības, gan bankas filiāles vadīšanā:

Strenču novada iekļaušana jaunajā Valmieras novadā ir loģisks iznākums, tā uzskata Strenču novada domes priekšsēdētājs JĀNIS PĒTERSONS. Sākotnējie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas plāni gan bija citādāki.

Valmieras novads būs viens no 42 jaunajām pašvaldībām, kas veidosies Administratīvās reformas rezultātā. Tas veidosies, apvienojot Valmieras pilsētu un Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas, Strenču novadu ar administratīvo centru Valmierā (nacionālās nozīmes attīstības centrs).

"Visas upes plūst uz jūru... Tāpēc nospraudām mērķi izdibināt, cik efektīvi tiek izmantota liela nauda, lai jūrā ieplūstu iespējami tīrs ūdens," par šoruden publiskoto revīzijas ziņojumu saka Valsts kontroles padomes loceklis un par pašvaldību revīzijām atbildīgā departamenta direktors EDGARS KORČAGINS.

Ministru kabineta noteikumi Nr.384 "Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" paredz, ka pašvaldībām līdz 2022. gadam jāizveido decentralizētās kanalizācijas reģistrs un apsaimniekošanas sistēma. Tomēr šis jautājums nav atrisināts, var secināt pēc sarunām ar novadu atbildīgajiem speciālistiem.

Kopš 2018. gada 1. marta Latvijā tika ieviests Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilotprojekts un plānošanas reģioniem sadarbībā ar ministriju uzticēja šī pilotprojekta realizāciju. Uz vietām sāka strādāt reģionālās remigrācijas koordinatori. 2018. gada beigās noslēdzoties pilotprojekta darbības termiņam un izvērtējot tā rezultātus, secināts, ka tie ir pozitīvi. No 2019. gada sākuma šī iniciatīva turpinās, nu jau sadarbībā ar pašvaldībām. Remigrācijas koordinācija iestrādāta un nostiprināta diasporas likumā, līdz ar to piecos Latvijas reģionos procesam nodrošināts valsts finansējums.

Zaļais kurss Eiropā ir uzņēmis apgriezienus. Plānotie noteikumi paredz grozījumus dažādās sfērās, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Projekts ietver vairākus jaunus regulējumus, piemēram, ķīmisko pesticīdu samazināšanu par 50%, dzīvnieku labturības augstāka līmeņa nodrošināšanu, 25% lauksaimniecības zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai un mēslošanas līdzekļu samazināšanu vismaz par 20%.

Z/s «Lojas» – jaukta tipa saimniekošana Mazsalacas novadā. Lauksaimnieciskā ražošana vairāk nekā 700 ha, sākot no graudkopības, zālāju sēklkopības un kaņepju audzēšanas, līdz gaļas lopu nobarošanai un salmu granulu ražošanai eksportam.

Pašvaldības piedāvāto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem – nokļūšana uz darbu un mājup pieaugušajiem, uz skolu un mājup skolas bērniem, piekļuve dažādām lokālām institūcijām, kas atrodas pilsētā vai citā lielākā novada centrā...