Valmieras pilsētas maršrutos nupat sākuši kursēt jauni autobusi ar hibrīda dzinēju. Līdzšinējā kārtība bijusi tāda, ka pilsētas maršrutos patlaban Valmieras pašvaldībā deklarētie pensionāri var braukt autobusos par brīvu.
Burtnieku novada pagastos ir gana daudz entuziastu un gana daudz interesantu, realizējamu ideju, kurām palīdzīgu roku sniedz LEADER programma, kas paredz mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no apakšas uz augšu, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.
Ir vērts pārlūkot plānošanas perioda no 2014. līdz 2020. gadam statistiku, ko sniedz LEADER projektu attīstības uzraudzītāja – biedrība No Salacas līdz Rūjai.
Savā pieredzē, sadarbojoties ar LEADER programmu un citām atbalsta institūcijām, dalās Burtnieku novada uzņēmējs JĀNIS SAULĪTIS, kurš izgatavo salmu blokus un no tiem būvē mājas:
Cilvēki, meklējot darbu, nereti sastopas ar to, ka laukos darba iespējas nav plašas, – un tas nozīmē, ka vai nu darbā ir jābrauc uz tuvāko pilsētu, vai arī jāpārvācas uz turieni dzīvot, jo pilsētā ir ne tikai plašākas iespējas attiecībā uz pieejamajām darba vietām, bet arī lielāks izglītības piedāvājums bērniem, dažādi ārstniecības pakalpojumi, iespējas atpūsties, iepirkties vai sportot.
ANDIS JANKEVICS kopā ar sievu pirms padsmit gadiem nopirkuši un rekonstruējuši Burtnieku novada Burtnieku pagastā lauku mājas «Kārkli». Liesma sazinājās ar Andi.
Kā izdomājāt nopirkt māju Vidzemes pusē?
Arvien vairāk lauku īpašumu paliek neapdzīvoti, secināts Smiltenes novadā, kas izveidojis karti ar novadā pieejamiem īpašumiem. Liesma sazinājās ar Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciālisti MARITU MŪZI.
Tā kā šajā projekta posmā man trāpījies temats par ekosistēmu mijiedarbību, uz sarunu esmu aicinājis ģeologu DAINI OZOLU, kurš pašlaik strādā pie dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu kartēšanas, apzinot vērtīgākās dabas teritorijas un apsekojot iežu atsegumus un alas upju krastos.
Pēdējos gados bioloģiskā daudzveidība kritiski samazinās. Zinātnieki prognozē, ka turpmākie 30 – 40 gadi būs izšķirošie. Samazinoties augu, mikroorganismu un dzīvnieku sugām, tas ietekmē līdzsvaru dabā, kas savukārt ietekmē arī cilvēka dzīvi.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne:
– Pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes sadarbība ir mērķtiecīga. Par kopīgiem darbiem, izskatot iespējas un aktualitāti, vienojamies. Pašvaldībām, plānojot savas teritorijas attīstību, jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tajā skaitā integrēta pieeja – ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā. Piemēram, likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" noteikts, ka zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas noteikumu ievērošanu.
Dabas aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē kļūst arvien aktuālāki. Ar tiem saistīto politiku Latvijā īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar savām padotības iestādēm – Valsts vides dienestu (VVD), Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB) un citām, bet par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā runājāmies ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci vides aizsardzības jautājumos SANDRU BĒRZIŅU.
"Daba mums devusi skaistu vidi, un mūsu uzdevums ir to sargāt, saglabāt, uzturēt un nodrošināt, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem," saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzsverot, ka Raunā ir daudz tūristu, kas apmeklē dabas takas un Raunas Staburagu, tāpēc pēdējos gados mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sakoptu un labiekārtotu vidi.
Latvijas lašupēs rudenī ir lieguma laiks, kas turpinās līdz pat 31. decembrim. Bet jau nākamajā dienā noteiktos Gaujas un Braslas posmos sāksies lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, ko nodrošina Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kurā apvienojušās 11 Gaujas upes baseina pašvaldības.
"Latvijas likumdošana tieši vides jomā ir ļoti interesanta, un pašvaldības ir noliktas duālā situācijā," atzīst Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone, kuras amata nosaukumā savulaik bijis minēts arī "vides speciāliste".
«Liesmai» jautājot, kāda ir Vidzemes plānošanas reģiona nozīme Vidzemes attīstības procesā, reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede atbild īsi un konkrēti:
Latvijā pieņemtā inovācijas definīcija: «Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.» Liesma devās aprunāties ar LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītāju JURĢI PRIEDĪTI.
«Strādājam galvenokārt eksportam plašā reģionā», «Eksporta tirgū lielākie konkurenti atzinuši, ka viņiem pretī stāv reāls spēks – Latvijas zemnieki», «Attīstām, lai pelnītu ilgtermiņā», «Kooperatīva graudkopji ir labākie Latvijā», «Kopā darām vairāk!» – tie ir tikai daži citāti no intervijām ar Latvijas graudaudzētāju kooperatīva «VAKS» valdes priekšsēdētāju INDULI JANSONU. Šoreiz saruna par gandrīz 25 miljonu eiro investīcijām, bez kurām nebūtu uzņēmuma izaugsmes.
Mākslīgais intelekts, tehnoloģijas un digitālā vide ir mūsu tagadne un nākotne. Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis sarunā ar «Liesmu» atklāj, ka nākotnes saimniecībās galveno smago darbu nastu dara roboti, ko uzrauga cilvēks datorā vai mobilajā ierīcē. Viesojoties Holandē kādā fermā, saimnieks to izrādījis, ģērbies baltā kreklā, lopu barošana un slaukšana notiek automatizēti, vien, dzimstot teliņam, jābūt klāt. Ko varam mācīties no inovāciju līderiem un kā nozare attīstās Latvijā?
Modernā ražošana prasa augsta līmeņa kvalitatīvu izpildījumu. Kā te sabalansēt cilvēku un mašīnu iespējas, izmantojot gan prasmīgus darbiniekus, gan mūsdienīgu tehnoloģisko aprīkojumu, ko daudzos gadījumos jau var saukt par rūpnieciskajiem robotiem? Balstoties uz paša pieredzi koka māju būves uzņēmumā Pavasars Housing Construction, stāsta piecu uzņēmumu grupas Pavasars pārvaldnieks INGUSS PAVASARS. Viņam piederošā ražotne, kuras produkciju pazīst daudzviet Eiropā, atrodas Raunas pievārtē.
Naukšēnu novadā lielākais darba devējs ir SIA Naukšēni, kas attīsta ne vien piena lopkopību un lauksaimniecisko ražošanu, bet arī kokapstrādi, rudzu iesala, minerālūdens, bezalkoholisko dzērienu un augu eļļu ražošanu. Par to, ar kādām cilvēkresursu problēmām nācies saskarties uzņēmuma vadībai, saruna ar SIA Naukšēni izpilddirektoru JURĢI KRASTIŅU un valdes priekšsēdētāju IMANTU KAMZOLU.
Latvijā ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Valstī iedzīvotāju skaitam samazinoties, nodarbinātības rādītāji pēdējo gadu laikā tomēr ir auguši. 2019. gadā bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes rezultāti. Tāpat gadu laikā augusi vidējā darba samaksa, kas 2019. gadā sasniegusi 1076 eiro. Par to, kā mainīsies darba tirgus, «Liesma» runāja ar Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāju ILZI EGLĀJU un karjeras un izglītības projektu vadītāju INNU PURMALI.