Izglītošanās iespēju netrūkst

Augsta kvalitātes latiņa

Pagājis viens mācību gads un sācies nākamais, kad visas pussimt VNIP pārziņā esošās izglītības iestādes strādā nevis astoņos novados, kā bija labu laiku jau ierasts, bet vienā lielā Valmieras novadā.

Pirmajā gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas daudz darāmā bijis arī novada izglītības pārvaldes speciālistiem.

Sarunā VNIP vadītāja Iveta Pāže norādīja uz būtisko.

Normatīvo dokumentu izstrāde

«Pēc novadu apvienošanas mums bija jāvienādo normatīvie dokumenti, pēc kuriem strādājam. Viens no būtiskākajiem dokumentiem ir mērķdotācijas sadales kārtība, jo līdz šim, ja bija astoņas pašvaldības, tad bija astoņi regulējumi. Tagad ir viens un mērķdotācijas sadale tiek veikta pēc vienādiem kritērijiem. Tos izstrādājām, saskaņojām ar izglītības iestāžu vadītājiem. Bija sarunas, jautājumi, diskusijas,» tā Iveta Pāže un turpināja skaidrot: «Izvērtējot iepriekšējo mācību gadu, veicām izglītības iestāžu vadītāju vietnieku aptauju, lai izprastu, ko vajag mainīt turpmākajam periodam. Visbiežākās norādes bija par darba stundām un to apmaksas kārtību. Runa ne tikai par kontaktstundām, bet arī par gatavošanos mācību stundai, skolēnu darbu labošanu, konsultāciju stundām. Tās viss ir skolotāja darba laiks, par ko jāsaņem atalgojums.

Valmierā jau vairākus gadus bija izstrādāti noteikumi, lai šādu atbalstu skolotājiem sekmētu un detalizēti skolotāju ieguldīto darbu novērtētu. Pagājušajā nedēļā pašvaldības domes sēdē apstiprināja valsts piešķirtās mērķdotācijas sadales kārtību.

Trūkst mācību materiālu

Ne vien Valmieras novada izglītības pārvalde, bet arī kolēģi no citiem novadiem un lielo valsts pilsētu pašvaldībām ir bijuši saziņā ar Izglītības un zinātnes ministriju, rakstījuši vēstules, norādot uz mācību materiālu nepietiekamību. «Mācību iestādēs nav pieejami visi nepieciešamie mācību materiāli, kādi būtu vajadzīgi pēc Skola 2030 programmas ieviešanas. Tika solīts, bet nav. Problēma: mācību materiāli nav izstrādāti,» norādīja I. Pāže.

Viena no nesen nenotikušā izglītības darbinieku streika prasībām bija tāda, ka nepieciešami papildus finansiālie līdzekļi mācību materiāliem. Papildus tika iedalīti nozares prasītie 3.7 miljoni eiro.

«Arī Valmieras novads ir saņēmis papildu finansējumu mācību materiālu iegādei, ko izlietojām soma.lv un uzdevumi.lv mācību materiālu iegādei. Visi nepieciešamie mācību materiāli nav pieejami, jo nav izstrādāti, un tā ir problēma valstī, ko pašvaldība vai izglītības pārvalde diemžēl nevar ietekmēt,» uzsvēra I. Pāže, piebilstot, ka arī digitālo mācību materiālu pieejamība ir sadrumstalota. «Skolām vajag mācību materiālus, un nevis vairākās dažādās platformās, bet vienā, lai skolotājam atvieglotu darbu.»

Skolu tīkla kārtošana

Sabiedrībā jeb uz ārpusi visvairāk bija dzirdams par IZM uzstādījumu pārzīmēt skolu karti. Bijuši Latvijā novadi, kas pie dzēšgumijas ķērušies drastiski, novados īsinātas pat vairākas mācību iestādes. Valmieras novadā pagaidām zināms vien par Naukšēnu vidusskolas pāreju pamatskolas statusā.

«Šajā gadā skolā neuzņēma 10. klašu skolēnus, mācību gadam noslēdzoties, skolu absolvēs 12. klase. Nākamajā mācību gadā paliks tikai divpadsmitie, kas skolu absolvēs, un skola darbu turpinās kā pamatskola,» paskaidroja Iveta Pāže, piebilstot, ka, pieņemot lēmumus par šādām pārmaiņām, tiek vērtēti daudzi faktori, un tas darīts arī Naukšēnu vidusskolas sakarā.

Naukšēniem nākotnes prognoze ir skaidra, bet pagaidām nav zināms vai pārmaiņas turpmākajos gados skars citas novada skolas.

«Viennozīmīgi esam par to, ka izglītība pirmsskolā un sākumskolas posmā ir obligāti jānodrošina tuvāk bērna dzīvesvietai. Ministrijā drīkst norādīt uz skaitļiem, bet mums apstākļi jāvērtē individuāli. Kur skolēni dzīvo, kā līdz skolai nokļūst. Tas viss ir jākārto, jārisina, lai tik tiešām kvalitatīva izglītība būtu pieejama katram novada bērnam,» tā izglītības pārvaldes vadītāja.

Un pašvaldībā norāda, ka ir jāievēro MK noteikumi, kritēriji pēc kuriem tiek piešķirts valsts finansējums mācību procesa īstenošanai. Kritēriji ir vairāki, bet viens no tiem tomēr ir skolēnu kopējais skaits mācību iestādē un apmācāmo skaits klašu grupās.

«Oktobrī vērtēsim skolu tīklu Valmieras novadā, novembrī atkal notiks sarunas izglītības iestādēs. Tikai pēc skrupulozas vērtēšanas, sarunām un diskusijām izglītības iestādēs varēsim pieņemt lēmumus par skolu tīklu sakārtošanu, ja tādi būs nepieciešami, » tā Iveta Pāže.

Joprojām ir vakances

«Sākot jauno mācību gadu, Valmieras novada izglītības iestādēs, tāpat kā citviet valstī, pedagogu piesaiste ir aktuāls jautājums. Vēl pašlaik izglītības iestādes meklē pedagogus un atbalsta personālu, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu,» situāciju raksturoja Iveta Pāže, atbildot uz jautājumu, vai izglītības pārvalde var palīdzēt pedagogu trūkuma jautājumu risināt.

«Pedagogu piesaistē sadarbojamies un atbalstām izglītības iestādes – uzrunājam darbam Valmieras novadā mums zināmos profesionāļus,» tā I. Pāže, piebilstot, ka visvairāk vakanču bijis un saglabājas atbalsta personāla rindās. Tas nozīmē, ka mācību iestādes aicina darbā sociālos pedagogus, speciālos pedagogus, logopēdus, psihologus, bet viņi nepiesakās.

«Visgrūtāk ir ar psihologu piesaisti. Speciālisti ieguvuši labu izglītību, bet strādā citos projektos. Tas arī tamdēļ, ka atalgojums, ko var piedāvāt mācību iestāde, nav konkurētspējīgs. Visbiežāk skolas atbalsta personālu aicina darbā uz pusslodzi vai vēl mazāku slodzes likmi, tāpēc piesaistīt ir vēl grūtāk,» skaidroja amatpersona, piebilstot, ka ne vien šo, bet arī citus jautājumus risinot, pārvaldes speciālisti strādā sadarbībā ar skolu vadītājiem, cenšoties visus jautājumus iespēju robežās sakārtot. Tāpat iespēju robežās tiek organizētas mācības – semināri, kursi –, lai iestāžu vadītāji un pedagogi apgūtu jauno, spēcinātu kapacitāti. Reizi mēnesī notiek arī abpusēja tikšanās, lai pārrunātu būtisko.

«Mums kopā ir jārūpējas, lai tiktu nodrošināta izglītības kvalitāte. Kāda ir laba skola? Tā ir skola, kas ņem vērā katra bērna individuālās vajadzības. Mums kopā jādomā par to, lai katrs bērns iegūtu izglītību atbilstoši savām spējām, lai izglītības procesā viņš jūt skolotāja atbalstu, lai viņa zināšanās notiek dinamika,» sarunā uzsvēra Valmieras novada izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže.

FAKTI:

VNIP funkcijas ietver:

• pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības nodrošināšanu pašvaldības teritorijā dzīvojošiem bērniem un jauniešiem;

• izglītības satura un programmu kvalitatīvas īstenošanas nodrošināšanu;

• profesionālās ievirzes, interešu izglītības, karjeras un pieaugušo neformālās izglītības pieejamības sekmēšanu;

• pašvaldības stratēģisko un politikas plānošanas dokumentu izstrādi un realizāciju izglītības jomā.

(Avots: Valmieras novada pašvaldība/ Izglītība)

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022