Novada attīstībai

- 27.Septembris, 2022
PROJEKTS
Laikrakstā

Valmieras novada pašvaldības iestāde «Attīstības pārvalde» ir pašvaldības domes izveidota pastarpinātās pārvaldes iestāde ar mērķi nodrošināt attīstības plānošanu.

Par tās galvenajiem uzdevumiem, darbības un sadarbības principiem jautāju Valmieras novada pašvaldības izpilddirektores vietniecei, Attīstības pārvaldes vadītājai EVIJAI NAGLEI.

Attīstības pārvaldes galvenais uzdevums ir īstenot līdzsvarotu un ilgtspējīgu Valmieras novada attīstību atbilstoši nacionāla, reģionāla un starptautiska līmeņa plānošanas dokumentiem, pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un ievērojot sabiedrības intereses. Attīstības pārvaldei izveidotas 3 struktūrvienības: Attīstības nodaļa, Teritorijas un plānošanas nodaļa un Projektu vadības nodaļa.

Attīstības pārvaldes ikdienas darba process noris ciešā sadarbībā ar novada pašvaldības vadību, deputātiem, iestāžu/struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem, kuri iesaistīti attīstības plānošanā. Tikpat nozīmīgi uzturēt ciešu sadarbību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pārējām nozares ministrijām, Vidzemes plānošanas reģionu, Vides pārraudzības valsts biroju, Vidzemes Augstskolu, pašvaldības kapitālsabiedrībām, apkārtējo novadu pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un, galvenokārt, ar sabiedrību kopumā.

Vai, plānojot novada attīstību, tiek ņemtas vērā apvienību pagastu vēsturisko centru attīstības tendences, īpatnības un vajadzības?

Arī Valmieras novadā tāpat kā citviet attīstības plānošanas dokumenti tiek izstrādāti ar tiešu, pozitīvu, ilgtermiņa ietekmi, lai vienlīdz visā novadā būtu nodrošināta savstarpēji saistīta, sinerģiska plānošana un investīciju piesaiste, īpašu uzmanību pievēršot teritoriju attīstības nepārtrauktībai, nodrošinot pēctecību un attīstību. Šis aspekts īpaši nozīmīgs, ņemot vērā pastāvošās administratīvo teritoriju attīstības atšķirības un prioritārās vajadzības. Valmieras novada teritorijas attīstības virzieni tiek definēti, respektējot katras apvienības stiprās puses, līdz šim noteiktos attīstības virzienus, piesaistītās investīcijas, ieguldījumus un īstenotos pasākumus.

Attīstības plānošanas dokuments izvirza administratīvās teritorijas dalījumu vietējas nozīmes centrā, reģionālas nozīmes centrā un, protams, attīstības centrā, kas ir Valmiera kā valstspilsēta. Izaicinājums ir apvienību robežu noteikšana atbilstoši iedzīvotāju paradumiem, kā arī Valmieras kā valstspilsētas administratīvās robežas paplašināšana.

Līdz jaunās Attīstības programmas 2022. – 2028. gadam un Attīstības Stratēģijas 2022. – 2038. gadam spēkā stāšanās brīdim Attīstības plānošanas pamatdokuments ir novados spēkā esošie attīstības plāni un stratēģijas. Izveidojoties novadam, vēl 2021. gadā attīstības dokumentu investīciju plāni tika integrēti vienotā Valmieras novada attīstības dokumentā, pārskatot novados izvirzītās prioritātes un mērķus, tās sabalansējot ar novada budžetu, ārējām finanšu piesaistes iespējām un kopējo attīstības vīziju. Sākts darbs pie Valmieras novada teritorijas plānojuma un vienotu apbūves noteikumu izstrādes, lai nodrošinātu viegli saprotamus nosacījumus teritoriju attīstībai un būvniecības procesam visai novada teritorijai. Attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos.

Būtisks ieguvums ir Attīstības plānošanas dokumentu izstrādei piesaistītais Valsts mērķdotācijas finansējums.

Cik liela nozīme novadā piešķirta sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem?

Novada pašvaldībā tiešo uzņēmējdarbības atbalsta funkciju pilda pašvaldības iestāde Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta pārvalde un biedrība «Valmieras attīstības aģentūra». Attīstības pārvaldes atbalsts uzņēmējdarbībai ir ciešā sadarbībā ar abām struktūrvienībām, īstenojot galveno pašvaldības uzstādījumu: novada uzņēmējiem stiprināt vidi inovācijām, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, esošo stiprināšanai, savstarpējai sadarbībai un ideju apmaiņai starp uzņēmējiem, izglītības un pētniecības sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, uzņēmējiem un sabiedrību, ideju radītājiem un finansētājiem.

Viens no Attīstības pārvaldes atbalsta mehānismiem ir pārrobežu finansējuma piesaiste industriālās jeb rūpnieciskās simbiozes sekmēšanai.

Ne mazāk būtisks sadarbības virziens ir pašvaldības nodrošinātais līdzfinansējums komercdarbībai, piešķirot grantu Zīles programmās «ZĪLE» un «ZĪLE startam» gan uzņēmējdarbības attīstībai, gan jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanai. 2022. gada pašvaldības budžetā šīm aktivitātēm paredzēti 50 000 eiro.

Valmieras pilsētas pašvaldības un salīdzinoši aktīvi arī atsevišķu iepriekšējo pašvaldību mērķtiecīgā darbība labvēlīgu uzņēmējdarbības attīstības apstākļu radīšanā ir veicinājusi Valmieras novadā augstāku attīstības līmeni nekā vidēji Latvijā.

Cik svarīga attīstības plānošanā ir sadarbība ar Vidzemes plānošanas reģionu?

Novada pašvaldības galvenais sadarbības fokuss ar Vidzemes plānošanas reģionu ir teritoriju attīstības plānošanas jautājumi, attīstības dokumentu savstarpējā pakārtotība un sinerģija. Tikpat nozīmīga šķautne ir pārrobežu sadarbības projektu kopīga īstenošana, akcentu liekot uz līdz šim sadarbībā īstenoto Eiropas Savienības projektos sasniegto rezultātu turpinājumu, attīstot jau izveidotos pārrobežu tūrisma piedāvājumus jaunā kvalitātē, piemēram, Industriālais mantojums, Livonijas garša, VIA Hanseatica un citi.

Īpaši nozīmīga sadarbība ar Vidzemes plānošanas reģionu būs specifisko sadarbības fokusu noteikšana ar Igauniju, ņemot vērā abās valstīs notikušās administratīvi teritoriālās reformas.

Vidzemes plānošanas reģions un tajā esošais remigrācijas speciālists ir pašvaldības atbalsts pašvaldību remigrācijas atbalsta funkciju īstenošanai. Ļoti nozīmīgs sadarbības posms ir pašvaldības sabiedriskā transporta maršrutu plānošana un nodrošināšana.

Izveidojoties liela mēroga pašvaldībām, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno daļu Eiropas Savienības finansētu projektu konkursu virzīt plānošanas reģionu mērogā.

Ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu turpinās darbs pie ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna (SECAP) izstrādes.

Kādi projekti pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenoti?

Novadā izstrādātā stratēģija vērsta uz Valmieras novadu kā Eiropas līmeņa novadu, kura ilgtermiņa attīstību sekmē plaša viedo tehnoloģiju izmantošana.

Ik gadu ieplānots Sabiedrības iniciatīvu projektu konkurss (pašvaldības budžets 2022. g. 20 000 eiro), arī pilotiniciatīvas «Līdzdalības budžeta projektu konkurss», 2022. gada budžetā tam paredzot 30 000 eiro. Tāpat tiek turpināta iniciatīva – novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršana biedrībām un nodibinājumiem Eiropas Savienības finansējumu saņēmušo projektu īstenošanai. Šogad pašvaldības budžetā šim mērķim atvēlēti 10 000 eiro.

Pašvaldības budžetā plānots finansējums Kultūras projektu konkursa atbalstam, tāpat tiek atbalstīta iniciatīva sakrālā mantojuma saglabāšanai un uzturēšanai novadā, pašvaldības budžets atbalstam – 84 000 eiro.

Turpinās industriālās teritorijas attīstības projekta īstenošana, kura ietvaros tiek sakārtota teritorija 17 ha platībā, nodrošinot iespēju 42 000 m2 esošo ēku pielāgošanu uzņēmējdarbības vajadzībām.

Projekta ietvaros sākta 4000 m2 jaunas ražošanas ēkas būvniecība, izveidota uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā infrastruktūra ar izbūvētiem elektrības tīkliem, ceļu tīklu, gāzesvadu, apgaismojuma tīklu, ūdens un kanalizācijas sistēmām. Ir noslēgti divi telpu un zemes nomas līgumi, vēl vairāki ir procesā.

Attīstības pārvalde ar piesaistīto LEADER finansējumu aktīvi turpina attīstīt infrastruktūru novadā, tostarp Kauguru pagasta Mūrmuižā, Kocēnu Kokmuižā, Ēvelē, Rencēnos, Strenčos, Sedā, Skaņākalnā.

Valsts mērķdotācijas finansējums piesaistīts Valmieras Gaujas krasta vidusskolas - attīstības centra modernizēšanai. Novada pastāvēšanas pirmajos mēnešos esam piesaistījuši Eiropas Savienības finansējumu antropogēnās slodzes samazināšanas un kompleksu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai dabas liegumā «Zilaiskalns».

Finansējums piesaistīts arī energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, pašvaldības pakalpojumu centram Rencēnos, Valmieras ielā 13, ēkai Vaidavā, Skolas ielā 1, kā arī Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecībai Valmierā.

Valmieras novada pašvaldībai kā projekta partnerei iesaistoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotā projektā, iecerēts mazināt klimata radīto karstuma efektu vasaras periodā, izstrādāt shematisko plānu Valmieras pilsētas Zili zaļajiem koridoriem, kā arī lietus ūdens tematisko plānojumu.

Ar Eiropas pārrobežu sadarbības programmas finansējumu, izmantojot viedos risinājumus, plānots Valmierā regulēt satiksmes infrastruktūras radītās problēmas, piemēram, samazināt CO2 emisijas, kas rodas no pilsētas satiksmes plūsmas, mazināt privāto automašīnu skaitu pilsētas satiksmē (pretēji pilsētas Transporta infrastruktūras attīstības koncepcijā uzstādītajiem mērķiem par vēlamo transporta hierarhiju), padarīt mērķorientētāku sabiedriskā transporta pieejamību pilsētā, risināt Valmierā nodarbināto cilvēku pārvietošanos uz darbavietām no apkārtējām teritorijām, atvieglot ģimeņu ar bērniem mobilitāti uz izglītības iestādēm un bērnu ikdienas interešu izglītības vajadzībām, risināt pilsētas robežu paplašināšanu (Valmiermuiža, Kaugurmuiža, Pilāti) + pilsētas +10 km rādiusa = tuvās ikdienas mobilitātes vajadzības.

Klientu apkalpošanai tiks izveidoti 12 jauni Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri pagastu bibliotēkās. Izstrādāts projekta pieteikums un piesaistīts Eiropas Ekonomiskās zonas finansējums Valmieras mākslas vidusskolas un Valmieras novada kultūras pārvaldes projektam Multimediālas mākslas festivāla rīkošanai.

Valdības politika un novada attīstības prognozējamība...

Valmieras novada pašvaldība attīstības virzienus identificē, balstoties uz reāla laika datiem. Īpaši svarīgi ir dati, kas raksturo iedzīvotāju paradumus un to izmaiņas.

Līdz šim situācija ar aktuālo datu ieguvi ir bijusi neiespējama, tie pieejami ar ievērojamu laika nobīdi. Valdības politika nav tikusi vērsta uz iespēju pašvaldībām modelēt datos balstītus attīstības virzienus. Publiskajā pārvaldē, t.sk. pašvaldībās, ir vērojams datu deficīts (t.sk. kompleksa pieeja datu analīzei). Pašlaik viena no galvenajām problēmām ir politiski akceptētu metodoloģiju trūkums, lai rezultatīvi īstenotu valsts un Eiropas Savienības programmas un attīstības vīzijas, piemēram Agenda 2030.

Problēma pašvaldībās ir arī kompleksu datu iztrūkums lēmumu pieņemšanai satiksmes organizēšanai (plūsmas, maršrutēšana u.c.), ceļu infrastruktūras veidošanai visu līmeņa lietotājiem (vieglais transports, kravas transports, velo, gājēji), pilsētu teritoriju uzraudzība.

Apzinot pārējo jaunizveidoto pašvaldību pieredzi, ir patīkama atziņa, ka Valmieras novads ļoti intensīvos darba apstākļos, taču progresīvi, ātriem soļiem ir sakārtojis administratīvo pārvaldību, aptverot visu novada teritoriju, nodrošinot ik katras administratīvās teritorijas vienlīdzīgu iesaisti un tās pārvaldību, neietekmējot pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem. Tostap arī attīstības plānošanā.

 

EVIJA NAGLE.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru