Valmieras novada jaunais modelis darbībā – apvienību pārvaldes

Ko uzskatāt par savas apvienības ieguvumiem pēc administratīvi teritoriālās reformas?

D. Skutelis: «Pagājis pārāk maz laika, lai izdarītu secinājumus, ka reorganizācija ir izdevusies. Vēl jādara daudz, lai saskatītu ekonomisko izaugsmi, teritoriālo attīstību un ieviestu jaunās pārmaiņas pašvaldības ikdienā. Kolēģiem – pārējo apvienību vadītājiem – ir vairāku gadu pieredze, strādājot iepriekšējā modelī, kurā man kā nekustamā īpašuma nodaļas īpašuma speciālistam sanāca pastrādāt vien 9 mēnešus. Jaunajā sistēmā vēl jāiestrādājas, gads ir par maz.»

V. Kampuss: «Katras apvienības ieguvums ir savstarpējie kontakti starp 7 apvienību vadītājiem. Pirms reformas labāks savstarpējais kontakts bija dažādu nozaru iestādēm, tagad tāds ir arī starp apvienību vadītājiem, apvienību saimniecisko nodaļu vadītājiem. Pirms reformas katra pašvaldība pieņēma atšķirīgus lēmumus, speciālisti un iedzīvotāji tos salīdzināja. Nu lēmumi attiecas uz visām apvienībām vienādi.»

K. Auziņa: «Esam draudzīgi kolēģi, nemēģinām cits citam kaut ko pierādīt, tiekamies sanāksmēs, apmaināmies ar informāciju, lūdzam un sniedzam cits citam padomus. Bijuši gadījumi, kad, risinot kādu sarežģītāku jautājumu, noderējuši kolēģu kontakti. Tas arī ir pavēris iespējas lokālajiem uzņēmējiem – pakalpojumu sniedzējiem paplašināt savu darbības lauku citās apvienībās novadā.»

J. Pētersons: «Lielāka kopības sajūta. Novērtējam, ka vadības līmenī ir vēlēšanās visus apvienot. Ja reformai bija jānotiek, tad šis noteikti ir labākais variants.»

K. Auziņa: «Strenču pievienošana Valmieras novadam ir ieguvums Valmieras novadam un arī Strenču novadam».

J. Fūrmanis: «Kopā cīnījāmies, lai Trikāta netiktu atdalīta no Valmieras novada. Trikātas pagasta attīstībā ar ierobežotiem resursiem bija daudz izdarīts, Trikāta un tās iedzīvotāji noteikti ir saistīti ar Valmieru.»

J. Zuments: «Apvienību vajadzības caur Valmieras novada pašvaldību tiek labāk sadzirdētas Saeimā un valdībā.»

K. Auziņa: «Katras iestādes apvienībā palielinājusies atbildība par iekšējiem lēmumiem, attīstības plāniem un budžeta izlietojumu. Plašākā nozīmē arī sadarbība ar deputātiem ir konstruktīva, nav novērota politiska iejaukšanās izpildvaras darbā.»

J. Fūrmanis: «Ir lielākas iespējas, zināšanu un speciālistu resursi, lai sakārtotu inženierkomunikācijas tīklus. Daudzviet tie saglabājušies no kolhozu laikiem un ir sliktā tehniskā stāvoklī. Notiek tīklu izpēte, prioritāri novēršot būtiskākās problēmas un tiek plānota mērķtiecīga ūdens un kanalizācijas tīklu attīstība.

Šajā modelī no vienas puses ir vieglāk strādāt, jo ir lielāki zināšanu, speciālistu resursi. Liela novada priekšrocība ir dažādās pieredzes un iespējas pielāgot, pārņemt.»

V. Kampuss: «Kapitālsabiedrību apvienošanās dos labumu, jo uz vietas mums nebija santehniķu, speciālistu palīdzību gaidījām vairākas dienas. Tagad avārijas situācijās mums ir pieejama dežūrbrigāde, kas strādā 24/7. »

J. Pētersons: «Ūdens, kanalizācijas, siltumtrašu tīklu inventarizācija ir darbietilpīgs pasākums, taču vajadzīgs, jo jāapzina resurss, tehniskais stāvoklis, lai labāk saprastu, kas vajadzīgs un cik finanšu ietilpīgi tas būs. Tāpat iedzīvotāji kopsapulcē nobalsoja par daudzdzīvokļu māju Sedā apsaimniekotāja maiņu. SIA «Valmieras Namsaimnieks» ir gatava ar pieredzi un resursiem palīdzēt. Cilvēki uzticas.»

J. Zuments: «Ja reformai bija jānotiek, Valmieras novads manā skatījumā bija loģiskākais risinājums. Attālums no Naukšēniem ir liels, bet Valmiera ir spēcīga pilsēta ar stabilu politisko vadību, mums nav politiskā tirgus, kad katru lēmumu ietekmē 1 – 2 balsis. Ir iesākto darbu pēctecība. Tas ir ļoti svarīgi, tas ir ieguvums. Uzticamies, dzīvojam un strādājam kopā.»

Kas nav izdevies, kā sākotnēji cerējāt?

J. Pētersons: «Viss, kas izdodas, kas nē, dos uzlabojumus ilgtermiņā, tāpēc nepieciešams izvērtējums, kā mums izdodas. Pēc gada darba joprojām ir vajadzīgi datu apkopojumi, to apstrāde, sagatavošana, lai tie būtu izmantojami, tas ir izaicinājums. Tas joprojām prasa daudz laika un darba. Darba apjoms ir milzīgs, un tam nepieciešami darbinieki. Laiku paņem arī tas, ka speciālisti vēl nezina, kam vislabāk pajautāt, pie kura griezties, līdz ar to iesaistīto cilvēku skaits ir lielāks nekā varētu būt. Bet tas sakārtosies.»

D. Skutelis: «Nepieciešams vēl lielāku uzmanību vērst uz teritorijas nomalēm, izplānot vienmērīgu novada pašvaldības attīstību, kā problēmu var minēt augstas klases speciālistu trūkumu, ir palielinājies darba apjoms, turklāt jārēķinās ar reformas ietvaros veiktajām izmaiņām administratīvajos procesos un funkciju sadalījumā, daudzos jautājumos nav izveidojusies vienota metodika un noteikta skaidra funkciju izpildes un sadales izpilde. Pēc reformas pagastos nav izdevies saglabāt atsevišķus darbiniekus, uztrauc jautājums par  īpašumu apsaimniekošanas speciālistiem, jo apmācīti darbinieki ir saņēmuši labāk apmaksātus darba piedāvājumus.»  

J. Fūrmanis: «Iedzīvotāji bija pieraduši, ka sociālie darbinieki bija katrā pagastā, notika mirušo, dzimušo reģistrēšana. Šo pienākumu mums vairs nav. Labi, ka iedzīvotāji ar iesniegumiem var griezties ērtāk sasniedzamā pašvaldības klientu apkalpošanas vietā. Mēs tos saņemam un izskatām.»

K. Auziņa: «Nav izdevies plānotajos termiņos īstenot atsevišķus lielāka apjoma projektus, kuriem jau būtu vajadzējis būt pabeigtiem, kas arī skaidrojams gan ar lielo darbu apjomu mums visiem, gan ar to, ka vēl esam pārmaiņu, pienākumu, funkciju un citu procesu sakārtošanas procesā, vēl daudz darba jāieliek pašas administrācijas sistēmas pilnveidošanā, jāaizpilda trūkstošās vakances. Iespējams, darbi ietu raitāk, ja vairāk speciālistu, kas strādā ar projektiem, atrastos uz vietas apvienības pārvaldēs. Visi ieplānotie projekti turpinās un tiks īstenoti.»

J. Zuments: «Cerēju, ka pēc reformas iedzīvotāju interese par notiekošo novadā būs lielāka, ar pozitīvu vai negatīvu viedokli, bet aktīva. Gribētu to uzlabot.»

Ko gribētos uzlabot apvienību sadarbības modelī?

V. Kampuss: «Domāju, ka to nevar ietekmēt apvienību sadarbība, bet Mazsalacas apvienībā, kur lokāli ir maz pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu, uzņēmējdarbība vairāk ir saistīta ar lauksaimniecību, nepieciešams, lai iepirkumos piesakās darītāji. Darbi neiet tik ātri uz priekšu, ja iepirkumi jāatliek, jāsludina vairākkārt.»

J. Pētersons: «Vēl daudz darba, lai uzlabotu novada pārvaldes sadarbību un procesus. Sazobe vēl tikai veidojas. Jāatrod elastīga pieeja. Darba apjoms ir milzīgs, jāizvērtē speciālistu slodzes sadalījums. Darbinieku skaitam jāatbilst mērķiem un darba apjomam, lai tos sasniegtu. Mēs nevaram atļauties pazaudēt cilvēkus, jo mums nebūs, ar ko viņus aizvietot.»

K. Auziņa: «Es to attiecinu uz pārmaiņu procesu, kurā vēl atrodamies. Mums ir mazāka, kompaktāka komanda, ir darbinieki, kuri gatavi darīt vairāk, bet tas nevar būt bezgalīgi un kļūt par sistēmu. Tāpēc jāpārskata iekšējie procesi, pienākumi, apjomi – jāpadara tie efektīvāki, ātrāki, vieglāki, lai darbiniekiem ir vairāk laika uzdevumu veikšanai.»

J. Zuments: «No mums pašiem atkarīgs, kā pratīsim uzlabot, mainīt to, kas mūs neapmierina. Iestrādājušies vairāk varēsim darboties pie vajadzīgām lietām. Novada pašvaldības Naukšēnu apvienības apsaimniekošanā būs Naukšēnu muiža. Kā tā tiks izmantota un attīstīta, būs novada deputātu kopējs lēmums un atbildība. Priecājos, ka domes vadība ar vietniekiem ir ar darba pieredzi pašvaldībās – viņiem ir vēlme attīstīt novadu vienmērīgi.»

J. Fūrmanis «Es vēlos, lai speciālistiem ir vairāk laika veltīt katrai apvienībai, pārskatīt teritorijas resursus un iespējas, apspriest kopā ar pārvaldi – ko realizēsim, attīstīsim. Šodien pietrūkst laika plānošanai.»

J. Pētersons: «Tam ir vairāki iemesli, nozaru, īpaši tehnisko, speciālistu ir par maz, viņi ir noslogoti, vēl nepārzina vietējo situāciju.»

V. Kampuss: «Izaicinājums ir «uzlikt visu saimniecību» uz kartes, jo nav datu. 1965. gadā būvētajiem tīkliem, kas ir ļoti labi, tajos nav bijuši bojājumi, to atrašanās vieta jāmeklē ar mūsdienu tehnoloģiju iespējām.»

D. Skutelis: «Strādāsim un redzēsim – uzlabojumi noteikti būs, kā jau minēju, šis tāds iestrādāšanās gads vien bija.»

Ivo Virsis : «Liels ieguvums ir vienota novada Izglītības pārvalde, Sociālo lietu pārvalde, Dabas resursu nodaļa, Būvvalde, Pašvaldības policija, vienotais Operatīvās informācijas centrs ar iedzīvotājiem pieejamu diennakts bezmaksas atbalsta tālruni 8484 saimniecisku problēmu pieteikumiem un operatīvai reaģēšanai.

No praktiskiem ieguvumiem jāmin inženierkomunikāciju apsaimniekošanas nodošana kapitālsabiedrībām. Iedzīvotāji varbūt ieguvumus vēl nejūt, taču notiek sagatavošanās darbi funkciju pārņemšanai. Apvienības savstarpēji sadarbojas un palīdz cita citai ar tehnisko nodrošinājumu.

Cenšamies saimnieciskos darbus maksimāli nodot ārpakalpojumā uzņēmējdarbības sektoram, piemēram, skolēnu ēdināšanu, ceļu uzturēšanu, grāvju pļaušanu u.c. Tā tiek stimulēta uzņēmējdarbība. Arī apvienotie iepirkumi ar lielāku darba apjomu uzņēmējiem kļūst interesantāki.

Iedzīvotājiem ieguvums ir vienota dokumentu aprites kārtība, ikviens iedzīvotājs ar pašvaldību var sazināties, atrodoties jebkurā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Jā, varbūt ir samazinājusies individuālā pieeja, taču iedzīvotājam ir pieejami mērķtiecīgāki un kvalitatīvāki pakalpojumi, kas nebija pieejami katrā atsevišķajā pašvaldībā iepriekš. Ilgtermiņā iedzīvotāji noteikti būs ieguvēji. Tā, piemēram, jau gatavojamies, lai no 1. oktobra arī valsts noteiktā atbalsta saņemšanai iedzīvotāji iesniegumus elektroniski vai papīra veidā (atbilstoši iestādes darbalaikam), ja nav iespēju to izdarīt no mājām) var iesniegt sev tuvākajā pakalpojumu vietā – bibliotēkā vai valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrā.

Mūsu mērķis bija realizēt pārmaiņas tā, lai iedzīvotāji pārmaiņas pārvaldē izjūt pēc iespējas mazāk, saņemot iespēji daudzveidīgākus un kvalitatīvākus pašvaldības pakalpojumus. Piemēram, novada pašvaldībā nav un daudzās pašvaldībās pirms reformas jau nebija pagastu pārvaldnieku, tā vietā ir īpašumu apsaimniekošanas speciālisti un saimniecības vadītāji.

Arī pirmo budžetu mums izdevās sabalansēt tā, lai katra apvienību pārvalde var realizēt savus prioritāros infrastruktūras objektus. Ja visas ieceres neizdevās realizēt šogad, pārskatīsim iespējas to izdarīt nākamajā gadā, jo konkrēti plāni ir 2 – 3 gadiem. Vairākās apvienībās drīzumā sāksim ēku energoefektivitātes jeb ēku siltināšanas projektus.

Varbūt kādai iedzīvotāju grupai šķietami ir samazinājies atbalsta apmērs, tomēr pašlaik atbalstu novadā saņem vairāk iedzīvotāju. Atbalsta sistēmā iedzīvotājiem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt pašvaldības atbalstu.

Būtisks jautājums ir par dzīvojamā fonda attīstību. Šo jautājumu bez valsts atbalsta programmām pašvaldība nevarēs atrisināt. Gaidām iespējas.»

«Uzticamies. Dzīvojam un strādājam kopā.

IVO VIRSIS. Ārijas Romanovskas foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022