PROJEKTS

Pagājis tieši gads kopš jaunizveidotajā Valmieras novadā darbu sāka pašvaldības Kultūras pārvalde. Tās vadību uzticēja Valmieras Kultūras centra direktoram Tomam Upneram, kas kultūras darbā aizvadījis teju desmit gadus. Kā strādāt pēc reģionāli teritoriālās reformas apvienotajā Latvijā otrajā lielākajā novadā, priekšrakstu, protams, nebija. Domāt, strukturēt, plānot un jaunajos apstākļos meklēt iespējami labākos risinājumus vajadzēja pašiem.

Kā izdevies gada laikā sastrādāties, kādas atziņas gūtas un kāds ir novada kultūras dzīves virziens tuvākā un tālākā nākotnē, saruna ar Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju TOMU UPNERU.

Pagājušā gada septembrī tika izveidota Valmieras novada sporta pārvalde, par tās vadītāju tika izvēlēts dzimis un audzis valmierietis RIHARDS ZALTE. Pats sporta skolā izmēģinājis teju vai visus sporta veidus – bijis volejbolists, peldētājs, basketbolists, visilgāk futbolists, pēc tam pievērsies regbijam, diemžēl ceļgala traumas dēļ ilgstoša skriešana un lielas slodzes nu vairs neesot ieteicamas, taču iegūtā pieredze lieti noderot, amata pienākumus pildot.

Valmieras pašvaldības tūrisma pārvaldes uzdevums ir gādāt par tūrisma attīstību (tostarp par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu, infrastruktūras pilnveidi, dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgu izmantošanu, sabiedrības izglītošanu, veselīgu dzīvesveidu, publisko pasākumu piesaisti un organizēšanu), sekmēt un sniegt atbalstu ar tūrismu saistītajai saimnieciskajai darbībai, kā arī popularizēt Valmieras novadu un tūrisma pakalpojumus.

Lai īstenotu minētās aktivitātes, Tūrisma pārvaldē strādā vadītājs un vadītāja vietnieks, tūrisma attīstības speciālists, uzņēmējdarbības speciālists, mārketinga speciālisti, pasākumu organizators, Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra vadītājs un tūrisma informācijas konsultants. Pašlaik – 9 darbinieki.

2021. gadā administratīvi teritoriālās reforma izveidoja Valmieras novadu, otru lielāko Latvijā. Tajā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu nosaka Valmieras novada pašvaldības domes pērnā gada 26. augusta lēmums Nr. 272, ar kuru apstiprināts Valmieras novada Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes nolikums. Pēc tā arī strādā Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde, ko vada zinīga un pieredzējusi šīs jomas speciāliste Rita Jemšika.

Uz «Liesmas» jautājumiem atbildes sniedza: Kristīne Auziņa – Burtnieku apvienības pārvaldes vadītāja, Dainis Skutelis – Kocēnu apvienības pārvaldes vadītājs, Jānis Fūrmanis – Brenguļu, Kauguru, Trikātas apvienības pārvaldes vadītājs, Valdis Kampuss – Mazsalacas apvienības pārvaldes vadītājs, Jānis Pētersons – Strenču apvienības pārvaldes vadītājs, Jānis Zuments – Naukšēnu apvienības pārvaldes vadītājs, Ivo Virsis – Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs, novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks teritoriālo apvienību jautājumos.

Tikai retais pēdējos gados būs palaidis garām nenogurstošo dārznieku cīņu ar Spānijas kailgliemezi. Tas Latvijā pirmoreiz konstatēts 2009. gadā Pastendē. Pietika tikai ar dažiem gadiem, lai jaunā un invazīvā suga izplatītos pa visu valsts teritoriju.

Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par to, ka ieceļotājs šeit ir uz palikšanu.

"Nereti paši cilvēki, it kā negribot neko sliktu, var nodarīt uz gadu simtiem paliekošu kaitējumu dabai," skaidrojot situāciju ar invazīvo sugu izplatību Latvijā, saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte SANTA RUTKOVSKA. Ar viņu runājām par to, kuras ir tās sugas Latvijā, kas savas invazitātes dēļ jau rada milzīgas problēmas, un vai ir vēl iespējas kādu invāziju apturēt.

Sosnovska latvānis uzskatāms par bīstamāko invazīvo sugu Latvijā, un gadu gaitā tā izplatība strauji pieaugusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Lielu uzmanību latvāņa izpētei un apkarošanas pasākumiem pievērš Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, atsaucoties uz negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un valsts ekonomiku. Valstī uzmērītā ar latvāni invadētā teritorija sasniegusi jau 10 946 ha platību un ar piecdesmito gadu sākumā ievesto perspektīvo lopbarības augu nu jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem.

2019. gadā pēc VAS "Latvijas Valsts ceļi" pasūtījuma veiktajā pētījumā par velosatiksmi un tās infrastruktūru nacionālā mērogā lasāmas galvenokārt vēlējuma formas par to, kā tam visam vajadzētu izskatīties. Arī ikviens veloentuziasts, viesojoties citās Eiropas valstīs, labi redz, cik esam tālu no tām veloinfrastruktūras ziņā, tam piekrīt arī Latvijas Riteņbraucēju apvienība.

Pagājuši jau desmit gadi, kopš Vidzemes Tūrisma asociācija uzņēmās velozīmju piešķiršanas un koordinācijas funkcijas Latvijā veidotajiem velomaršrutiem. Pirms vienotās numerācijas ieviešanas nereti veidojās situācija, ka tā bieži vien pārklājās, radot apjukumu vietējiem un ārvalstu tūristiem. Tāpēc tika nolemts, ka katrs maršruts tiks marķēts ar individuālu numuru, ko piešķir viena organizācija.

Turpmākajos septiņos gados 30% no Eiropas Savienības finansējuma tiks novirzīti dažādiem videi draudzīgiem projektiem, tai skaitā veloinfrastruktūrai. Vai droši, pārdomāti un labi savienoti veloceliņi maina cilvēku ieradumus? Runājāmies par šo ar infrastruktūras izbūvētājiem, velobraucējiem un arī autobraucējiem, kas ar velosipēdistiem satiekas satiksmē.

“Interese par braukšanu ar velosipēdu jārada jau bērnībā,” uzskata velosipēdu remonta meistars un restaurators, agrāk Latvijā atzīts BMX frīstailists, tagad – ekstrēmo sporta veidu sacensību rīkotājs saldenieks MĀRTIŅŠ STRAZDS.

Jūlija sākumā pasaulē atzīmē Starptautisko no plastmasas maisiņiem brīvo dienu un daudzviet notiek informatīvās kampaņas, vēršot iedzīvotāju uzmanību uz šo atkritumu radītajiem draudiem ekoloģijai. Lai gan zinām, cik slikti mūsu un vides veselību ietekmē plastmasas piesārņojums, taču ieradumus mainīt nav viegli.

Lai veicinātu atkritumu optimālāku apsaimniekošanu, gan pārtikas produktu ražotāji, gan pircēji tiek aicināti pārdomāti izvēlēties vieglās plastmasas izstrādājumus, jo kastītes, trauciņi, spainīši un maisiņi, kur veikalos sapakoti pārtikas produkti, nereti nav no pārstrādājamas plastmasas.

Jau gadu Latvijā spēkā ir "Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums", kas tika pieņemts, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu, lai novērstu un samazinātu konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Ar šo vienošanos eiropieši pieteica karu vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav pārstrādājama un nonāk vidē. Vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanu vēl paredzēts turpināt un pēc vienreizlietojamiem traukiem un galda piederumiem sekos citu plastmasas izstrādājumu tirdzniecības pakāpeniska aizliegšana.

Plastmasa savu uzvaras gājienu pasaulē sāka kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, un nu jau šķiet, ka tā ir visur, ne tikai okeānos un zivīs, bet mikrodaļiņās arī cilvēku asinīs un plaušās. Plastmasa ir lēts, viegls un ērts materiāls, bet tā nesadalās un arī pārstrādājama ir tikai daļa. Tāpēc pasaule ir spiesta domāt par vieglās plastmasas izstrādājumu ierobežošanu. Vaicājām dažādu līmeņu Latvijas politiķiem par to, ko reāli ir iespējams paveikt, lai vieglās plastmasas apjomus mums apkārt un arī atkritumus samazinātu.

Kamēr vienā pasaules malā runā par pārtikas krīzi un pat badu, citā – nepiedodami daudz pārtikas turpina nonākt atkritumos. Viena lieta ir politikas nostādnes un starptautiskas vienošanās par to, kā šo jautājumu risināt. Bet lielā mērā tā ir arī sabiedrības ieradumu maiņa, piekrīt arī kustības "ZeroWasteLatvija" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina, ar kuru par šo problēmu runājāmies.

Bērnībā mācīja, ka zemē nomest papīrīti ir slikti, bet ābola serdi drīkst – tā pati reiz sadalīsies. Tā teikt, kas no dabas nācis, tas pie dabas arī atgriezīsies. Taču, ja nu serde ir nevis viena, bet vesels kalns? Ko tad? Lai ar šiem kalniem tiktu galā, jau šī gada laikā visā Latvijā pie mājsaimniecībām un daudzdzīvokļu namiem būtu jāparādās arvien vairāk konteineriem, kas paredzēti tieši atkritumiem, kuri bioloģiski sadalās. Kāda ir pirmā pieredze Rīgā un tās apkārtnē, kur šādi brūnie konteineri jau pieejami, vaicājām SIA "Eco Baltia vide" direktoram Andrim Ziemelim.

Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, ka ekonomiska domāšana noteikti palīdz pieņemt lēmumus.