Aisberga neredzamā daļa kļūst arvien lielāka

Sliktā – nupat e-pastā saņēmu, iespējams, kādam tik svarīgu informāciju uz koša plakāta ar bārdaini, kurš padusē iežmiedzis lielu zivi: «Lucky BET – jauns Latvijas licenzēts kazino!». Reklāma prasta jau tāpēc, ka to nejēdz latviski uzrakstīt! Jo ir licence un tāpēc mūsu valstī kaut kas var būt tikai licencēts, nevis licenzēts. Slikta šī ziņa tāpēc, ka tas ir vēl viens papildinājums ļoti grūti kontrolējamai azartspēļu nišai – azartspēlēm internetā.

Par azartspēļu bēdu stāstiem runāju ar labi informētu cilvēku. Atbilstoši operatīvās informācijas aprites prasībām nedaudz aizkaru par situāciju Valmieras novadā pavēra Valsts policijas pulkvežleitnants JĀNIS BAGĀTS, Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks.

Sākam ar lokālo statistiku! Cik mums laimētavu novadā?

Ārpus Valmieras stacionāro spēļu zāļu nav, pašā Valmieras pilsētā no septiņām šobrīd vairs atlikušas sešas.

Tas priecē! Tomēr, kā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas jaunākā statistika, vēl 2019. gadā – pirms pandēmijas – Latvijas azartspēļu tirgum bija raksturīgi, ka lielākais ieņēmumu īpatsvars veidojās no zemes azartspēlēm (spēļu zālēm un kazino) – 80,4%, bet interaktīvās azartspēles deva tikai 19,6%. Toties jau pērn šī attiecība kļuvusi 52,4% pret 47,6%. Vai līdz ar to azartspēļu purvs nav kļuvis mazāk kontrolējams?

No policijas redzes viedokļa skatoties, protams. Bet tas arī nav policijas uzdevums – kontrolēt azartspēļu biznesu. Policijai svarīgākais, lai kārtība būtu uz ielām. Kādreiz tieši pie spēļu zālēm bija laupīšanas un zādzības, kad laimējušos cilvēkus turpat netālu arī no laimesta atbrīvoja. Viena no pēdējām laupīšanām Valmierā pie spēļu zāles notika vēl 2023. gada decembrī. Cilvēkam tika nolaupīti vairāk nekā 1000 eiro. Tur mums ir uzsākts kriminālprocess, turpinās izmeklēšana. Viņu aplaupīja, tieši izejot no spēļu zāles.

Ņemot vērā šo statistiku, ka spēļu zālēs laimētāju paliek arvien mazāk un ka tas viss pārceļas uz internetu, mums par laimi uz ielas šādu zādzību un laupīšanu paliek mazāk. Jāņem vērā, ka spēļu zālēs tiek lietots arī alkohols, parasti visa tur atrašanās laika garumā, līdz ar to spēlmanim uz beigām jau arī uztveres spēja ir diezgan problemātiska... Plus vēl tiek apmazgāts laimests, un tad, kad cilvēks iet ārā, viņš jau maz ko vairs atceras. Tad nu policijai nākas šo puzlīti līmēt kopā. Labi, ka Valmierā ir salīdzinoši labi attīstīta video novērošana, jo vairāk mums būs šo kameru, jo drošāka būs pilsēta! Arī konkrētajā gadījumā mums ļoti palīdzēja video kameras ieraksts.

Vēl viena problēma, ka azartspēļu atkarībā nokļuvušie, vienkāršā valodā runājot, iznes savu māju tukšu...

Te vēl stāsts, ka, arī pārceļoties uz virtuālo vidi, tas kaut kādā mērā notiek līdzīgi. Jā, policijā ir iesniegumi pat no ģimenes locekļiem, kur dēls aiznesis dārgu sadzīves tehniku ieķīlāt vai nu lombardā, vai kādā nelegālā uzpirkšanas punktā.

Vai arī tādi Valmierā ir?

Mēs visu laiku monitorējam situāciju. Piemēram, kādreiz to intensīvāk darīja taksisti, uzpērkot mobilos telefonus, šobrīd par ko līdzīgu takšos dzird reti. Bija vēl gadījums, kad māte pie mums sūdzējās, ka dēls iznesis no mājas lata monētu kolekciju, pēc tam iegūtā nauda tika nolaista spēļu automātos. Strādājot ikdienā, pa vakariem mēs spēļu zāles apbraukājam, apskatāmies, kāds cilvēku kontingents tur uzturas, vai tur nav kāda meklēšanā esoša persona. Reizumis kādu arī tur noķeram. Šobrīd kopējā tendence, ka cilvēku skaits spēļu zālēs samazinās, bet tas jau notiek uz interneta spēlētāju rēķina.

Varbūt noraksturo vidējo azartspēļu atkarīgo Valmierā...

Pārsvarā tie nav jaunieši, kuri tomēr dod priekšroku naktsklubiem. Manuprāt, spēlmaņa vidējais vecums ir četrdesmit plus, tas ir vīrietis, ar ģimeni, ar darbu vai bez darba, kuru pazaudējis tieši azartspēļu dēļ. Jā, ir tur arī sievietes, arī kundzes jau gados spēlē azartspēles.

* * *

Te atļaušos iestarpināt kāda valmierieša, savulaik pilsētā pazīstama sportista un uzņēmēja azartspēļu atkarības bēdu stāstu. Reklāmdrukas biznesā savulaik viņš bija, šķiet, mūspusē pionieris, pie viņa spēļu formas pasūtīja pat valsts izlases. Bizness bija ar nopietnu peļņu, taču kaut kā viss gāja nevis plašumā un uz lepnākām telpām, bet mazumā... Bija viņam privātmāja Palejas ielā ar sapni par nelielu blakus biznesu – viesnīcu, tad firma apmetās Mūrmuižas ielā, pēc tam viņa reklāmdrukas ražotni jau vajadzēja meklēt kādā no Šķiedras neizmantoto telpu augšējiem stāviem... Tad pavisam negaidīti allaž elegantais vīrietis no Valmieras pazuda; kad pirms vairākiem gadiem viņu satiku Valmierā, viņš kaut ko minēja par jauno mītnes vietu Polijā, bet tagad viņa galus varam meklēt jau Lamanšam otrā pusē... Iemesls šādām it kā neloģiskām pārvērtībām ir viens vienīgs – azartspēļu atkarība un nospēlētas iespaidīgas naudas summas. Arī tā, ko vēl Valmieras periodā viņš aizņēmās no sava trenera un, protams, nav atdevis pat tiesas ceļā vēl šobaltdien. Domāju, ka līdzīgu viņa kreditoru Valmierā gana.

* * *

Azartspēles ir gluži kā magnēts...

Es īsti neredzu variantu, ka spēļu zāles kaut kad tuvākā nākotnē varētu pavisam aizklapēt ciet, jo ir cilvēki, kas nospēlē kādu summu un iet mājās, bet viena daļa ir tādi, bieži vien tie ir vientuļi cilvēki, kuri uz spēļu zāli nāk vienkārši socializēties, kādu glāzīti turpat bāriņā iedzert. Viņiem svarīgi ir būt sabiedrībā!

Viena lieta – socializēties, bet viņam būtu svarīgi arī prast laikā pie automāta apstāties...

Tur jau tā lieta, ka nespēj apstāties! Kad beidzot attopas, bieži vien tad saņemtā alga vai avanss jau ir nospēlēti... Protams, kaut kad jau cilvēki tur arī vinnē. Ir man paziņa, kurš regulāri spēlē, taču godīgi man atzinās, ka plusos neesot. Visi viņi ir mīnusos!

Parunāsim nedaudz par tiem, kuri spēlē mājās – internetā.

Tā ir spēlmaņu kategorija, ko mēs uz ielām neredzam. Principā šo kategoriju kontrolē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Pērn šī inspekcija pieņēmusi 317 lēmumus par nelegālo vietņu bloķēšanu, kas attiecās uz 11 juridisko personu veidotiem 317 domēniem. Kopumā kopš 2014. gada Latvijā bloķēti jau 3375 domēni.

Vēl ar 2020. gada 1. janvāri inspekcija izveidojusi Pašatteikušos personu reģistru, līdz pērnā gada 31. decembrim kopumā Latvijā šo reģistru izmantojušas 58017 personas, aktuāls aizliegums piedalīties azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs bijis 31692 personām. Aizvadītā gada laikā pavisam iekļauto personu skaits Pašatteikušos personu reģistrā bija palielinājies par 17428, savukārt aktuālo aizliegumu skaits – par 5942.

Kā tur viss reāli notiek?

Ir atkarīgais, kurš apzinās, ka pats nevar apstāties. Viņš uzraksta iesniegumu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, kas viņu iekļauj šajā reģistrā. Tas nozīmē, ka šis cilvēks tiek it kā nobanots gan attiecībā uz spēļu zālēm, gan attiecībā uz azartspēlēm internetā. Un viņš nekur netiek iekšā! Taču bija mums nesen gadījums, kad cilvēks, kurš pats bija sevi pieteicis Pašatteikušos personu reģistrā, uzlicis sev banu, vienalga nebija noturējies. Paņēmis brāļa dokumentus un gājis ar tiem kapāt spēļu zālē klātienē... Tur vēl kaut kāds konflikts izveidojās, policijai nācās iejaukties, un tikai tādā veidā mēs šo faktu konstatējām! Brālis brālim līdzīgs, spēļu zālē tā pavirši bija dokumentu paskatījuši... Tātad līdz ar pieteikšanos reģistrā problēma vēl nebūt nav atrisināta, spēlmanis tāpat meklē iespēju uzspēlēt!

Mājās spēlējot, to problēmu jau nav mazāk...

Protams! Labi, viņi pa ielām nevazājas, policijai ar viņiem mazāk raižu. Toties ar viņiem tieši pēdējā laikā ļoti pieaudzis ģimenes konfliktu skaits. Cik ģimeņu tādēļ nav izšķīrušās! Varbūt sieva nemaz nezina, ka vīrs, kurš vakarā sēž pie datora, patiesībā tur azartspēles spēlē. Kad nākamajā dienā jāiet uz veikalu, naudas kontā jau vairs nav... Arī par alimentu nemaksātājiem viena daļa kļūst tieši savas azartspēļu atkarības dēļ.

Ir gadījumi, par tādiem dzirdēts arī Valmierā, kad azartspēļu atkarībai finišs ir letāls...

Jāatzīst, ka ir tādi gadījumi bijuši. Tad, kad cilvēks aizgājis postā un kad radiniekiem par to tiek paziņots, viņi nav pārsteigti par to. Sak, tas jau bija sagaidāms. Ir arī gadījumi, kad ir atstātas atvadu vēstules ar attiecīgu tekstu, ka cilvēks vairs citu iespēju sev neredz. Jā, tā viņš varbūt sev to visu atrisina, bet pārējiem tikai jaunas problēmas uzliek. Labi, tagad Valmierā par vienu spēļu zāli mazāk, bet online taču azartspēles var spēlēt režīmā 24/7, neizejot no mājas, un to tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija var izkontrolēt! Un šo lietu ļoti veicināja pandēmija, kad spēlēt uz zāli iet nevarēja, bet pieprasījums taču bija. Piedāvātāji šajā biznesā noreaģēja zibenīgi, un tagad vienkārši spēlē no mājām! No vienas puses – šis bizness skaitās kontrolēts, cilvēks it kā pats izvēlas, ko viņam darīt vai nedarīt. Bet skaidrs, ka tā ir atkarība, tās ir problēmas: parādu dēļ izjukušas ģimenes, pašnāvības...

Azartspēļu nozarē Latvijā pirms gadu mijas bija 2722 darbinieki. Pērn azartspēļu nozares ieņēmumi sasnieguši gandrīz 289 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2022. gadā. Decembrī Latvijā darbojušies 3 kazino, 194 spēļu zāles, no tām Rīgā 79, viena bingo spēles zāle un 76 totalizatoru likmju pieņemšanas vietas. Milzīgs bizness, un tā jau tikai aisberga redzamā, oficiālā daļa ar balto grāmatvedību...

Tāpēc jau arī Valmierā mēs šajā jomā varam runāt tikai par aisberga redzamo daļu. Un gribu uzsvērt, ka neredzamā daļa kļūst arvien lielāka! Labi, ja pašnāvnieks atstāj vēstuli, kurā atklāj, kas viņu nogremdējis, bet liela daļa jau šo iemeslu baigi neafišē...

Arī mūsu novadā dzirdēts par azartspēļu atkarīgiem labi situētiem cilvēkiem – veiksminiekiem savā biznesā, arī augstos amatos.

Jā. Un viņi jau neiet uz spēļu zālēm, jo lieku publicitāti nevēlas, viņi nopērk visjaudīgākos datorus un spēlē online no sev ērtas vietas. Kopumā azartspēļu atkarība ir liela nelaime. Tā redzamā aisberga daļa ir spēļu zāles un kazino, bet internetā gan legālie, gan nelegālie azartspēļu piedāvājumi – tas jau ir pavisam cits stāsts, aisberga milzīgā, neredzamā daļa. Un šī interaktīvā daļa azartspēļu biznesā kļūst arvien lielāka.

Ilustratīvs foto no interneta

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023