Nepalikt ar problēmu vienam

Darīt visu, lai bērni veiksmīgi tiktu pāri trauksmainajam pusaudža vecumam, ir pieaugušo pienākums. Ja radusies problēma, pieaugušo uzdevums ir laikus to pamanīt un meklēt iespējas bērnam palīdzēt.

Policija problēmu jauniešu vidū raksturo kā aktuālu

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, 15 gadu vecumā alkoholu ir pamēģinājuši gandrīz 90% jauniešu. Savukārt vismaz 45% trīspadsmitgadīgu jauniešu ir mēģinājuši smēķēt.

Kā informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde, 2023. gadā Valmieras novadā 75 gadījumos ir uzsākta administratīvā lietvedība par smēķēšanu vai bezdūmu tabakas izstrādājumu lietošanu, iegādāšanos/glabāšanu; par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu; alkoholisko dzērienu lietošanu.

Policijas redzeslokā nonācis jaunākais smēķējošais skolēns ir 9 gadus vecs (pārsvarā sāk smēķēt aptuveni no 12 gadiem), alkohola apreibumā – 7 gadus vecs (pārsvarā sāk lietot alkoholu aptuveni no 12 gadiem). Policijas pieredze ļauj secināt, ka narkotiskās vielas sāk lietot no 13 gadu vecuma.

Pēc izglītības iestāžu pieteikuma Valsts policija 2023. gadā kopā ar kinologu un suni četras reizes organizēja profilaktiskos pasākumus izglītības iestādē, lai novērstu atkarību izraisošo vielu apriti jauniešu vidū.

Apreibinošo vielu lietošanā Valsts policija nav novērojusi izteiktu kāpumu vai kritumu, tomēr problēmu jauniešu vidū raksturo kā aktuālu.

Ko atklāj narkologa pētījums

Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiatrs, narkologs Raivis Logins 2019. gadā veicis pētījumu, kurā tika iekļauta arī viena no Valmieras skolām. «Tā bija anonīma anketēšana, līdz ar to skolēni jutās brīvi,» ar sava pētījuma rezultātiem dalās R. Logins. «Pētījums bija par bērniem un alkoholu, kas ir viens no salīdzinoši biežāk lietotajiem un pieejamākajiem apreibināšanās līdzekļiem. Bija skaidrs, ka daļa no viņiem būs pamēģinājuši, un tas arī apstiprinājās. Kā viņi paši raksturoja pakāpi – bija apreibuši un lietoja vismaz piecas alkohola devas. Atklājās arī tāda saistība, ka tiem, kuri pamēģinājuši alkoholu 14 vai 15 gadu vecumā, bija lielāks risks līdz pilngadības sasniegšanai to lietot atkārtoti. Savukārt tiem, kuri pirmo reizi pamēģinājuši apmēram 10 gadu vecumā, atkārtotas lietošanas risks bija mazāks.

Alkohola lietošana nereti gāja kopā ar sociālu problēmu, piemēram, kavētu skolu. Atsevišķos gadījumos tikusi iesaistīta policija par alkohola lietošanu vai atrašanos reibumā sabiedriskā vietā.

Vēl pētījums parādīja, ko lielākā daļa aptaujā komentēja, ka alkoholu iegūst no draugiem un paziņām, kas jau ir pieaugušo vecumā, vai arī alkohols ir bijis brīvi pieejams mājās. Daudzi norādīja, ka alkoholu iespējams iegādāties, sarunājot ar kādu pieaugušo, kurš to piegādās par attiecīgu samaksu.

Vēl kāds interesants moments, ko atklāja pētījums, – ka alkohola lietošanai un tam, cik agri bērns to ir pamēģinājis, nebija saistības ar to, no kādas ģimenes bērns nāk – vai dzīvo pilnā vai nepilnā ģimenē, ar vecvecākiem vai aizbildņiem, ne arī nozīme, vai viņš dzīvo pilsētā vai laukos. Toties bija nozīme tam, vai ģimenē pieaugušie ir uz to reaģējuši, pamanot šādu gadījumu, kā arī svarīgi, vai paši vecāki ievēro uzvedības normas. Ja vecāki rāda labu priekšzīmi, tas pozitīvi atsaucas uz jaunieti. Viņš varbūt būs pamēģinājis, bet turpināt vēlme neradīsies. Ir arī pretēji – ja vecāki piekopj dzīvesveidu ar atkarībām, tad arī bērnam šādas problēmas var parādīties samērā agri līdz pat epizodēm ar pārmērīgu lietošanu. To cilvēku priekšzīme, kuri audzina jauniešus, universāli atsaucas uz jebkādām problēmām ar atkarību izraisošām vielām. Ja bērnam vecāki ir autoritāte, bērns noteikti ņems vērā viņu teikto.»

Elektroniskās cigaretes, ko nepilngadīgajiem oficiāli iegādāties ir aizliegts, ir pieejamas līdzīgā veidā kā alkohols, piedevām vēl ir interneta iespējas. «E-cigaretes reklamētas kā mazāk kaitīgas, tomēr tā nav taisnība,» saka ārsts R. Logins. «Ja bērns pamēģina cigareti, nepieradušam tā ir stipra, kož kaklā un nav diez ko patīkami, savukārt elektroniskajām cigaretēm dūms ir viegls un dažādi ķīmiskie piemaisījumi to procesu atvieglo. Tā tos bērnus apmāna.»

R. Logins piebilst, ka ar datoratkarību jeb atkarību no sociālajiem tīkliem ir vēl grūtāk cīnīties, jo dators un telefons ikdienā ir vitāli nepieciešamas lietas.»

Sociālais dienests vecāku atbalstam

Līdz tam, ka jau nepieciešama medicīniskā palīdzība, ir tomēr plašs iespēju tīkls, lai savlaicīgi novērstu radušos problēmu – gan skolās sociālie pedagogi un psihologi, gan arī pašvaldība iesaistās problēmas risināšanā.

«Mēs kā pašvaldība risinām šos jautājumus, ja pie mums vēršas bērnu vecāki,» saka Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece. «Kad vecāki ir pamanījuši šo atkarības problēmu un arī bērns piekrīt to risināt un vēršas Sociālo lietu pārvaldē, mēs atsaucīgi meklējam un atrodam atbilstošāko pakalpojumu, ko ieteikt vecākiem, kur un pie kādiem speciālistiem. Ja bērns nav motivēts, tad mūsu rokas ir par īsu. Ar nemotivētu cilvēku strādāt, lai viņš atbrīvotos no atkarībām, – man nav gadījies redzēt, ka tas būtu izdevies.

Pirmajiem, kam vajadzētu saredzēt problēmu, ir vecāki, ģimene. Kas attiecas uz atkarībām, vai tā ir smēķēšana vai alkohola pamēģināšana, skola nebūs tā, kas pamanīs pirmā, tie būs vecāki. Seko jautājums, ko vecāki tālāk darīs, kad būs to pamanījuši. Vecāki var apjukt, jo nebija gaidījuši, ka ar viņu bērnu var kaut kas tāds notikt. Ja vecāki vēršas pie mums pēc palīdzības, ir gana daudz dažādu veidu, kā palīdzēt, ir dažādas programmas, atbalsta grupas bērniem un vecākiem, lai palīdzētu izprast, kur stingrākus noteikumus vajag, kur robežas novilkt, varbūt ģimenē ieviest pret bērnu visiem vienotas prasības.

Mēs esam dīvainā ķīlnieku lomā. Mums nevienam nepatīk redzēt sabiedrībā alkoholu salietojušos cilvēkus, bet mūsu valstī jau nav aizliegts ne smēķēt, ne lietot alkoholu. Jebkurā pārtikas veikalā to var nopirkt kopā ar maizi. Elektroniskās cigaretes ir nelegāli iegūstamas internetā.

Manā pieredzē, kad mans darbs bija saistīts ar mazgadīgajiem likumpārkāpējiem, pētīju un pat rakstīju maģistra darbu par šo tēmu. Ir tā, ka pusaudžiem gribas pamēģināt visu ko jaunu, un jo vairāk tajā riska, jo labāk. Protams, ne visiem. Jāteic, ka liela daļa, reizi pamēģinājuši, to neatkārto, viņi izaug par labiem un veiksmīgiem cilvēkiem. Zinu, piemēram, brīnišķīgus puišus, kuri mācās jau augstskolā, bet pusaudžu gados bija mūsu redzeslokā.

Skolām ir savi resursi un dažādas programmas. Ir arī tāda laba iestāde kā Bērnu un pusaudžu resursu centrs, kas strādā tieši ar šīm problēmām.»

Dodies pēc profesionālas palīdzības uz Pusaudžu resursu centru!

Pusaudžu resursu centrs mūsu valstī ir no 2018. gada, bet Valmierā filiāle darbojas divarpus gadus.

«Mūsu centrā jaunieši var saņemt bezmaksas multidisciplināru pakalpojumu. Tas nozīmē, ka varam piedāvāt ne tikai psihologa, mentora un mākslas terapeita konsultācijas, bet arī piesaistīt pēc vajadzības narkologu, bērnu psihiatru, iesaistīt dažādu grupu nodarbībās ne tikai bērnus, bet arī vecākus. Ir fizioterapijas iespēja plus sociālais darbinieks, kurš sniedz atbalstu vecākiem, ja jāpalīdz orientēties piedāvātajās iespējās,» stāsta SIA «Bērnu un pusaudžu resursu centrs» Valmieras filiāles vadītāja, klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Kristīne Kiriloviča. «Vecums, no kura pie mums var vērsties, ir 10 līdz 18 gadi, taču neatraidām arī jauniešus, kuri ir jau sasnieguši 18 gadus, un bērnus no 6 līdz 9 gadiem, tātad tie, kuri ir ārpus mūsu darbības loka, var saņemt vienu konsultāciju par brīvu.

Atkarību izraisošu vielu lietošana mūsu novērojumos ir vairāk vecumā no 13 līdz 18 gadiem, kad bērni sāk kaut ko izmēģināt, pakļaujoties draugu spiedienam vai lai iekļautos kompānijā, u.tml.

Neskaitot alkoholu un cigaretes, lielākā problēma ir elektronisko cigarešu smēķēšana, veipi un saltiņi. Ir arī marihuāna jeb tā saucamā zālīte, un pusaudži ir izdomas bagāti, tāpēc atrod veidus, kā to visu iegādāties. Mūsu mentors ir novērojis, ka ļoti populāri jauniešiem ir lietot arī enerģijas dzērienus. Ja tos sakombinē ar alkoholu, tad rezultāts ir diezgan bēdīgs.

Mūsu centrs realizē divas programmas. Viena – garastāvokļa traucējumu, t.i., depresīvas izjūtas, nomāktība, grūtības mācīties vai apmeklēt skolu, vai ir pašnāvības domas. Otra programma ir pusaudžiem, kuri cieš no atkarībām.

Par pagājušo gadu vēl dati nav pilnībā apkopoti, bet 2022. gadā kopumā pie mums bija vērsušies 642 bērni, un programmā iesaistījās 102 bērni. Šajā skaitā nav tikai Valmieras novads, jo mūsu centrs sniedz pakalpojumus visai Ziemeļvidzemei. Pie mums var vērsties gan vecāki, gan pats jaunietis, rakstot WhatsApp, internetā, e-pastā vai arī zvanot. Un to bērni labprāt dara, par ko mums liels prieks. Pirmreizējās konsultācijas laikā speciālists noskaidro galvenās grūtības, un, ja jaunietim ir pietiekami resursu, viņš tālāk darbojas pats, bet, ja jaunietis saka, ka pats galā netiks, mēs uzņemam viņu programmā. Dalību kādā no programmām var pieteikt arī vecāki.

Mēs nevēlamies būt nosodoša institūcija. Mēs strādājam ar pusaudžiem, kas paši piekrīt strādāt ar savām atkarībām. Atkarība parasti ir ļoti komplicēta lieta, ir daudz faktoru, kas to ietekmē, piemēram, vienaudži, vielu pieejamība, materiālais nodrošinājums u.c., un nevienam nevajadzētu palikt vienam ar šo problēmu, bet vērsties pēc palīdzības.

Mēs esam centušies reklamēt šīs iespējas skolās, esam stāstījuši un sūtījuši informāciju vecākiem. Teikšu tā – Valmierā ir ļoti labi speciālisti. Bērni to ir sapratuši un labprāt pie mums nāk, kopīgi risinām problēmas, arī vecāki iesaistās un nāk uz atbalsta grupām. Lai neviens nepaliek bez atbalsta, mēs piedāvājam arī attālinātās konsultācijas, piemēram, bērniem no attālākiem novadiem, ja bērns nevar atbraukt klātienē.»

Lai palīdzība būtu efektīva, tai jābūt profesionālai un apvienotai ar ikdienas rūpēm ģimenē, atbalstu un mīlestību.

Ir vēl daudz citu atkarību veidu, no kā var ciest pusaudzis, tāpēc jautājumu gadījumā droši uzrunājiet Pusaudžu resursu centra komandu klātienē vai attālināti!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023