PROJEKTS

Viens no finanšu atbalstiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, kā arī sabiedriskā labuma iniciatīvu realizēšanai ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējums lauku attīstībai – LEADER. Valmieras novada teritorijā darbojas trīs vietējās rīcības grupas – biedrība «No Salacas līdz Rūjai», biedrība «Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA» un biedrība Vidzemes lauku partnerība «Brasla». Šīs biedrības koordinē, administrē un uzrauga LEADER finansētos projektus uzņēmējdarbības atbalsta un sabiedriskā labuma jomās. Par to, kā ar to veicas «Lauku partnerībai ZIEMEĻGAUJA», stāsta šīs biedrības koordinatore LINDA KRŪMIŅA un administratīvā vadītāja DAGNIJA ŪDRE.

Vai par uzņēmēju var kļūt skolas laikā? Skolēnu mācību uzņēmumos (SMU) nodarbinātie ir pārliecināti, ka daudzus vaļaspriekus, radošas idejas var pārvērst peļņas avotā. SMU pieredze to palīdz izdarīt.

Medījamie dzīvnieki un to aizsardzība ir bijusi tikpat karsta tēma Latvijas sabiedrībā, kā mežu saglabāšana un dabas aizsardzība. Tāpēc sabiedriskās vides organizācijas dzirdīgas ausis meklē Eiropas Komisijā un citās Eiropas organizācijās. Par to, ko, šādi darbojoties, izdevies panākt, sarunājāmies ar biedrības “Latvijas ainavas” vadītāju ASTRĪDU NOTTI, kas aktīvi iesaistījusies dzīvnieku aizstāvībā ne tikai Latvijā, bet sadarbojas ar vides organizācijām un ekspertiem arī citās valstīs.

Latvijas nevalstiskās vides aizsardzības organizācijas plaši iesaistās dažādos projektos un iniciatīvās, arī biedrība “Partnerība laukiem un jūrai” dažādas aktuālas problēmas risina vietējos un jo īpaši starptautiskajos projektos. Risinājumi visbiežāk rasti ar īpašu pietāti pret apkārtējo vidi un aizsargājamām dabas vērtībām, apstiprina biedrības vadītāja Ilze Turka. Caur vienas biedrības pieredzi varat iepazīt arī citu, līdzīgu organizāciju darbības rāmi.

Pērn Eiropas Komisija uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt aļģu ražošanu, nodrošināt to patēriņu un veicināt novatorisku produktu radīšanu, un šī ir viena no jomām, kur arī Baltijas valstu zinātnieki aktīvi darbojas. Aplēses liecina, ka 2030. gadā pieprasījums pēc makroaļģēm Eiropā sasniegs 3–9 miljardus eiro vērtību, tās aizvien vairāk izmantos farmācijas un higiēnas produkcijas ražošanā.

Ar apmēram 20 gadu nokavēšanos arī Latvijā sācies ūdeņu aizsardzības process, kas daudzās pasaules valstīs jau šķiet pašsaprotams, – šķēršļu un aizsprostu nojaukšana uz upēm. Latvija šajā ziņā pārņem citu valstu pieredzi un vadlīnijas.

Valmieras novada pašvaldības iestāde «Attīstības pārvalde» ir pašvaldības domes izveidota pastarpinātās pārvaldes iestāde ar mērķi nodrošināt attīstības plānošanu.

Par tās galvenajiem uzdevumiem, darbības un sadarbības principiem jautāju Valmieras novada pašvaldības izpilddirektores vietniecei, Attīstības pārvaldes vadītājai EVIJAI NAGLEI.

Valmieras novada Izglītības pārvaldes (VNIP) tiešā pakļautībā atrodas pašvaldības dibinātās izglītības iestādes, un to ir daudz: 16 pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī pirmsskolas izglītības grupas, kas darbojas 8 vispārizglītojošajās mācību iestādēs; 24 vispārējās izglītības iestādes; divas speciālās izglītības iestādes; novadā ir 9 profesionālās ievirzes izglītības iestādes un viena profesionālā vidējā izglītības iestāde, bet interešu izglītība tiek īstenota visās vispārizglītojošās skolās un Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda».

Naukšēnu vidusskola vēl šo un nākamo mācību gadu darbu turpinās vidusskolas statusā. Pēc tam novada skolu kartē tā būs atpazīstama kā Naukšēnu pamatskola.

Sociālās pārvaldes izveidošana

Stāsta Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece: «Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes uzdevums gandrīz 3000 km² plašajā novada teritorijā ar vairāk nekā 54 tūkstošiem iedzīvotāju ir nodrošināt profesionālu sociālo darbinieku atbalstu, pakalpojumus, sociālo palīdzību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Svarīgi atzīmēt, ka visi klientu apkalpošanas punkti, kuros iedzīvotājiem bija iespēja saņemt sociālā dienesta pakalpojumus un atbalstu, tika saglabāti.

Pagājis tieši gads kopš jaunizveidotajā Valmieras novadā darbu sāka pašvaldības Kultūras pārvalde. Tās vadību uzticēja Valmieras Kultūras centra direktoram Tomam Upneram, kas kultūras darbā aizvadījis teju desmit gadus. Kā strādāt pēc reģionāli teritoriālās reformas apvienotajā Latvijā otrajā lielākajā novadā, priekšrakstu, protams, nebija. Domāt, strukturēt, plānot un jaunajos apstākļos meklēt iespējami labākos risinājumus vajadzēja pašiem.

Kā izdevies gada laikā sastrādāties, kādas atziņas gūtas un kāds ir novada kultūras dzīves virziens tuvākā un tālākā nākotnē, saruna ar Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju TOMU UPNERU.

Pagājušā gada septembrī tika izveidota Valmieras novada sporta pārvalde, par tās vadītāju tika izvēlēts dzimis un audzis valmierietis RIHARDS ZALTE. Pats sporta skolā izmēģinājis teju vai visus sporta veidus – bijis volejbolists, peldētājs, basketbolists, visilgāk futbolists, pēc tam pievērsies regbijam, diemžēl ceļgala traumas dēļ ilgstoša skriešana un lielas slodzes nu vairs neesot ieteicamas, taču iegūtā pieredze lieti noderot, amata pienākumus pildot.

Valmieras pašvaldības tūrisma pārvaldes uzdevums ir gādāt par tūrisma attīstību (tostarp par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu, infrastruktūras pilnveidi, dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgu izmantošanu, sabiedrības izglītošanu, veselīgu dzīvesveidu, publisko pasākumu piesaisti un organizēšanu), sekmēt un sniegt atbalstu ar tūrismu saistītajai saimnieciskajai darbībai, kā arī popularizēt Valmieras novadu un tūrisma pakalpojumus.

Lai īstenotu minētās aktivitātes, Tūrisma pārvaldē strādā vadītājs un vadītāja vietnieks, tūrisma attīstības speciālists, uzņēmējdarbības speciālists, mārketinga speciālisti, pasākumu organizators, Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra vadītājs un tūrisma informācijas konsultants. Pašlaik – 9 darbinieki.

2021. gadā administratīvi teritoriālās reforma izveidoja Valmieras novadu, otru lielāko Latvijā. Tajā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu nosaka Valmieras novada pašvaldības domes pērnā gada 26. augusta lēmums Nr. 272, ar kuru apstiprināts Valmieras novada Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes nolikums. Pēc tā arī strādā Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde, ko vada zinīga un pieredzējusi šīs jomas speciāliste Rita Jemšika.

Uz «Liesmas» jautājumiem atbildes sniedza: Kristīne Auziņa – Burtnieku apvienības pārvaldes vadītāja, Dainis Skutelis – Kocēnu apvienības pārvaldes vadītājs, Jānis Fūrmanis – Brenguļu, Kauguru, Trikātas apvienības pārvaldes vadītājs, Valdis Kampuss – Mazsalacas apvienības pārvaldes vadītājs, Jānis Pētersons – Strenču apvienības pārvaldes vadītājs, Jānis Zuments – Naukšēnu apvienības pārvaldes vadītājs, Ivo Virsis – Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs, novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks teritoriālo apvienību jautājumos.

Tikai retais pēdējos gados būs palaidis garām nenogurstošo dārznieku cīņu ar Spānijas kailgliemezi. Tas Latvijā pirmoreiz konstatēts 2009. gadā Pastendē. Pietika tikai ar dažiem gadiem, lai jaunā un invazīvā suga izplatītos pa visu valsts teritoriju.

Drīz jau būs 20 gadu, kopš aizvien pieaug Baltijas jūrā pie mūsu krastiem dzīvojošo apaļo jūrasgrunduļu populācija. Šīs sugas zivis kādreiz pamatā dzīvoja Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras ūdeņos, taču mūsdienās izplatījušās arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā, kur galvenokārt nonākušas ar kuģu balasta ūdeņiem. Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis noķerts 2004. gadā. Viss liecina par to, ka ieceļotājs šeit ir uz palikšanu.

"Nereti paši cilvēki, it kā negribot neko sliktu, var nodarīt uz gadu simtiem paliekošu kaitējumu dabai," skaidrojot situāciju ar invazīvo sugu izplatību Latvijā, saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) LIFE IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte SANTA RUTKOVSKA. Ar viņu runājām par to, kuras ir tās sugas Latvijā, kas savas invazitātes dēļ jau rada milzīgas problēmas, un vai ir vēl iespējas kādu invāziju apturēt.

Sosnovska latvānis uzskatāms par bīstamāko invazīvo sugu Latvijā, un gadu gaitā tā izplatība strauji pieaugusi, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Lielu uzmanību latvāņa izpētei un apkarošanas pasākumiem pievērš Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti, atsaucoties uz negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un valsts ekonomiku. Valstī uzmērītā ar latvāni invadētā teritorija sasniegusi jau 10 946 ha platību un ar piecdesmito gadu sākumā ievesto perspektīvo lopbarības augu nu jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem.

2019. gadā pēc VAS "Latvijas Valsts ceļi" pasūtījuma veiktajā pētījumā par velosatiksmi un tās infrastruktūru nacionālā mērogā lasāmas galvenokārt vēlējuma formas par to, kā tam visam vajadzētu izskatīties. Arī ikviens veloentuziasts, viesojoties citās Eiropas valstīs, labi redz, cik esam tālu no tām veloinfrastruktūras ziņā, tam piekrīt arī Latvijas Riteņbraucēju apvienība.