Esi kustīgs – būsi veselīgāks!

Esmu dzirdējis, ka mūsu pēdējā laika spožākā zvaigznīte garo distanču skrējēja, divkārtējā Eiropas U20 grupas čempione ar vieglatlētiku sākusi nodarboties, lai uzlabotu savu veselību. Vai ir vēl kādi līdzīgi piemēri?

Līga: Mums ir ļoti daudz vecāku, kuri pēc ārstu ieteikuma savus bērnus ved uz peldēšanu, jo baseins ir veselīgs muguras muskulatūrai un ķermenim, peldēšana ir tā, kas atslābina visu ķermeni, tāpēc ir ļoti daudz ieinteresēto, kuri savas atvases uztic sporta skolai tieši veselības pēc. Vēl vecāki uzskata, ka, apmeklējot sporta skolu, viņu bērns būs slaidāks, tievāks un skaistāks, tāpēc ved mums tos bumbulīšus, bet ne vienmēr mēs varam to panākt, jo jādarbojas kopā ar ģimeni, kurai jāseko, ko bērns ēd un vai viņam vispār ir kādas aktivitātes bez tā, ka viņš te pie durvīm tiek izlaists un savākts, un vairāk viņam nekādu kustību nav. Mēs ļoti domājam par bērnu veselību, jo sadarbojamies ar Valmieras Olimpiskā centra Sporta veselības centru, ar ko mums noslēgts sadarbības līgums, kurā ir liela pakete ar piedāvājumiem.

Iveta: Mums jau vairāk nekā trīs gadus ir projekts ar VOC Sporta veselības centru par Valmieras Sporta skolas audzēkņu veselības uzraudzīšanu. Tas ir papildus tam, ka katru gadu mēs visus savus bērniņus, kuri nāk trenēties, sūtām pie sporta ārsta, kas veic analīzes. Ir bijuši gadījumi, kad tiek atklātas nopietnākas problēmas, jo tiek taisīta arī kardiogramma, un tad bez tā, ka reizi gadā viņus apskata sporta ārsts, Sporta veselības centrā viņi apmeklē fizioterapeitu, kurš izvērtē no sava profesionālā viedokļa un dod līdzi kādu vingrojumu kompleksiņu, ieteikumus, ko tam bērnam darīt. Smagākos gadījumos, ja ir traumas vai kāda nopietnāka problēma, ir arī kādas reizītes, kad viņš drīkst iet individuāli pavingrot. Sporta veselības centra speciālistu palīdzība tiek sniegta arī akūtu traumu gadījumā, sākot ar teipošanu, dažādām fizikālajām procedūrām un vingrošanu. Tad vēl viena lieta, ko mēs sadarbojoties darām, ir lekcijas gan par uzturu – mazākiem bērniem kopā ar vecākiem, lielākajiem pašiem, gan par psiholoģiskajiem aspektiem, kā motivēt sevi ne tikai sportošanai. Ja ir nepieciešamība un interese no treneru puses vai kādas konkrētas grupiņas, tad šīs lekcijas viņi var pieskaņot pēc savas vajadzības.

Es savā treniņu grupā esmu rīkojusi atvērto treniņu, uz kuru ieradās un līdzdarbojās arī vecāki, kas pavilkās ne pa jokam – bija tā, ka beigās bērni trenēja vecākus, bet tad, kad notika attālinātie treniņi, bija mājas uzdevums pumpēt presīti, nofilmēt, atsūtīt, mammām nācās vingrot līdzi, nevarēja slinkot, tā ka reizēm tas uz sporta skolu atvestais bērns spēj iekustināt visu ģimeni, un tas ir pa īstam forši.

Man, piemēram, no personīgās pieredzes lielākā puse vecāku savus bērnus uztic, lai viņi vismaz to laiku nesēž telefonā, lai vismaz pakustas, jo mājās viņš skatās viedierīcēs. Man vēl neviens nav atvedis bērnu un teicis – es redzu, ka viņam ir talants un viņš varētu būt sportists, visi vienkārši grib, lai bērns kustas, lai viņam ir veselība, sākot no muguriņas, stājas un nav liekā svara, tā ka tas sākotnējais mērķis, kāpēc viņi šeit nāk, ir ļoti vienkāršs – mēģināt viņus noturēt un pārgrupēt to domāšanu, ka tas nav tikai, lai nesēdētu telefonā, bet gan daudz vairāk un nopietnāk. Praktiski visi sporta veidi, kas mums ir – futbols, vieglatlētika, peldēšana – sākotnēji nodarbojas ar vispārējo fizisko sagatavotību un tikai pēc tam iet tālāk un vēlāk specializējas. Tajā pašā peldēšanā pēc kāda laika ir liels atbirums, jo ir tā sajūta, ka iemācījies peldēt vai arī kļuvis spēcīgāks un grib pāriet uz citu sporta veidu. Daudzi bērni atbirst gan no vieglatlētikas, gan futbola, gan peldēšanas, jo viņi vienkārši jūtas to savu daktera nosūtījumu izpildījuši un var darīt kaut ko citu.

Vēl mums ļoti īpašas treneres mūsu kolektīvā ir Sandra un Sarmīte, kuras nodarbojas ar bērniem ar speciālām vajadzībām, tā ka dosim vārdu viņām par to, kas tiek darīts zem saukļa Esi vesels!

Sarmīte: Tad, kad bērni grib sākt sportot, es vienmēr iesaku vieglatlētiku, tāpēc ka tā ir tik vispusīga un nedara pāri augoša organisma veselībai.

Sandra: Jebkura kustība nāk par labu arī bērniem ar īpašām vajadzībām, bet, protams, tagad ir tāda tendence, ka telefoni sekmē mazkustīgumu, bet, ja tu proti tā drusku ieinteresēt vienalga kādā aktivitātē, viņš sāk kustēties un saprot, ka tas ir forši. Mums ir tā specifika, ka katram vajadzīga sava pieeja, katram individuāla programma, ko viņš var darīt pēc spējām, pēc iespējām, ko viņš grib, jo šeit noteikt kaut kādu vienu veidu, ko visi pilda, – tas nenotiek, jo nav reāli. Mums praktiski ir individuāls darbs ar katru bērnu. Tad arī jāņem vērā viņa pašsajūta, jo katrā nodarbībā viņš jūtas citādi, un trenerim jābūt arī psihologam, lai zinātu, ko prasīt, citādi var izdarīt pat sliktāk. Nav viegli, bet pieredze dod savu, lai ātri reaģētu, ko darīt, kā darīt.

Paldies Sporta skolai, jo mums ir kolosāls nodrošinājums ar inventāru, telpām, iespējas ir baseinā. Es domāju, ka tas ir pats svarīgākais, ja var izvēlēties, ko darīt, ne tikai kādu vienveidīgu nodarbību. Mums nav kāda konkrēta sporta veida, esam universāli, vienīgi Boccia kļuvis tradicionāls visās mūsu sporta spēlēs, šajos mačos mēs saliedējamies. Katru gadu mums notiek arī pasākums kopā ar ģimenēm, kas saliedē arī vecākus, jo viņi saprot, ka nav vieni. Tas viņiem dod spēku turpināt.

Esat sportojuši kopā ar vienaudžiem no ārzemēm...

Jau vairāk nekā desmit gadus bērnus ar īpašām vajadzībām apvieno pasākums Mēs varam! Vēl pirms pandēmijas tas notika 2. vidusskolas stadionā, pagājušajā gadā – Viesturskolā, bet šogad tiksimies Rūjienā, kur nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā iespējams izmantot sporta zāli. Joprojām šīs sacensības sākas un beidzas ar dalībnieku parādi, tā ir neiztrūkstoša sastāvdaļa ar diskotēku noslēgumā. Katrs dara, cik var izdarīt, un ir priecīgs par savu rezultātu, vienalga kāds tas būtu. Dalībnieki uz starta stājas ar smaidu un atbalsta pārējos, un tas ir ļoti iedvesmojoši. Katru gadu šis pasākums ir ļoti gaidīts, to var salīdzināt ar vietējā mēroga olimpiskajām spēlēm.

Sarmīte: Lēkšanas un skriešanas disciplīnās piedalās galvenokārt jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem, tie, kuriem ir kustību un funkcionālie traucējumi, izpilda pielāgotas fiziskas aktivitātes – florbola elementus, boulinga elementus, ko izmantojam arī treniņos. Sitieni pa futbola vārtiem, basketbola soda metieni – viss ir pielāgots. Tomēr pasākuma nagla ir Boccia spēle, jo tad tā komanda ir visapkārt, dalībnieki cits citu atbalsta, nervozē, ja kas neizdodas, bet, kad izdodas, tad tādas emocijas un ovācijas!

Ceram, ka Rūjienā, kā jau līdz šim, ciemosies arī komandas no Igaunijas, ielūgums ir izsūtīts. Pirmajos gados pie mums brauca arī bērni no Norvēģijas, bet pēdējos mačos nebija arī viņu tiesnešu. Norvēģi gan bija tie, kas palīdzēja šīs spēles pie mums ieviest.

Joprojām sadarbojamies ar invalīdu sporta kluba Stars S veterāniem Artjomu Beršedovu, Armandu Gūtmani, Gunitu Šīranti. Gunita mūsu sacensībās piedalās kā tiesnese, mūs atbalsta arī Armands un Artjoms, kas trenējas un turpina startēt sacensībās – tie ir mūsu pirmie, ar kuriem sākām.

Sarmīte: Vienmēr esmu teikusi – cepuri nost trenera Raita Ravinska priekšā, kas uzņēmās mūsu zēnus trenēt, – tā viņi tika uz pāris sacensībām ārpus Latvijas. Gan treneris, gan sportisti izdarīja maksimālo, kas bija iespējams.

Sandra: Pēdējā laikā esam sākuši sadarboties ar Paralimpisko komiteju, un ir bijuši arī pasākumi pieaugušajiem Limbažos, Siguldā, bet mēs iekļāvām tajos arī savus bērnus un ceram uz turpmāko sadarbību, jo bērni grib vairāk sacensību un kopā būšanu.

Sports mēdz būt arī traumatisks un nežēlīgs, vai nav tādi, kuru vēlēšanās trenēties būtu pat jāpiebremzē, lai paši sev nenodarītu gauži?

Līga: Ir mums arī Sporta skolā bērni, kuri ir tik ļoti mērķtiecīgi un tā centība ir tik liela, ka viņi ir gatavi divas un trīs reizes dienā trenēties. Tad nu treneri cenšas stāstīt, ka to nevajag, bet daži jau pārcenšas tāpat pa kluso, jo visu dienu mēs blakus neesam, taču par to tiek stāstīts un runāts. Ja bērns uzticas trenerim un atzīst viņa teikto par pareizu, tad tā nevajadzētu būt, un parasti tā nenotiek. Skolas treneri sporta veidu programmās cenšas integrēt pēc iespējas vispusīgākus vispārējās fiziskās sagatavotības vingrinājumus, lai jaunie sportisti attīstītos harmoniski, nevis agrīni specializētos tikai vienā sporta veidā. Treneri ne tikai Valmierā, bet visā Latvijā saprot, ka lielākajā daļā sporta veidu agrīna bērnu specializācija ilgtermiņā var novest pie izteikti negatīvām sekām. Mentālā izdegšana, sporta-specifiskās pārtrenēšanās traumas, sociālā izolācija utt. Lai mazinātu agro specializāciju, šogad skola ir pieteikusies kā partneris Erasmus+ projektā «Reward-based physical development program for youth coaches at grassroots sports organizations» (saīsinājumā BST4YOUTH).

Projekta ietvaros plānots izstrādāt vingrinājumu, aktivitāšu un rotaļu digitālo bibliotēku treneriem darbam ar bērniem vecuma posmā no 6 līdz 12 gadiem, kas vērsta uz vispārējo fizisko sagatavotību. Vingrinājumi tiks sistematizēti un apkopoti gan pēc attiecīgās vecuma grupas, gan pēc attīstāmām fiziskajām īpašībām, piemēram, veiklība, lokanība, izturība, ātrums, vingrinājumi pa pāriem, rotaļas utt. Bērni un jaunieši saņems kvalitatīvus un emocionālus treniņus, kas palīdzēs viņiem treniņos attīstīt motorās, psiholoģiskās un sociālās prasmes, savukārt treneri šo digitālo bibliotēku (aplikācijā) varēs ērti izmantot savu nodarbību plānošanā. Projekta galvenais mērķis – veicināt treneru atbildīgāku iesaisti agrīnās specializācijas izskaušanā.

LĪGA DZENE. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023