Viņš pats saka – esot šobrīd vienīgais Latvijā, kurš piedāvā no šāda materiāla ēkām ārsienas uzbūvēt, vismaz neesot dzirdējis, ka vēl kaut kur kāds ar līdzīgiem salmu paneļiem darbojas. Par sava biznesa attīstību un arī dažiem jaunumiem stāsta SIA STP (Seno tehnoloģiju parks) īpašnieks JĀNIS SAULĪTIS, runājamies joprojām viņa vienīgajā un galvenajā ražotnē – šim nolūkam pielāgotajā padomju laika vietējās kopsaimniecības svaru mājā Pidriķa centrā.
Tonnām Latvijā audzētu ābolu pašlaik nonāk saimniecību noliktavās, lai pavisam drīz tos realizētu tirgos, lielveikalos un vestu uz mācību iestādēm. Divi lieli Valmieras novada ābolu audzētāji iesaistījušies Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā «Zelta ābele».
«Mēs varam sevi ar visu apgādāt, esam nodrošināti, un to ir svarīgi apzināties,» uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras biroja vadītāja DAIGA SILIŅA, jautāta, vai tikai dabas apstākļi, vai arī ģeopolitiskā situācija pašlaik varētu ietekmēt lauksaimnieku ikdienu. Speciāliste ir pārliecināta – ja Latvijai būtu jāpārvar kāda krīzes situācija, tad ar saražoto pārtikas daudzumu, kas izaug un tiek novākts Valmieras novadā, pietiktu arī plašākam reģionam.
Ķoņu dzirnavās ceturtdienas rīta pusē kā allaž darbi kūsā. Kā uzzinājām no saimnieces MIRDZAS ČĀKURES, saimnieks Ilgonis šodien žāvēs gaļu, jau tiek arī klāts pusdienu galds ekskursantiem no Madonas, cienastam piedāvājot vistas gaļas zupu ar lēcām, jo šeit tiek ievērots princips – ja nesanāk viens, darām nākamo. Šobrīd dzirnavas no otras puses tiek krāsotas pelēkas, jo pēc Mirdzas domām patlaban dzirnavas izskatās kā darba objekts, bet saimniece vēlas, lai ēka izskatās vēsturiskāka. Taču, lai kādā krāsā būtu Ķoņu dzirnavas, to vizītkarte bija, ir un būs segas un spilveni, darināti no dabīgās vilnas.
Kurpnieka DIDŽA PRIEDĪŠA darbavieta ir Valmierā, Garās ielas mazajā Invalīdu biedrības namiņā, kur viņš pirms četriem gadiem ienāca, amata brāļa Jāņa aicināts. Atstājot šo darba vietu, pieredzējušais amatnieks kuram katram vis to neuzticētu, taču, lai gan abi bija tikušies vien dažas reizes, parasti, kad Didzis uz Valmieru atbrauca pēc darbam nepieciešamajiem materiāliem, Jānis acīmredzot jaunajā cilvēkā saskatīja lietaskoku. Un Didzim, vairākus gadus Smiltenē strādājot kā pašnodarbinātajam, jau bija uzkrāta pieredze, tāpēc, daudz nedomādams, aicinājumam labprāt piekritis.
Nedaudz no amatniecības vēstures
Amatniecībai atšķirībā no rūpniecības ir ļoti senas tradīcijas. Laika gaitā ir radīti lieliski izstrādājumi, materiālu izpratnes un tehnoloģijas. Par amatniecības uzplaukuma laiku Latvijā pieņemts uzskatīt 1930. gadus. 1935. gadā tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera, kas nodibināja amatnieku biedrības praktiski visās lielākajās pilsētās. Šo biedrību darbs aptvēra ne tikai to biedru amata prasmes paaugstināšanu, bet arī bibliotēku dibināšanu, amatnieku vasaras nometņu, tūrisma braucienu, dažādu amatnieku pasākumu rīkošanu, žurnāla «Amatnieks» izdošanu un pat amatnieku bankas dibināšanu.
1993. gada 2. februārī LAK darbība tika atjaunota un pieņemts likums «Par amatniecību», kas noteicis, ka par nodarbošanos ar amatniecību uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus dažādos amatos.
1998. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem tiek apstiprināti 157 amati, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Šobrīd LAK sistēmā darbojas vairāk nekā sešdesmit amatnieku organizāciju. Ir izveidoti amatnieku reģistri, sava izglītības, informācijas un zinātnisko pētījumu sistēma, attīstās cieša sadarbība ar Latvijas valsts, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām un analogām organizācijām ārvalstīs.
Laika gaitā un dažādu objektīvu apstākļu dēļ daudz kas amatnieku darba ikdienā mainījies, arī problēmu netrūkst, tomēr divi no Valmierā strādājošajiem amatniekiem, ar kuriem sarunājās «Liesma», savam izvēlētajam amatam joprojām palikuši uzticīgi.
Visi zinām, bet ne katrs līdz galam saprotam, kāda saikne ir starp sabiedrības pilnasinīgu dzīvi un veselīgu uzņēmējdarbības vidi. Šai savstarpēji atkarīgajai mijiedarbībai ir nepieciešams arī savlaicīgs, gudrs pašvaldības atbalsts un demokrātisks regulējums. Kādu atbalstu saņem Valmieras novada uzņēmēji un cik tas ir bijis auglīgs, atbildes sniedz Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas darbinieki sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru.
Pēc dažām nedēļām apkures sezona būs beigusies, bet, kamēr ziema visai negribīgi atkāpjas, izmantoju izdevību par aktuālo vietējo energoresursu izmantošanā izvaicāt Adven Latvia un AS Valmieras enerģija valdes locekli MĀRI KĀNĪTI.
Kādi energoresursi tiek izmantoti uzņēmējdarbībā un privātajām vajadzībām? – vaicāju uzņēmējam ROMĀNAM NAUDIŅAM.
Kopš renovācijas procesu aizsākuma Valmiera bijusi viena no aktīvākajām namu siltinātājām Latvijā. Vai tā ir joprojām un kā šos darbus ietekmē šībrīža objektīvie un subjektīvie apstākļi, devos noskaidrot SIA «Valmieras Namsaimnieks». Sarunā piedalījās SIA «Valmieras Namsaimnieks» valdes loceklis ILMĀRS SKĀDULIS, galvenā projektu vadītāja IEVA ŠAKENA un namu pārvaldīšanas speciāliste INGA DUKURE.
Speciālisti Latvijas meteoroloģiskos apstākļus uzskata par piemērotiem alternatīvo energoresursu izmantošanā, it sevišķi ņemot vērā globālās sasilšanas efektus – aizvien sausākas vasaras, spēcīgākas vēja plūsmas un vētras. Par alternatīvās enerģijas veidiem uzskata vēja, saules, biomasas un ģeotermālo enerģiju. Šajā publikācijā stāsts par to, kā ietaupīt resursus, izmantojot saules enerģiju pašpatēriņam, un par biomasas granulām, kas lētākas patēriņā, bet izejvielas iegūšana palīdz arī sakārtot apkārtējo vidi.
Ja runājam par zaļu transportu, tad sākumam nedaudz statistikas. Latvijā uz šī gada 1. janvāri bija reģistrēts 3941 elektromobilis (3832 kategorijā M1 un 109 – kategorijā N1). Elektromobiļu skaits valstī 2022. gada laikā pieaudzis par 81%. Uz pērnā gada 1. oktobri Rīgā bija reģistrēti 1757 elektromobiļi, bet abos Latvijas lielākajos novados – Ogres un Valmieras – attiecīgi 86 un 34. Mums blakus esošajos kaimiņu – Cēsu, Limbažu, Smiltenes un Valkas – novados tobrīd bija 35, 10, 7 un 2 elektromobiļi. Valmieras novads tāds prātīgs šajā virzienā.
Kopš no 2023. gada janvāra spēkā ir jaunā ES KLP un Latvijas KLP Stratēģiskais plāns, kas līdzi nes pārmaiņas atbalsta maksājumos un to saņemšanas nosacījumos, ne viens vien lauksaimnieks sev pamatoti uzdod arī šo: art vai neart, bet nu jau plašākā nozīmē, ar to saprotot arī bezaršanu jeb tiešo sēju, minimālu augsnes apstrādi, sabalansētu augu seku, papuves.
Kopš 2022. gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tātad ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš depozīta sistēma ir ieviesta.
Aizvien labāk izprotam tiešo un atgriezenisko saikni starp katra individuālo rīcību savas dzīvesvietas vides saudzēšanā un to, kā tas savukārt pavisam tiešā veidā un jau drīz ietekmē mūs un pat planētas veselību.
Cilvēka izraisīta globālā sasilšana jau ir radījusi vairākas novērotas pārmaiņas klimata sistēmā. Pārmaiņas ietver sauszemes, okeāna temperatūras paaugstināšanos, kā arī biežākus karstuma viļņus lielākajā daļā sauszemes reģionu, turklāt tie kļuvuši arī ilgāki.
– Jaunsardzes centra 3. novada pārvaldes Valmieras novada jaunsargu vienības instruktore esmu kopš 2015. gada un nu jau ceturto gadu Valmieras 5. vidusskolā pasniedzu arī Valsts aizsardzības mācību, – ar sevi iepazīstina profesionālā dienesta virsseržante LITA MEISTERE, ar kuru tikos, lai izjautātu, kas skolā tiek darīts, attīstot un nostiprinot jauniešos valstiskuma un piederības apziņu Latvijai – patriotiskā audzināšana mūsdienu nemierīgajā pasaulē ir īpaši svarīga un aktuāla.
Zemessardzes dibināšana 1991. gada 23. augustā bija viens no pirmajiem lēmumiem pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tagad tie vīri un jaunekļi, kuri tolaik stājās zemessargos, lai sargātu savu zemi un valsti, jau tuvu vai pāri 60 gadu slieksnim, tāpēc jo aktuālāks jautājums, kas nomainīs viņus Tēvzemes aizstāvju pulkā. Par to pastāstīt lūdzu Valmieras 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu DMITRIJU OREŠKINU.
Kocēnu koris «Imera» un vokālais ansamblis «Imera», kuru vadītājs ir IMANTS TOČS, nedaudz ir apceļojuši pasauli dziedot – bijuši gan Slovākijā, gan Spānijā, gan Gruzijā, kā arī tepat kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.
Par Valmieras pieredzi, kas gūta konkursā par Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā, tikai finišā nedaudz zaudējot Liepājai, Liesmai stāsta TOMS UPNERS, Valmieras novada Kultūras pārvaldes un arī Valmieras Kultūras centra vadītājs, un LIENE JAKOBSONE, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos.