Kad nespēj vairs novērsties no telefona…

Kā vispār veidojas atkarība no tehnoloģijām?

Ja tiek runāts par atkarību no modernajām tehnoloģijām, mūsdienās to vairāk saprot kā atkarību no telefona. Kādreiz tas, par ko runājām, bija datoratkarība, bet tagad telefons jau ir kā mazs dators, pietiekami jaudīgs, ar dažādām aplikācijām un programmām, tāpēc var teikt, ka šobrīd jaunieši pārsvarā vairs lieto tikai telefonu.

Cilvēki uzskata, ka atkarība no telefona ir viņu kaut kāda vājuma pazīme vai nespēja. Tomēr tas ir ļoti cieši saistīts ar smadzeņu darbību. Pie telefona satura un aplikāciju izveidošanas ir strādājuši speciālisti, un tās ir veidotas tā, lai noturētu mūsu uzmanību. Katru reizi, kad paņemam rokās telefonu un skatāmies aplikācijās, mums nelielā daudzumā izdalās tāda viela kā dopamīns, kas rada mums labu sajūtu. Tas rada mūsos vēlmi lietot telefonu vēl, un ir grūti apstāties. Ar jauniešiem runājam, ka viņiem ir tā – gultā ielien laikus, bet aizmieg tikai pēc vairākām stundām, jo tajā brīdī zūd arī laika sajūta.

Kā noteikt, vai bērnam un jaunietim ir izveidojusies atkarība?

Visbiežāk sastopamā pazīme, pēc kuras var saprast, ka ir izveidojusies atkarība no telefona, – ka tā lietošanas laiks ir ļoti ilgs, respektīvi, nekontrolēts. Tas nav kontrolēts galvenokārt no paša jaunieša puses – viņš pavada ilgas stundas pie telefona, tiklīdz kļūst garlaicīgi, tā uzreiz ņem telefonu rokās. Šis ir attiecināms arī uz pieaugušajiem. Arī, ja telefons tiek atņemts, ir izteiktas dusmas un aizkaitinājums. Reizēm jaunietis var arī melot par to, cik ilgi telefons ticis lietots, – var teikt, ka nav lietojis vispār vai šodien lietojis tikai pusstundiņu, bet pavadītais laiks ir bijis ilgāks. Var novērot arī grūtības sevi apstādināt, vēlmi telefonu pārbaudīt ik pēc neilga laiciņa, reizēm pārskatīt atsevišķu cilvēku sociālos tīklus, un jauniešiem populārākais laika pavadīšanas veids telefonā ir, sēžot TikTokā. Reizēm tas var būt pat tik tālu, ka cilvēks var sajust fantomvibrācijas – liekas, ka telefons ievibrējas, bet, to pārbaudot, nav nekādu paziņojumu. Pazīmju ir diezgan daudz, bet galvenais tomēr, uz ko jāskatās, ir nekontrolēti pavadītais laiks telefonā.

Saprotot, ka ir izveidojusies atkarība, ko var darīt lietas labā?

Ja gribēs sākt paradumus mainīt radikāli, kā, piemēram, cilvēki, kas 1. janvārī vēlas sākt jaunu dzīvi, bet jau 7. janvārī jaunā dzīve būs beigusies, jo tā ir pārāk radikāla pieeja, risinot problēmas, – pārmaiņas ir pārāk lielas un spēcīgas. Lai sev palīdzētu, vajag sākt ar maziem solīšiem un lēnām mainīt ikdienas ieradumus, piemēram, ja līdz šim pie brokastu galda izmantoji telefonu, tad sākt brokastot bez telefona izmantošanas. Pēc kāda laika telefona lietošanu samazināt arvien vairāk – sākumā tie ir rīti bez telefona izmantošanas, tad jau vakarā pusstundu pirms miega atteikties no telefona lietošanas.

Šāda paraduma izveidošana ir svarīga, jo telefona zilā gaisma raida smadzenēm signālu, ka visu laiku vajag būt modrībā. Ir pētījumi, kas pierādījuši, ka cilvēkiem, kuri pirms gulētiešanas izmanto telefonu, samazinās miega kvalitāte – grūtāk iemigt, trauslāks miegs, biežāk mostas un īsāku laiku guļ. Jauniešiem to var novērot, jo pie mums vēršas jaunieši, kas mēdz telefonu lietot līdz četriem pieciem rītā. Tam, protams, ir izrietošas sekas – grūtāk ir koncentrēties, darīt savus darbus, viņi nav spējīgi nākamajā dienā pietiekami labi funkcionēt. Jaunietis nāk mājās un pēcpusdienās guļ – tā varētu būt viena no pazīmēm, ko var pamanīt vecāki, ka bērnam vai jaunietim sāk veidoties atkarība no telefona. Jo tad ir jāuzdod jautājums – ko viņš dara naktīs?

Kā vecāki var palīdzēt savam bērnam un jaunietim?

Parasti, kad mēs runājam ar vecākiem, mēs arī jautājam par to, kādi ir viņu telefona lietošanas paradumi. Šis ir viens no pirmajiem soļiem – būt par piemēru savam bērnam. Vai vismaz censties tādam būt, un, ja nesanāk pietiekami labi, tad godīgi un atklāti ar bērnu runāt par to. Bērniem bieži vien arī nav informācijas par telefona lietošanu, to viņi pārsvarā gūst pie draugiem vai internetā. Tur ir arī ļoti daudz mītu, tāpēc ir svarīgi skaidrot un stāstīt par tām lietām bērniem.

Modernās tehnoloģijas pašas par sevi nav problēma, tās sniedz dažādas iespējas. Ja pajautājam pusaudžiem, ko viņi skatās telefonā, atbild, ka arī daudz izglītojoša satura – dažādus zinātniskos raidījumus, ziņas, viņi lasa dažādu informāciju par viņu interesēm, piemēram, sportu. Tomēr viņi nemāk tehnoloģijas lietot pareizi – telefonā jau nav jāsēž astoņas stundas no vietas, jo tas beigās izvēršas par problēmu. Var apskatīt to, kas interesē, un telefonu noliec malā, ievērojot pauzes, un iet darīt to, kas ir jādara reālajā dzīvē – pildīt mājasdarbus, iet uz treniņiem, iesaistīties darbos mājās, satikties klātienē ar draugiem. Tāpēc tas otrais solis, kas vecākiem ir jāveic – jāmāca lietot tehnoloģijas, ievērojot pauzes.

Un ko skolas var darīt lietas labā? Jo bērni un jaunieši tur pavada lielu dienas daļu…

Skolas dara ļoti dažādi – ir skolas, kas ļauj izmantot telefonus, integrējot telefona lietošanu stundu laikā, piemēram, skolotājs var izveidot kahoot (tā ir uz spēli balstīta mācīšanās platforma – aut.), kurā bērni, izmantojot telefonus, var atbildēt uz jautājumiem. Ir skolas, kuras neļauj izmantot telefonus, – tas atkarīgs no skolas iekšējiem noteikumiem. Tomēr skaidrs ir tas, ka skolai ir jābūt vienotam skatījumam uz telefona lietošanu vai nelietošanu, un tas ir jāizrunā arī ar skolēniem. Vislabāk šos noteikumus ir veidot kopā ar bērniem, jo bērns ne tikai būs zinošs, bet viņš arī būs piedalījies noteikumu izveidošanā, līdz ar to viņš būs vairāk motivēts šos noteikumus ievērot.

Ko vēl skolās var darīt – izmantot citus digitālos rīkus stundās, piemēram, video materiālus, prezentācijas. Tas bērnu uzmanību novērš no telefoniem un pievērš uz stundā notiekošo. Kā arī būtu labi, ja skolotājs klasē vairāk kustētos – ja skolotājs pārvietojas pa klasi, tas pievērš arī bērna vai jaunieša uzmanību. Arī tādā veidā pašam skolotājam būtu vieglāk izsekot, kurš lieto telefonu, kurš seko stundai līdzi, kuram uzmanība ir noslīdējusi. Un var arī organizēt skolēniem izkustēšanās pauzes, diemžēl diezgan maz skolas to izmanto. Nepietiek reizi vai divas reizes nedēļā ar sporta nodarbībām, izkustēšanos vajag ikdienā, jo skolēnam ir diezgan grūti nosēdēt no rīta līdz vakaram, un uzmanība noslīd. Tad arī telefons šķiet interesantāks.

Kādos brīžos bērni un jaunieši, varbūt arī viņu vecāki var griezties pie jums?

Pusaudži un viņu vecāki pie mums var vērsties ne tikai tad, kad ir grūtības ar pārmērīgu datora vai telefona lietošanu, bet arī citu vielu lietošanas gadījumā – alkohola, narkotisko vielu vai smēķēšanas. Pie mums var vērsties arī gadījumā, ja jaunietis jūt, ka pēdējā laikā slikti guļ, viņam ir grūti koncentrēties, nevar iemācīties, viņš ir nomākts, un prātā nāk izteikti negatīvas domas par nāvi. Visos šajos gadījumos jaunieši var vērsties pie mums paši, zvanot vai rakstot. Var vērsties vecāki vai likumiskie pārstāvji, kā arī tuvinieki un pieteikt pusaudzi pie mums uz konsultāciju.

Visas mūsu konsultācijas ir bezmaksas, strādājam ar pusaudžiem no 10 līdz 18 gadu vecumam. Ja pusaudzis pats sajūt, ka ir problēma, vai vienkārši grib aprunāties, var pieteikties uz pirmreizējo konsultāciju, kuras laikā kopā ar speciālistu varēs saprast, kas ir galvenās grūtības. Un, ja pusaudža problēmas ir sarežģītas, tad jaunietis tiek uzņemts pie mums programmā, bet, ja gadījums nav tik sarežģīts un pusaudzis pats spēs tikt galā, tad tiek sniegtas rekomendācijas, protams, viņš jebkurā laikā var atkal vērsties pie mums.

Ja pusaudži tiek uzņemti pie mums, ir divu veidu programmas – trīs mēnešu un sešu mēnešu, kur ar jaunieti strādājam komandā. Šajā komandā ir gan psihologi, gan mākslas terapeits, gan jauniešu mentors. Papildus pēc vajadzības mēs varam piesaistīt arī fizioterapeitu, psihiatru, uztura speciālistu, narkologu. Ir arī grupu nodarbības gan pusaudžiem, gan vecākiem. Šis ir multidisciplinārs pakalpojums, ko sniedzam.

KRISTĪNE KIRILOVIČA. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023