Izglītības kvalitāte Valmieras novada ģimnāzijās

Pēc kā nosaka izglītības kvalitāti?

Izglītības kvalitāti nosaka pēc vairākiem komponentiem: atbilstības izvirzītajiem mērķiem, iekļaujošas vides, profesionālā atbalsta personāla, labas pārvaldības un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanas. Vissvarīgākais, protams, ir kvalitatīvas mācības, kas, pamatojoties uz iekļaujošas vides un labas pārvaldības ieguldījumiem, veicina izglītības mērķu sasniegšanu. 

Kvalitātes uzlabošanas process ir nebeidzams un droši vien ārkārtīgi daudzpusīgs.

Lai jebkura skola uzlabotu mācību procesa kvalitāti:

* Jāiegulda resursi pedagogu profesionālajā pilnveidē – ir būtiski, lai ikvienam pedagogam būtu iespēja pilnveidoties atbilstoši savai pieredzei, izglītībai un mācību jomas specifikai. Kvalitatīva un personalizēta pedagogu profesionālā pilnveide ir veids, kā ietekmēt mācību procesu un uzlabot skolēnu sniegumu. 

* Vecāku informētība un iesaistīšana skolas mērķu un vērtību izvirzīšanā un ieviešanā. Tikai savstarpējā sadarbība un vienotība prasībās nodrošina labāko iespējamo izglītības vidi un atbalstu skolēniem (Ģimnāzijas padome, izglītojošas nodarbības vecākiem, dalība skolas organizētos pasākumos, regulāra informācijas apmaiņa). 

* Estētiska skolas fiziskā vide un resursu iespējas kopā ar profesionālu pedagogu sniedz  patīkamu un attīstošu mācību vidi skolēniem, kurā viņi var justies droši, ērti un motivēti mācīties. Modernas, labi aprīkotas klases telpas, dabaszinātņu laboratorijas, sporta zāles un tehnoloģiju nodrošinājums palīdz atbalstīt dažādus mācību stilus un veicina skolēnu radošumu, kā arī palīdz viņiem iegūt prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu sabiedrībā. 

* Regulāra rezultātu analīze (mācību sasniegumi, skolēnu un pedagogu labbūtība, droša vide u.c.) ļauj skolas vadībai un skolotājiem sekot līdzi skolas un skolēnu sniegumam un labbūtībai, izceļot gan stiprās, gan vājās puses. Šāda datu analīze ir svarīga, lai iespējami ātrāk atklātu un risinātu problēmsituācijas. Datos balstītu lēmumu pieņemšana ļauj skolas vadības komandai kopā ar pedagogiem un vecākiem pieņemt lēmumus, kas balstīti uz objektīvu informāciju.

Skolu reitingi un citi kvalitātes mērījumi nerada mācību iestāžu pārmērīgu sacensību?

Lai gan pārmērīgs uzsvars uz reitingiem rada negatīvu spriedzi skolas vadībai un skolotājiem, kā arī veicina, ka mācību process tiek orientēts tikai uz eksāmeniem un olimpiāžu rezultātiem, tomēr tas ir viens no rīkiem skolu darbības vērtēšanā, lai izvērtētu savu sniegumu iepriekšējā mācību gadā: gan skolēnu sniegumu dinamiku, gan noteiktu virzību turpmākajam darbam.

Jaunā vērtēšanas sistēma, kas pilnībā stāsies spēkā no nākamā mācību gada, paredz daudz pozitīvu pārmaiņu:

* regulāra un jēgpilna formatīvā vērtēšana, nodrošinot skolotājiem un skolēniem svarīgu atgriezenisko saiti, palīdzot noteikt mācīšanās grūtības un veicinot individuālo progresu,

* summatīvā jeb noslēguma pārbaudes darbu vērtēšana bez atzīmes uzlabošanas iespējām ļaus novērtēt skolēna prasmes kompleksi lietot zināšanas,  mudinot sekot savam formatīvajam vērtējumam un strādāt visu mācību procesa laiku;

* mērķtiecīga dažādu izziņas līmeņa uzdevumu iekļaušana gan ikdienas mācību procesā, gan novērtējot skolēnu izpratni un prasmes summatīvajā vērtēšanā, veidos skolēnos ieradumu padziļinātāk izvērtēt procesus, pētīt un analizēt.

Cik augstas kvalitātes ir Valmieras abas ģimnāzijas?

Abām Valmieras ģimnāzijām ir piešķirts Valsts ģimnāzijas statuss, kas nosaka stingrākas prasības arī mācību procesa kvalitātei. Piemēram, centralizēto eksāmenu indekss pēc vidējās vērtības pēdējo trīs mācību gadu laikā ir ne mazāks par 65%, tās īsteno ne mazāk kā trīs padziļināto kursu komplektus, ne mazāk kā piecus padziļinātos kursus un ne mazāk kā divus specializētos kursus, tās organizē un īsteno savu un citu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi ne mazāk kā divās mācību jomās u.c. (Ministru kabineta noteikumi Nr.518 «Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss»).

Skolēni tiek virzīti uz izcilību, piedāvājot piedalīties skolas, novada un valsts olimpiādēs, zinātniskās pētniecības darbu konkursos un projektos valsts un starptautiskā līmenī. Kā pierādījums skolēnu augstai mācību motivācijai ir apliecinājums, ka:

1. vidēji 90% 12. klases absolventu no katras ģimnāzijas turpina mācības gan Latvijas, gan ārvalstu augstskolās;

2. 2022./2023. m.g. katras ģimnāzijas 19 skolēni saņēma Valmieras novada pašvaldības apbalvojumu «Par sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētnieciskajos darbos»;

3. 22% pamatskolas skolēnu gan Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā, gan Valmieras Valsts ģimnāzijā 2023./2024. mācību gada pirmajā semestrī piešķirts Valmieras novada pašvaldības apbalvojums «Par teicamām sekmēm mācību darbā».

Ko ģimnāzijas piedāvā skolēniem ārpus vai paralēli mācību programmai?

Katra ģimnāzija cenšas piedāvāt un iesaistīt jauniešus daudzveidīgās aktivitātēs, kas veido dziļāku izpratni par izvēlēto izglītības virzienu, veido skolēna labizjūtu un rada piederības sajūtu ģimnāzijai.

Abās ģimnāzijās ir iespēja iegūt vācu valodas diplomu (DSD), kas dod iespēju studēt Vācijas augstskolās, skolēnu pašpārvaldes piedalās JSPA iniciatīvās izglītības iestāžu pašpārvalžu atbalstam «Kontakts», kas stiprina pašpārvaldes attīstību, veicina jauniešu aktīvu pilsonisko līdzdalību, kā arī veido atbalstošu un cieņpilnu skolas vidi utt.

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija darbojas Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā, regulāri viesojoties Eiropas Parlamentā Strasbūrā un tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem (I. Vaidere, I. Ījabs u.c.). Tur ir iespēja apgūt norvēģu, franču un latīņu valodu, iesaistīties dažādos, īpaši Nordplus un Erasmus+ projektos, piedalīties talantīgo skolēnu domnīcās «Gudram būt ir modē!» u.c.

Valmieras Valsts ģimnāzijā kopš 2016./2017. m.g. darbojas Jauno mediķu akadēmija (sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti), kurā skolēni RSU mācībspēku un ārstu vadībā iepazīst mediķa profesiju un gūst pirmo ieskatu traumatoloģijā, ķirurģijā, anestezioloģijā, stomatoloģijā, rehabilitācijā, māszinībās, dermatoveneroloģijā, oftalmoloģijā  un citās jomās. Tur sadarbībā ar Latvijas Universitāti skolēni var iesaistīties Jauno ķīmiķu skolā, Jauno fiziķu un astronomu skolā, darboties Vidzemes matemātikas skolā un pilnveidot savas prasmes, strādājot ar paaugstinātas grūtības uzdevumiem u.c.

Vai skolu absolventi atgriežas savās skolās strādāt par pedagogiem?

Skolās šobrīd strādā vairāki arī šo skolu absolventi: gan skolotāji ar lielu pieredzi, gan arī jaunās paaudzes pedagogi. Vairāki absolventi strādā arī citās novada skolās un turpina izglītot jauno paaudzi.

Skolas parasti lepojas ar audzēkņiem, kas ar savu dzīvi un darbu darījuši godu arī skolai. Vai ir kādi piemēri – novadā un valstī zināmi cilvēki, kuri absolvējuši kādu no Valmieras ģimnāzijām?

VPVĢ absolvējuši daudzi sabiedrībā zināmi, populāri un talantīgi cilvēki: Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča nacionālās drošības padomnieks Aivars Puriņš, Valsts prezidenta kancelejas sekretariāta vadītāja Laila Rutks, LR Saeimas deputāts Māris Kučinskis, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, LU Juridiskās fakultātes docents Edvīns Danovskis, LR Saeimas deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks, Biznesa augstskolas «Turība» Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs, zvērināts advokāts Edgars Atlācis, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, ķirurgs Ventis Beķeris, raidījumu vadītājs Aivis Ceriņš, īstā latvju saimniece Zanda Žentiņa, BMX braucēji Kristens Krīgers un Elvijs Babris, un daudzi citi.

VVĢ absolvējuši tādi ievērojami cilvēki kā, piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, politiķis un diplomāts Andris Piebalgs, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības, sadarbības un sociālajos jautājumos Ričards Gailums, projekta «Kosmosa izziņas centrs» vadošais ieviešanas eksperts Pauls Irbins, Gada balvas enerģētikā 2023 ieguvējs Gints Kučinskis, zinātnieks Madars Virza (ASV), Vaidava Ceramics SIA uzņēmuma vadītājs Miks Balodis, alus darītavas “Valmiermuižas alus” vadītājs Aigars Ruņģis, SIA «Zilūži» īpašnieks Valts Grasbergs, Biznesa attīstības direktors Latvijas uzņēmumā «APPLY» Vismands Menjoks, TV personības Kristaps un Dāvis Valdnieki, vieglatlēte Agate Caune un daudzi citi.

VALMIERAS VALSTS ĢIMNĀZIJA. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023