Viedokļi

Pēdējā laikā ir nācies gatavot vairākas publikācijas, kuru centrā nonāk cilvēki ar īpašām vajadzībām, viņu skatījums uz dzīvi un tiešām vārdos formulētas un objektīvas vajadzības. Negribas pat lietot jēdzienu īpašas, jo cilvēku un ģimeņu minētais nav nekas īpašs: pieauguši cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ iestājusies daļēja vai jau pagalam nopietna darba nespēja, vēlas būt līdzcilvēkiem noderīgi un tomēr atrast vietu, kur strādāt, lai būtu ne tikai invaliditātes pensijas, bet arī darba algas saņēmēji, ģimenes vēlas, lai bērni saņemtu labu izglītību un valstī ne tikai uz papīra, bet dzīvē tiktu realizēts stāsts par iekļaujošu izglītību un atbalstošu sabiedrību.

13. Saeimas vēlēšanas aizvadītas. Sestdienas un svētdienas «gaidīšanas svētki» beigušies. Kā tika prognozēts, jaunajā Saeimā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji.

Pirmsvēlēšanu batāliju lielgabalu zalves un ložmetēju tarkšķi pilnīgi noslāpēja, manuprāt, ļoti būtisku un apaļu gadskārtu – nule 30 gadus atzīmēja Latvijas Tautas fronte. Protams, bija šim vēstures pagriezienam mūsu valsts dzīvē veltīta kupli apmeklēta konference Rīgā, taču tur zālē faktiski bija vien savējie – vīri un sievas ar sirmām galvām.

Pretēji daudzu vēlētāju cerībām, nu jau aizvadītās 13. Saeimas vēlēšanas diezin vai atrisinās Latvijas sasāpējušās problēmas. Drīzāk gan otrādi – var gadīties, ka problēmu kļūs tikai vairāk.

Kā 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus futbola terminoloģijā raksturoja kāds sportisks Latvijas pilsonis – šoreiz nu jau bijusī valdošā koalīcija ir saņēmusi no vēlētājiem dzelteno kartīti. Kā zināms, pie otrās dzeltenās jau reizē tiek pacelta arī sarkanā, diskvalificējošā.

Kad iepriekšējā nedēļā visai vieglprātīgi apsolījos uzrakstīt nelielu komentāru šai viedokļu lappusei, nedomāju, ka to būs tik grūti izdarīt. Tagad, ticiet vai ne, šīs rindas velku kā vezumu kalnā. Ne es vienīgā pēc nule notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām jūtos kā paģirās. Morālās!

Manuprāt, BMX augstu sasniegumu galam, tas ir junioru vecums un pēc tam arī elites grupa, ļoti sliktu darbu izdarīja astoņmetrīgais starta kalns, milzīgās, lielās trases, milzīgie lielie lēcieni, milzīgās PRO sekcijas un tamlīdzīgas lietas. Jo situācija pašlaik ir apmēram tāda, ka praktiski no desmit cilvēkiem – nu, tādiem, kas ir piecpadsmit vai sešpadsmit gadus veci, – plus mīnus tikai divi ir  spējīgi normālā līmenī braukt no astoņmetrīgā starta kalna. Pārējie astoņi ir labi BMX braucēji, viņi var ļoti labi braukt pa parastajām trasēm, bet tur, augšā, tajā astoņmetrīgajā starta kalnā ir vajadzīgs pilnīgi cits širmis... Un braucēji ļoti atsijājas. Tā ir ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.

Nu ko, lielais dabas līdzsvara likums ir visai nežēlīgs. Vasarā, Dziesmu svētkos, piedzīvojām un izbaudījām sava nacionālā rakstura, latvju dzīvesziņas un kultūras pašas daiļākās un cildenākās izpausmes. Skaisti garo vasaru nomaina pietiekami tīkams rudens – taču diemžēl tas jau ir fons mūsu sīkmanības, aprobežotības un sūnciemisma izvirdumam.

13. Saeimu vēlēsim sestdien, 6. oktobrī. Sen pagājuši tie laiki, kad balsojām par vienīgo pareizo partiju un vienīgo tās izraudzīto kandidātu. Dažreiz varējām arī nenobalsot, bet rezultātu tas neietekmēja – gan jau kāds gādīgs cilvēks dienas beigās nobalsoja par neatnākušajiem. Tagad izvēle jāizdara katram pašam.

Ļoti labi atceros sarunas ar «Liesmas» lasītājiem pirms četriem gadiem, Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Pirms diskusijas šķita, ka katra sabiedrības grupa vilks deķīti uz savu pusi – darba ņēmējiem vajadzēs lielāku atalgojumu, pensionāriem lielākas pensijas, māmiņām garāku bērna kopšanas atvaļinājumu...

Nu jau vairākas nedēļas ikvienā lielākā vai mazākā kompānijā, kur sanāk apgrozīties, saņemu jautājumu – nu, žurnālist, iesaki, par kuru jābalso! Tiesa, 13. Saeimas vēlēšanas jau šosestdien, nekur nespruksi arī no personīgās izvēles. Variantu vispār neiet balsot nekad neesmu apsvēris, manuprāt, šo teju vienīgo iespēju kaut minimāli iespaidot mūsu pašu valstī notiekošos procesus vajadzētu izmantot katram pilsonim.

Līdz 13. Saeimas vēlēšanām palikušas vairs tikai dažas dienas – balsojums gaidāms jau šīs nedēļas nogalē. Tajā pašā laikā vēlēšanu iespējamais iznākums joprojām ir neskaidrs, un pamatotas cerības iekļūt nākamajā Saeimā saglabā vismaz septiņas politiskās partijas vai vēlēšanu apvienības.

Dažas dienas pirms 13. Saeimas vēlēšanām parādījusies ziņa, ka nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars kādā intervijā atklājis, ka nacionālā apvienība neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pārvēlēšanu uz nākamo termiņu, akcentējot, ka prezidentam jābūt «līderim, iedvesmotājam un stratēģim».

Baiba Rubesa sajuta īsto brīdi un «izleca no vilciena» – viņas skaļā aiziešana no Rail Baltica projekta vadības sanāca efektīga un efektīva. Dāmām elegantā vecumā ir spēcīga intuīcija, un viņām nav arī vēlēšanās uzņemties lētticīgā virsleitnanta Sausā lomu.

Nesen Valmierā notika starptautiska konference par tēmu «Lauku telpas attīstība un sabiedrības virzīta vietējā attīstība», kurā daudzi ar nepacietību gaidīja Austrijas lektora birģermeistara Jozefa Obera (Josef Ober, Neue Stadt Feldbach) uzstāšanos par to, kā Austrijas reģions, kas robežojas ar Ungāriju un Slovēniju, ir pratis, pareizi saliekot akcentus uz savas teritorijas vērtībām un to attīstībai piesaistot iespējamos ES un pašu valsts atbalsta finansējumus, kļūt par pašpietiekamu dzīves telpu. No kuras vairs neaizbrauc, bet uz kuru brauc atpakaļ.

Nupat latviešu tautai pienācis tas pasakainais laiciņš, kad 12. Saeimas deputāti gatavi ar viskardinālākajiem lēmumiem sanaglot, viņuprāt, pēdējos puslīdz drošos tiltiņus nokļūšanai 13. Saeimā. Viens no būtiskiem šādiem talkas produktiem varētu tapt pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām, kad valsts galvenajā likumdevējā orgānā izšķirošajā trešajā lasījumā tiks vētīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Bez aplinkiem runājot, deputāti lems par nebanku kredītu nozares nākotni, un pasākumu plāns tur gana plašs: ierobežot ātro kredītu likmes, aizliegt reklamēt nebanku kredītus, skrupulozāk vētīt potenciālos ātro kredītu ņēmējus, arī paaugstināt viņu vecuma slieksni...

«Cilvēki ir kā tērauda tilti, kas nesalūst zem dzīves grūtību uzliktā smaguma,» teica Daina Krēpause, cilvēks, kurš izstaigājis Sibīrijas ceļus, bet šoreiz viņa nerunāja par saviem likteņbiedriem. Viņa šos vārdus teica dienā, kad Valmierā atklāja pirmo sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumu. Viņa norādīja uz to, cik ļoti apbrīnojamai ir jābūt to cilvēku vēlmei varēt un darīt, kuri gan liekti, gan lauzti, gan sāpīgi dzīves spārdīti tamdēļ, ka vai nu viņiem pašiem, vai viņu bērniem ir kāds paliekošs un nepārejošs grūtums.

Kā liecina pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas, lai arī līdz 13. Saeimas vēlēšanu dienai ir palikusi vairs tikai nedaudz vairāk kā nedēļa, gandrīz divas piektdaļas Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju joprojām nezina, par ko un vai vispār viņi balsos, pie tam runa šajā gadījumā ir pamatā par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tradicionāli piedalās dažādos balsojumos.

Pagājušajā piektdienā noslēgusies lidsabiedrības airBaltic Latvijas simtgadei veltītā akcija – balsojums divu nedēļu garumā par iedzīvotāju mīlētākajām Latvijas pilsētām, kuru vārdi vēl līdz valsts svētkiem novembrī tiks doti 14 jaunajām Airbus A220-300 lidmašīnām. No kopumā par 76 pilsētām saņemtajām 98000 balsīm Valmiera ar 8072 (tostarp arī vienu manējo!) ierindojusies 3. vietā aiz Cēsīm (9183) un Alūksnes (8810), tālākajās pozīcijās atstājot Kuldīgu (5048), Smilteni (4338), Ogri (3774), Līvānus (3719), Bausku (3716), Gulbeni (3707), Rīgu (tikai (!) 3659), Jelgavu (3608), Liepāju (3589), Jūrmalu (3478) un Siguldu (3387) – gandrīz vai katru no šīm pilsētām gribētos apmīļot, jo tajās mājo īstens, neviltots latviskums un savas dzīvesvietas vai dzimtās pilsētas mīlestība.

Šonedēļ «Gerharda ministrija» (pavisam drīz tā droši vien sauksies pavisam citā uzvārdā) rīkoja ikgadējos tradicionālos pasākumus valsts un pašvaldību piedāvāto e-pakalpojumu uzstājīgākai reklamēšanai Latvijas sabiedrībā. Tik tiešām vajadzīga un neatliekama lieta. Tikai, šķiet, arī pašam uz sevi paraugoties, tāda viegli bezcerīga...