Lēciens nezināmajā
Ar Zinību dienu sācies jaunais mācību gads, kas ir kā lēciens nezināmajā ne tikai pirmklasniekiem, bet zināmā mērā arī visiem pārējiem skolēniem un viņu skolotājiem. Jo teju trīs gadu desmitu garumā katrs izglītības un zinātnes ministrs nozarē nācis ar savām reformām, bez žēlastības nojaucot savu priekšgājēju paveikto un sākot savu gaismas pili būvēt pilnīgi no jauna. Diemžēl valdībām Latvijā dažkārt mēdz būt pavisam īss mūžiņš, līdz ar to dažs labs ministrs nepaspēj pat ielikt pamatakmeni, kad nākamais jau viņu nomaina, piedāvājot savu projektu.
Bet sākās viss ar mūsu dižo novadnieku Andri Piebalgu, kas ieviesa skolās demokrātiju – vidusskolēni drīkstēja izvēlēties nemācīties eksaktos priekšmetus – ķīmiju, fiziku, matemātiku, ko daudzi tālaika skolēni ar skubu arī izmantoja. Rezultātā daudziem tiešām talantīgiem absolventiem zuda iespējas apgūt specialitātes, kurās bija prasība kārtot eksāmenus šajos priekšmetos, jo algot privātskolotāju atļauties varēja tikai retais. Par šo Piebalga reformu, kura izbojājusi viņa māsas karjeru, joprojām mierīgi nespēj runāt kāds mans darba kolēģis (un ne tikai viņš vienīgais), emociju uzplūdu brīžos deklarējot, ka eksministrs būtu pelnījis kārtīgu spērienu pa vārīgu vietu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv