Pārdomas par pašvaldību reformu
Jau labu laiku viens no ziņu galvenajiem tematiem ir gaidāmā pašvaldību reforma. Puslīdz skaidrs, ka 2021. gadā esošā novadu sistēma tiks mainīta. Precīzs jauno novadu skaits varbūt ir zināms ministriju gaiteņos, bet visticamāk, ka vēl gaidāmas pārmaiņas.
2009. gada pašvaldību reforma likvidēja dalījumu rajonos un pagastu pašvaldībās, vietā radās deviņas republikas nozīmes pilsētas un 110 novadi. Vairākās vietās Latvijā, piemēram, Gulbenē, Madonā, Talsos, novads izveidojās bijušā rajona robežās. Citur gāja raibāk. Novadā apvienojās pagasti, kuri iepriekš nebija saistīti ne ekonomiski, ne vēsturiski.
Vajadzētu atcerēties, ka 2009. gada pašvaldību reformas mērķis bija pamatā politisks. Tautas partija vēlējās mazināt ZZS ietekmi pagastu līmenī. Runā, ka plānos bijis radīt ieceltu pašvaldību vadītāju sistēmu, kuru attiecīgi arī varētu kontrolēt. Tas gan neizdevās. Piedevām, likvidējot vēlētas pagastu pašvaldības, būtiski ierobežoja vietējās sabiedrības spējas noteikt savu attīstību. Novados, kuros iedzīvotāju skaits bija lielāks par 5000, vēlēšanās varēja piedalīties tikai politisko partiju vai to apvienību saraksti. Ņemot vērā Latvijas politisko partiju lielumu, lielākā daļa bija «atbalstītāji», kuriem ar attiecīgo politisko spēku nekādas ciešākas saites neveidojās. Mazajos novados viss saglabājās kā iepriekš. Bija iespējams veidot vēlētāju apvienības, kurās izvirzīja sev zināmus, vairāk vai mazāk sakarīgus un darbīgus cilvēkus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv