Nevar nemanīt, ka premjeres Evikas Siliņas sejā smaidus, kas bija gada nogalē, sakot svētku uzrunas, nu ir nomainījuši rūpju vaibsti, jo reizē ar no pērnā gada uz šo līdzi atceļojušām domstarpībām par Rail Baltica un nu jau arī airBaltic nākotni krājas arī šogad valdībai veicamie neatliekamākie darbi.
Svinīgā noskaņā jau aizvadīta jaunā gada pirmā nedēļa un par sevi atgādina ikdienas darbi. Jāturpina rakt iesāktos grāvjus, jābūvē ceļi, jāuzliek jumts jau uzbūvētai daudzdzīvokļu mājai, jādara gandrīz viss tas pats, kas tika darīts pirms gada sliekšņa. Jautājums vien ir – tāpat vai kaut nedaudz labāk, veiksmīgāk, raitāk un, galvenais, lētāk?
Ziemassvētku priekšvakarā it kā vajadzētu noplakt skandāliņam, kas sacēlās par to, ka Saeimas sēdē budžeta pieņemšanas laikā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) dažādos pavēles izteiksmes formas literārā valodā lietojamos vārdos apsaukusi vai apsaukājusi opozīcijas deputātu Eduardu Smiltēnu (AS) un nedomā par to pat atvainoties.
Kamēr daudziem vēl darbu gūzma, lai pabeigtu šogad iecerēto un gadu noslēgtu ar pozitīvu bilanci, Saeimas deputāti savu gada galveno darbu pabeidza piektdienas vakarā, kad pēc trīs dienas ilgām diskusijām, izskatot 311 priekšlikumus, pieņēma 2025. gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus.
Advente – klusuma laiks pārdomām un daļēji jau arī aizejošā gada darbu izvērtējumam.
Tikpat neprognozējami kā laika apstākļi Ziemassvētkos ir gaidāmi notikumi Saeimā, kad vēl pirms brīvdienām jāievēl jauns Latvijas Bankas prezidents, jo Mārtiņa Kazāka pilnvaras beidzas 21. novembrī.
Novembris – Latvijas neatkarības cīņu un valsts dzimšanas dienas mēnesis – ir tik pilns ar dažādiem svinību un atceres pasākumiem, ka citām politiskajām aktivitātēm un notikumiem uzmanību pievēršam mazāk.
«Mans vīrs pelna labi, mēs pelnām abi,
Un tas lai paliek tikai manā ziņā,
Cik es iebāžu frizieres ķiteļa kabatiņā.»
Evikai Siliņai, veidojot valdību, tās programmā tūdaļ aiz uzdevumiem valsts aizsardzības stiprināšanā tika izteikta arī vajadzība būtiski samazināt birokrātiju.
Teic, ka muļķībai nav robežu. To, ka tai ir lielas iespējas plesties ne vien plašumā, bet arī augšup un pārvarēt, ja nu ne gluži Zemes pievilkšanas spēku, tad saprātīgas domāšanas robežas gan, apliecina pie Ādažu militārās bāzes nesen uzslietā «Militarizētās tēlniecības kompozīcija».
Vakar valdības ārkārtas sēdē tika precizēti pēdējie skaitļi Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam.
Sena ir atziņa, ka labāk ir iekost sev mēlē, lai tikai nepateiktu kaut ko līdz galam nepārdomātu vai aplamu.
«Pienācis laiks satikties savējiem, lai pārrunātu aktualitātes kā partijā, tā valstī un Eiropā.
Atbilstoši likumprojekta «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» sagatavošanas grafikam likumprojektu pakete Saeimā iesniedzama jau 15. oktobrī.
Gandrīz vai jāsecina, ka daba kļūst arvien nežēlīgāka, pat netaisna nu jau arī pati pret sevi.
Kad ceturtdien, 5. septembrī, uz savu pirmo sēdi pēc pārtraukuma sanāca Saeima, viens no steidzami izskatāmajiem jautājumiem atkal bija par karteļiem. Lemšanai tika virzīts likumprojekts, kas paredzētu kriminālatbildību arī personām, kas iesaistītas aizliegtās vienošanās par publiskiem iepirkumiem.
Lai arī ekonomikā notiek lielākas vai mazākas pozitīvas pārmaiņas, taču nodokļu ziņā valstī joprojām spēkā ir liela daļa no 2018. gadā pieņemtajiem noteikumiem.
Kad nesenajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, iegūstot 6,16% no vēlētāju balsīm, par EP deputātu kļuva arī Vilis Krištopans, partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) vadība steidza paziņot, ka tā nav tikai viena cilvēka, bet gan visas partijas uzvara.
Iepriekšējā nedēļā viena no Nacionālās apvienības līderēm Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece kādā televīzijas intervijā, komentējot Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības darbu 2025. gada budžeta sagatavošanā, izteicās, ka šajā ziņā «valdība rīcības komismā pārspēj pati sevi».
Pēc Jāņiem un Pēteriem, kad īsākajās naktīs puiši tradicionāli nolūko līgavas, kuras atsaucīgi piekrīt paparžu ziedu meklējumiem, var uzskatīt, ka šovasar Latvijā Lielā diena ir atnākusi arī tiem mīlēt un kopā dzīvot gribošajiem, kuri par partneriem izraugās viena dzimuma cilvēkus.