Kad lielu daļu Latvijas kaut uz laiciņu pārklāj sniega sega un ar priecīgiem noskaņojumiem bagātākās pašvaldības jau steidz greznot Ziemassvētku egles, varēja cerēt, ka vismaz uz brīdi pieklusīs arī opozīcijas partiju skaļais, tik un tā ātri pat nerealizējamais pieprasījums vākt balsis šīs Saeimas atlaišanai.
Lieli akmeņi. Arī mazi, bet izteiksmīgi. Latvija ar tādiem piestumdīta pilna, it sevišķi Ziemeļvidzeme, kur, cik vien tālu ledus laikmetā ledus krāvumi bīdīti, arī akmeņi ir.
Kas būtu domājis, ka 2011. gada 11. maijā Eiropas Padomes (EP) sēdē pieņemtā Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) dažu politiķu (to vidū arī Latvijas) prātiem izrādīsies tik nesagremojams produkts, ka īpašu iebilžu vai tikai ieganstu dēļ vairākās ES valstīs netiks ratificēts.
Vēsās un pelēcīgās dienas nu jau reāli slēdz piekļuvi pie savdabīgiem objektiem dabā un arī vairumam dabas taku, kurās dabas draugi ir staigājuši, gājuši vai pat rikšojuši cauri skaistai vasarai un pretī rudens vienreizējām, dažām vien šogad redzētām krāsām un jaunatklājumiem.
Šis nu ir mēnesis, kas sākas ne tikai ar kārtējās algas saņemšanu strādājošajiem un pensijām – pensionāriem, bet arī ar jau precīziem skaitļiem nākamā gada budžeta projektā, kas savukārt noteiks, vairāk vai mazāk naudas mūsu makos ienāks nākamgad.
Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika drošības un ārpolitikas forums «Rīgas konference 2023».
Šīs takas Naukšēnu pagastā sāka veidot 1995. gadā gan ar pašvaldības, gan Pasaules Dabas fonda atbalstu.
Ne gluži tik ātri, kā bija iecerēts, valdībā top likumprojekts «Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam».
Kad dēļ Krievijas agresijas Ukrainā un nu arī citiem militāriem konfliktiem arī Latvijai vēl nopietnāk jādomā par apdraudējumiem, arvien lielāka nozīme ir Saeimā, īpaši tās Nacionālās drošības komisijā, lemtajam.
«To, ka, rudenī dārzu sapošot, sakritušās un savāktās lapas un zarus dedzināt nav labi un dabai draudzīgi, vairums no jums zina.
Kamēr Apvienotā saraksta (AS) līderi, arī opozīcijā esot, turpina apgalvot, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ņemšana valdībā ir gandrīz valsts nodevība un vēlētāji to ilgi atcerēšoties un nepiedošot, izrādās, ka daudziem vēlētājiem par šādas valdības veidošanu ir no AS būtiski atšķirīgs uzskats.
Kad televīzijā Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» ne tikai prasīgi, bet arī diezgan kašķīgi tika vērtēti Saeimas tikko ievēlētie vai arī neievēlētie jaunā prezidija locekļi un jaunās valdības ministri, partijas «Latvija pirmajā vietā» līderis Ainārs Šlesers nesavaldījās un raidījuma vadītājam skarbi uzsauca: «Beidziet taču nu jau vai visus ar samazgām apliet!»
Aiziet dabas vērošanas piedāvājumiem bagāta vasara un rudens.
Jaunākā informācija sola, ka nedēļas nogalē Latvija beidzot varētu tikt pie «Jaunās vienotības», ZZS un «Progresīvo» veidotas jaunas valdības. Izcelšu vārdu «beidzot», jo ilgi turpinājās premjera amata kandidātes Evikas Siliņas gandrīz vai pielūgšanās «Apvienotā saraksta» deputātiem tomēr līdzdarboties viņas vadītajā valdībā.
Izteiksmīgā koku vasara
Ar gandarījumu jāsecina, ka šī ar klimata radītiem pārsteigumiem pārbagātā vasara Valmieras novadā aiziet izteiksmīgā dižo koku un dendroloģisko vērtību apzināšanas noskaņā.
Nevaru nesākt ar tūkstošiem sporta, basketbola draugu un svētdien Latvijas basketbola izlases līdzjutējiem klāt nākušo gavilēm, kad mūsu komanda daudziem pat negaidīti uzvarēja olimpiskos vicečempionus Francijas basketbolistus.
Kamēr laukos sējēji un audzētāji steidz ievākt un var jau novērtēt šī gada ražas veiksmes, par ražu, kādu būs ieguvuši Krišjāņa Kariņa valdības nīkuļošanas veicinātāji, lielas skaidrības vēl nav ne viņiem pašiem, ne valstij.
Aicinājums skatīt brīnumus
Piezvanīja «Liesmas» lasītājs Andrejs Rozīte no Burtnieku pagasta «Niedrītēm». Viņš ar interesi mūsu laikrakstā lasot par dabas lietām un brīnumiem. Nu tāds šovasar izveidojies arī zālājā pie viņa mājas – divos, diezgan precīzos apļos saaugušas sēnes. Līdz šim neko tādu viņš neesot redzējis. Varbūt te esot tā sauktie raganu apļi, par ko «Liesma» jau rakstījusi?
Pirms nedēļas komentārā rakstīju, ka atvaļinājumu un citu iemeslu dēļ nav jūtama valdības aktīva darbība pat neatliekamu jautājumu izlemšanā, bet ir vien izteikta nenoteiksme.
Kad kalendārā atšķirtas augusta lapas, rūpīgākie par bērnu zināšanām un nākotni domājošie vecāki jau steidz pārdomāt, vai viss pirmklasniekam, arī pie skolas gaitām jau pieradušajam ir sarūpēts.