Igaunijas pavisam loģiskais piedāvājums – abām valstīm veidot kopēju iepakojuma depozīta jeb apmaksātas savākšanas sistēmu – atkal liek mūsu uzņēmējiem un politiķiem meklēt labskanīgus skaidrojumus tam, kāpēc Latvijā ievērojami labāk ir joprojām pieciest ar plastmasas pudelēm vai skārdenēm piemētātas grāvmalas.
Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk par diviem mēnešiem. Partijas un to apvienības kandidātu sarakstus reģistrējušas, sarakstu numurus izlozējušas. Vēlēšanu kampaņa varēs sākties ar pilnu jaudu. Mūs gaida bezmaksas avīzes, smaidīgi un smuki politiķi reklāmās masu medijos, plakātos, vēstules un pastkartes, e-pasti un daudz kas cits. Balsu medības ir sākušās!
Tirdzniecība izjūt vislielāko darba roku trūkumu – Nodarbinātības valsts aģentūrā vien 15% vakanču ir tirdzniecības darbinieki. Vienlaikus valsts atbalsts apmācībām tirdzniecības profesijās ir paredzēts tikai 1,5% jauniešiem bezdarbniekiem. Nozare dod 33% (nepilni 3 miljardi eiro) valsts budžeta ieņēmumu, bet atbalstu saņem «kaķa asaru» apjomā.
Dažkārt grūti ir saprast, kad pārtraukt karjeru vai pieņemt lēmumu kaut ko izbeigt, kad visiem ir forši un patīkami. Tāpat arī Valmieras vasaras teātra festivāla pilsētiņu pie Hanzas sienas nojauca, un ir palikusi laba pēcgarša, varam kavēties jaukajās atmiņās.
Pirms dažām dienām Spānijas militārais iznīcināts, patrulējot virs Igaunijas gaisa telpas, nejauši izšāva klases gaiss – gaiss raķeti, kuru vismaz pagaidām tā arī nav izdevies atrast. Incidents oficiāli ir noformulēts kā negadījums, un varas iestādes to cenšas noklusēt, izliekoties, ka nekas īpašs nav noticis.
Manuprāt, nav tāda vecāku, kuri negribētu, lai viņa bērns vispusīgi attīstītos, ne vien glāstot mobilo viedierīču ekrānus, bet arī apmeklējot dažādus interešu izglītības pulciņus. Jāteic, ka Valmierā piedāvājums ir tik plašs, ka nav viegli izvēlēties, jo te darbojas gan mūzikas, mākslas un sporta skolas, gan jaunatnes centra Vinda radošās darbnīcas, gan privātās mūzikas klases, mākslas studijas un sporta klubi.
Gandrīz vai aizmirstībā laiks, kad uz Saeimas kārtējām vēlēšanām partiju pārstāvji jau naktīs dežurēja pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) durvīm, lai pirmās iesniegtu kandidātu sarakstus un attiecīgi tiktu pie mazākiem numuriem savām vēlēšanu listēm. Visa šī gaidīšanas procedūra bieži tika papildināta ar sabiedrības uzmanību piesaistošiem šova elementiem, priekšvēlēšanu aģitācijā tas pat neprasīja papildu izmaksas.
Vasarā ikdienas kalendārs aizpildās raitāk nekā ziemā, vismaz man. Vienīgais glābiņš ir darbā, kad nav jāsteidzas uz pasākumiem vai baudīt brīvdienas. Laika paliek mazāk, tas kļūst saspringtāks, jo, ja vēlies paspēt apmeklēt un baudīt kultūras aktivitātes, pat grūti izvēlēties. Daudzi no pasākumiem ir bezmaksas, kas izvēli nepadara vieglāku. Protams, sanāk arī iztērēt naudu, bet ne tik lielu, ja būtu jāsedz arī ieejas maksa.
Mūsdienu modernās apgaismes sistēmas piedāvā plašu priekšrocību klāstu, salīdzinot ar vecajām apgaismes sistēmām ielu apgaismošanai. Daudzi domā, ka efektīvam apgaismojumam pietiek ar LED gaismekļiem, tomēr tā gluži nav, jo mūsdienās tehnoloģijas ir virzījušās uz priekšu, un ir pieejami dažādi apgaismojuma regulēšanas mehānismi jeb viedā apgaismojuma kontrolēšana.
Igaunijā notikušais incidents ar spāņu patruļlidmašīnas izšauto kaujas raķeti bija pavisam muļķīgs un it kā pat neiedomājams pārpratums, bet diemžēl acīmredzami neizbēgams. Jo lielāka ir ieroču koncentrācija, jo sarežģītāki un tehnoloģiski piesātinātāki tie ir – jo lielāku postu spēj nodarīt pavisam cilvēciska kļūme vai nogurums, paļaušanās uz ilgos treniņos iestrādātiem refleksiem.
No 20. augusta līdz 2. septembrim visā Latvijas teritorijā notiks līdz šim lielākās Nacionālo bruņoto spēku organizētās militārās mācības Namejs 2018, kas noslēdz Nacionālo bruņoto spēku četru gadu mācību ciklu un ir arī atskaites punkts Zemessardzes kaujas spēju novērtēšanai.
Nesen «Liesmā» jau rakstījām par šo, ieilgušā sausuma dēļ tik aktuālo tēmu, kā labo piemēru minot Zviedriju, kur pārtikas veikalu ķēde ICA nākusi klajā ar paziņojumu: « Dārgie pircēji! Ņemot vērā pašreizējos klimatiskos apstākļus Zviedrijā, mēs izvēlamies pilnībā apturēt gaļas iepirkumus ārvalstīs. Mēs visi kopā varam palīdzēt atbalstīt mūsu lauksaimniekus».
Ir noslēgusies politisko partiju kandidātu saraksta iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām, uzskatāmi liecinot, ka jaunu censoņu pieplūdums Latvijas politikā nav gaidāms. Dažādu jaunu sarakstu priekšgalā pamatā atrodas ļaudis, kuri tradicionāli ir nodarbojušies ar klejošanu starp partijām un kuru darbi stipri atšķiras no vārdiem.
Šodien beidzas kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajai vēlēšanu komisijai 7. oktobrī paredzētajām 13. Saeimas vēlēšanām. Līdz vakardienas pēcpusdienai to bija paspējušas 13 (kāda sagadīšanās!) partijas, kuras savās listes iekļāvušas 1344 kandidātus vecumā no 21 līdz 84 gadiem, galvenokārt vīriešus (68,2% pret 31,8% sieviešu). Viskuplāk šajā statistikā pārstāvēta Rīga ar 492, Jūrmala ar 57, Daugavpils ar 36, Jelgava ar 35, Liepāja ar 32, bet nekur tālu neatpaliek arī Valmiera ar 21 izvirzīto.
Mājās mani sienas kalendāra rudzu mēneša augusta lapā katru dienu uzmundrinoši uzrunā attēls ar jauku ievārījuma burciņu un tai pievienotais teksts: «Ne katram ir laiks vārīt ievārījumu, un ne katram arī tas sanāk.
Ekonomikas ministrijas aktīvajā virzībā uz Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanu ir svarīgi atšķirt risinājumus pēc būtības no tādiem, kas vienīgi maina subsīdiju izdalīšanas kārtību un draud ar daudz lielākiem riskiem. Piedāvātais risinājums aizstāt OIK ar elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu jeb «zaļo sertifikātu» tirdzniecību faktiski nozīmē risku uzkāpt uz jau zināmiem grābekļiem un radīt sarežģīti administrējamu sistēmu ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem gan patērētājiem, gan tirgotājiem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem. Turklāt šoreiz arī izvēlamies ignorēt paši savu un citu valstu pieredzi, kas tām liek atteikties no «zaļo sertifikātu» sistēmas atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalstam.
Ieilgušā sausuma un karstuma negatīvo ietekmi jūt ne tikai lopkopji, lopbarības krājumus gatavojot, vai graudkopji, jauno ražu vācot un par ziemāju sēju vienlaikus domājot, bet Latvijai netipiskos laika apstākļus sāpīgi izjūt arī vietējo dārzāju audzētāji. Nākas dzirdēt, ka daudzviet reģionos esot lauki, kur jau iznīkuši kāposti, selerijas, bietes vai citi laukaugi.
Karstajai vasaras svelmei vēl papildu tvanu piedod 13. Saeimas vēlēšanu tuvums. Pat Valmieras svētku gājienā defilēja vismaz divas politiskās partijas. Viena, ar kaimiņu novadā dzimušo raženā auguma Juri avangardā, gāja palielā pulkā, kurā vērā ņemamus valmieriešus laikam gan spēja atpazīt tikai viņu asinsradinieki, kolēģi un tuvākie kaimiņi, otrā bija konsolidējusies līdz minimālai partijas šūniņai, kurā arī neredzēja atpazīstamus lokālpatriotus un kur pat potenciālais premjera kandidāts Roberts, bailīgi apkārt skatīdamies uz ģimeniskās vērtības augstā godā turošajiem valmieriešiem, lielākai drosmei turējās pie vēl dažu partijas aktīvistu nestā lozunga stūra... Iespējams, kādu partiju prezentēja arī mistiska troika — trīs nenosakāma dzimuma un šaubīga paskata personas aizklātām sejām netīros darba halātos, viena no viņām stiepa līdzi kaut ko šmucspainim līdzīgu...
Aizvadītajā nedēļā bija vērojams pilns mēness aptumsums. Cilvēki uzvedās atšķirīgi nekā ierasti — bija nelaipnāki un vieglāk uzvilkās. To visu var saprast, jo bija pilnmēness, tomēr ne visus tas tā iespaido. Limbažu pusē notika visai nelāga situācija, kad vairāki autobusa pasažieri palika bez iespējas tikt mājās.
Bijusī Saeimas priekšsēdētāja, ekspolitiķe Solvita Āboltiņa nupat tika oficiāli nozīmēta par Latvijas vēstnieci Itālijā. Jāatgādina, ka Āboltiņa kā politiķe izpelnījās pretrunīgus un biežāk tomēr negatīvus sabiedrības vērtējumus, kas vēl nav piemirsušies, tamdēļ pamatā negatīvi tiek vērtēts arī viņas jaunais amats.