Andis Sedlenieks

Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi izraisīja ziņa, ka Zviedrijas lielākā mežsaimniecības grupa Sodra plāno pārdot tās īpašumā esošos mežus Baltijas valstīs.

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas galvaspilsētā Rīgā pēkšņi (lai arī nevarētu teikt, ka negaidīti) ir aktualizējies jautājums par iespējamo mošejas būvniecību.

Ar politiski nozīmīgiem notikumiem stipri trūcīgo gadumijas laika posmu šoreiz pacentās padarīt interesantāku lidsabiedrības airBaltic vadība.

Dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija ir apstiprinājusi, kā arī pēc Saeimas prezidija akcepta publiskojusi savu gala ziņojumu, tostarp nosaucot 18 dažādas amatpersonas, kuras ir pieļāvušas kļūdas, kas beigās novedušas pie visa projekta īstenošanas apdraudējuma. Vai arī, kā teikts dokumentā, nav ieņēmušas pietiekami aktīvu pozīciju.

Decembra sākumā plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka Latvijas Universitātes pētnieku komanda tenūrprofesores, socioloģes Intas Mieriņas vadībā ir saņēmusi Eiopas prestižāko un nozīmīgāko Eiropas Zinātnes padomes grantu un tagad piecu gadu garumā par kopumā diviem miljoniem eiro pētīs jautājumu, kamdēļ attieksme pret kara bēgļiem no Ukrainas Centrālajā un Austrumeiropā ir labvēlīgāka nekā pret imigrantiem no Āfrikas vai Āzijas valstīm.

Aizvadītā mēneša laikā Saeima vispirms vienbalsīgi (par balsojot visiem 85 klātesošajiem deputātiem) pieņēma lēmumu turpmāk pieprasīt obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA) arī par visiem tiem transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās satiksmē, bet pēc divām nedēļām tikpat vienbalsīgi (šoreiz ar 92 deputātu balsīm) nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā jau grozījumus likumā par OCTA.

Pagājušās nedēļas nogalē Saeimā un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (kā tagad sauc daļu no bijušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan nosaukums ir lielā mērā pievilkts aiz ausīm un pielāgots abreviatūrai VARAM) notika tāds interesants gada pasākums kā forums par iedzīvotāju padomēm pašvaldībās.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā gana iespaidīgas kaislības ir raisījis tāds pasākums kā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programma mediju modernizācijai un digitalizācijai.

Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī republikāņu – trampistu triumfs pārējos vienlaikus ar šīm vēlēšanām notikušajos balsojumos ir notikums, kas jau atstāj nenoliedzamu ietekmi uz politiskajiem procesiem daudzviet pasaulē un jo īpaši Eiropā.

Atbilstīgi Labklājības ministrijas (LM) pieņemtajam lēmumam, sākot ar nākamo gadu, tā dēvētās pārtikas vairs nesaņems cilvēki ar maznodrošinātā statusu – tās pienāksies tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Latvijā mītošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, un arī viņiem piešķiramo paku skaits tiks samazināts.

Latvijā, visticamāk, nebūs pārāk daudz cilvēku, kas ir pazīstami ar izcilā (bez pārspīlējuma) franču rakstnieka Luī Ferdinanda Selīna daiļradi.

Gana plašu rezonansi raisījis Rēzeknē notiekošs tiesas process, kurā tiek skatīta organizācijas «Gribu palīdzēt bēgļiem» projektu vadītājas Ievas Raubiško lieta. 

Pagājušajā nedēļā interesenti Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» varēja vērot vārdu apmaiņu starp finanšu ministru Arvilu Ašradenu (JV) un dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvniecības koordinatoriem. 

Latvijas sabiedrības uzmanības centrā jau kārtējo reizi nonākuši emigrācijā esošie Krievijas opozicionāri, kuru savstarpējo attiecību skaidrošana plašsaziņas līdzekļos jau nodēvēta par cilšu kariem.

Pagājušajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma lēmumu uz gadu iesaldēt valsts finansējumu politiskajām partijām.

Pagājušajā nedēļā tika sacelta pamatīga jezga ap jautājumu, kura nozīmīgums un vērtība līdzinās  nullei.

Septembra pirmajā pusē Latvijas teritorijā var teikt ka vārda tiešā nozīmē ieklīda Krievijas kaujas bezpilota lidaparāts jeb drons.

Augusta nogalē Ministru kabinets slēgtā sēdē nolēma samazināt kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālu, tā valsts līdzdalību lidsabiedrībā.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Saeimas deputāta mandātu nolēmis nolikt un attiecīgi darbā Saeimā neatgriezīsies ekspremjers un viens no nu jau, var teikt, bijušajiem Latvijas politikas smagsvariem divu gadu desmitu garumā Krišjānis Kariņš (JV).

Pagājušajā nedēļā tika piedzīvota gana savdabīga un vienlaikus arī reta situācija – Finanšu ministrija (FM) iecerētās norises dienas rītā atsauca nozīmīgu pasākumu – iepriekš ieplānotu preses konferenci, kuras gaitā bija paredzēts, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un vēl citas ministrijas amatpersonas informēs par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem un vienlaikus prezentēs gaidāmās pārmaiņas šajā politikā.