Pagājušajā nedēļā Saeimā tika pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības likumā, kuri stāsies spēkā nākamā gada vidū un atbilstīgi kuriem virknei pārtikas pamatproduktu tiek noteikta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12% apmērā.
Pagājušajā nedēļā pamatīgu vētru kā minimums sociālajos tīklos izraisīja Saeimas lēmums steidzamības kārtā piešķirt Latvijas pilsonību sīrietim Muhammadam Alismailam, ignorējot faktu, ka minētais nu jau Latvijas pilsonis latviešu valodu neprot un valodas eksāmenu nav nokārtojis.
Pavisam nesen interesantas lietas risinājās samērā netālajā Siguldas novadā, tostarp liekot aizdomāties par to, kādas tad īsti ir iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības darbu laikā, kad nekādas vēlēšanas pārskatāmā nākotnē nav gaidāmas.
Pagājušās nedēļas laikā būtībā finiša taisnē nonāca divas, var teikt, politiski nozīmīgas izmeklēšanas, kur abos gadījumos paliek vairāk jautājumu, nekā ir sniegts atbilžu.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmums pārcelt jautājuma par Latvijas iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas izlemšanu uz laiku jau pēc nākamās Saeimas darba uzsākšanas acīmredzami ir labākais no šobrīd iespējamajiem risinājumiem, kas vienlaikus mazina kaislības, kādas šī tēma uzjundījusi sabiedrībā.
Šā gada 18. oktobrī Latvijā tika ielikti pamati jaunam un – kā sola dibinātāji – arī viena mērķa sasniegšanai paredzētam («vienreizējas lietošanas») politiskajam spēkam.
Oktobra pirmajā pusē tika secināts, ka jau šā gada martā valsts pārvaldes ietvaros izveidotā grupa birokrātijas mazināšanai ir sevi izsmēlusi, tamdēļ tai nepieciešams neatkarīgs vadītājs «no ārpuses».
Pagājušajā nedēļā Saeima pēc ilgiem cīkstiņiem un ar trešo piegājienu pieņēma grozījumus likumā par piesārņojumu, kā arī nobalsoja par to, ka steidzamības kārtībā tiek skatīts ar šiem grozījumiem cieši saistītais Ekonomiskās ilgtspējas likums.
Atbilstīgi valsts Oficiālās statistikas portāla datiem (t.i., pašiem oficiālākajiem, kādi Latvijā vispār ir pieejami) mūsu valsts iedzīvotāju vidējais vecums šogad ir palielinājies līdz 43,5 gadiem. Pagājušajā gadā šis rādītājs bija par trim mēnešiem mazāks.
Viena no problēmām, par kuru varas iestādes centīgi klusē, bet kura, raugoties uz informāciju sociālajos tīklos un dažādos interneta servisos, nupat ir pieņēmusi visīstākās epidēmijas, ja ne visas pandēmijas apmērus, ir telefona krāpnieki.
Nupat gluži vai uz līdzenas vietas izcēlās kārtējās domstarpības valdošajā koalīcijā.
Saeimas opozīcijā esošais Apvienotais saraksts (AS) nule atkal ir aktualizējis vienu no saviem priekšlikumiem, kas jau kļuvis par šī politiskā spēka sava veida «firmas zīmi».
Šā gada 4. septembrī plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka AS «Rīgas Siltums» padome ir atstādinājusi no amata uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ilvaru Pētersonu.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka valdošo koalīciju veidojošās partijas vienojušās vakantajam tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu, kuras kandidatūru šim amatam piedāvāja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Nupat publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Latvijas starptautiskā tēla veidošanai un valsts atpazīstamības veicināšanai pēdējos piecos gados ir iztērēti gandrīz seši miljoni eiro, kamēr vienlaikus par to, kāda ir atdeve no šiem līdzekļiem, nevienam nav nekādas īpašas nojausmas.
Latvijas, var teikt, politiskajā dienaskārtībā kārtējo reizi ir nonācis jautājums par tā dēvētajām slimības (oficiāli darba nespējas) lapām.
Valsts Kontrole (VK) ir publiskojusi gana interesantu ziņojumu par tādu lietu kā pašvaldību administratīvās komisijas.
Ir virkne dažādu statistikas datu, kas tiek uzskatīti par tādiem, kuri labāk par pārējo informāciju atspoguļo kopējo situāciju sabiedrībā, valstī u.c. tajā vai citā jomā.
Publiskajā telpā nu jau vairāku nedēļu garumā tiek lauzti šķēpi par tādu jautājumu kā nepieciešamība pārskatīt izdienas pensiju piešķiršanas kārtību un arī saņēmēju loku. Pretējā gadījumā tas draud kļūt par kārtējo slogu valsts budžetam.
Pagājušajā nedēļā Latvija piedzīvoja gluži vai gadsimta notikumu, kas plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļots pat ievērojami plašāk, nekā parasti tiek atspoguļotas dažādu slavenību, bagātnieku vai politiķu vizītes mūsu valstī.