Valmierietis

MĀRIS KAZEROVSKIS 2003. gadā absolvēja Valmieras ģimnāziju, bet šajā mācību gadā atgriezies savā skolā, jo pēc ģimnāzijas direktora Jāņa Zemļicka aicinājuma vada robotikas pulciņu.

Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases skolnieks IMANTS BAUGA piesaistīja uzmanību pirms vairākiem gadiem, kad skolotāja Ludmila Gammeršmidte, iztaujāta par tradicionālajiem ēnotājiem, norādīja — Imantam ir īpaša interese par lidošanu un nemainīgs mērķis kļūt par pilotu, tāpēc nekur citur Ēnu dienā kā lidlaukā viņu nesastapt.

Pagājušā gadsimta sākumā viens no valmieriešu un tuvējo pagastu ļaužu iecienītākajiem fotogrāfiem bijis Jānis Sarkangalvis (Sarkangalvs, arī Johann Sarkangalw; 1870-1942). Īstens vidzemnieks: tēvs Jēkabs, smiltenietis, māte Marija Niedrīt dzimusi netālajā Blumenhof, Blomes muižā. Pēc laulībām (1865.) Smiltenē, jaunlaulātie dzīvo pie sievas vecākiem, muižas kalpiem. Tur, 1870. gada ziemas spelgonī, pirmajā februāra dienā, pasaulē nāks dēlēns, kam kristībās dod stipru latviešu vārdu — Jānis.

Iespējams, atgriezties pie jau krustu šķērsu izcilātām tēmām nav gluži labais tonis, taču Miķelis tā iekārtots, ka par nebūšanām, ja tās uz labo pusi nekust ni un ni, gatavs šķendēties atkal un atkal. Tāpēc šoreiz — tīru pavasari Valmierā un Gaujmalā gaidošās noskaņās -— atkal par mazajām pilsētvides formām, kuras paredzētas atkritumiem. Saucam tās par atkritumu urnām vai vienkārši latviski par miskastēm, tā jau katra privāta lieta, problēma tāpēc mazāk nekļūst.

Valmierietis LAURIS JANČEVSKIS mācās Valmieras 5. vidusskolas 11. klasē un jau ir sācis likt pamatu savai profesionālajai izaugsmei. Brīvajā laikā viņš piedalās dažādos konkursos, organizē pasākumus, filmē video un fotografē, raksta blogu, kā arī kopā ar domubiedriem ir sācis veidot draugiem.lv lapu.

Dr.sc.pol. VISVALDIS VALTENBERGS, docents. Vidzemes Augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu politikas zinātnē, 2003. gadā New School University (Ņujorkā) maģistra grādu politikas zinātnē un 2010. gadā LU — doktora grādu politikas teorijā. Strādājis par pētnieku un pasniedzēju, bijis vadošos amatos kā fakultātes dekāns un akadēmiskais un zinātņu prorektors. Apmēram tāds ir īsākais variants izziņai par jauno cilvēku, kurš intervijai piekritis ar nosacījumu, ka personisko atstāsim aiz kadra. Tomēr viņā nav zudis Valmieras puika, kurš uzspēlē ģitāru, uzmeistaro elektrovelosipēdu, prot labi gatavot veģetārās maltītes, mīl dziļas sarunas ar tiem, kuri uzdod īstos jautājumus, bet citus liek mierā.

Pieklusis Otrā Pasaules kara troksnis, varas atkal mainījušās un līdztekus ikdienišķajām rūpēm, kas saistītas ar posta likvidēšanu, bet, saprotams, ideoloģiskās nostādnes nekādā ziņā nav atstājamas novārtā.

Kad Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā tika godināti zelta pāri, pēc kuru laulību dienas apritējis jau pusgadsimts, apsveikumus saņēma arī Eduards un Ņina Kameņecki — valmierieši kopš 1973. gada, pozitīvi un sabiedriski cilvēki.

Tā var teikt par Česlavu un Pēteri Ozoliem.

ALVIS SOKOLOVS, 2001. gadā absolvējis Valmieras Valsts ģimnāziju, RTU Cēsu filiāles vadītājs.

Satraukums par a/s „Bekona Eksports” Valmieras fabrikas produkciju

Ka stipro dzērienu lietošana lielākos apjomos nenoved pie laba gala, ir zināms sen, un apzinīgāki ļaudis gadījumos, kad zaļais pūķis ilgākā laika posmā sāk ņemt virsroku nevienlīdzīgajā cīņā, parasti necenšas karot līdz pēdējam malkam, bet gan nozust no karadarbības zonas. Ar zaļo pūķi nereti ir karojušas arī veselas valstis, un pēdējais šādas karadarbības piemērs ir PSRS līdera Jurija Andropova izsludinātais sausais likums. Vismaz teorētiski ļaudīm, kuri šī sausā likuma darbības laikā vēlējās izkarot arī savu personisko karu ar zaļo riebekli, vajadzētu būt atvērtām visām durvīm un bruģētam ceļam uz uzvaru, lai gan praksē ir gadījušās arī situācijas, kad šis pieņēmums neatbilst patiesībai.

Kāda ir dzīves jēga? Naivs jautājums, kas miljoniem cilvēku pasaulē liek meklēt. Meklēt savas dzīves jēgu dažkārt pat visas dzīves garumā. Vai tad, ja atbildi neesam atraduši, dzīve nodzīvota bezjēdzīgi?

Ziema, kurai atbilstoši kalendāram un ziemas likstu novēršanas grafikam bija jābūt klāt jau krietni pirms gada nogales, kārtējo reizi aizkavējās.  Sajukšanu  īstenībā radīja tas, ka ziema jau pabija  laiciņu pirms Ziemassvētkiem.   Tad sētniekiem  izdalīja lāpstas, ielu stūros  vairāk nekā 80 kastēs kaisīšanai saveda smiltis, ierūcināja ietvju  tīrīšanai domātos traktorīšus un pārbaudīja  tīrīšanas birstu rotācijas ātrumu un slodzes.  Maršrutus A un B, un C, arī D un pat dažā F kategorijas ielā izpētīja brauktuvju ar pretslīdes materiāliem apstrādājošo tehnikas vienību komandieri...

Nesen Miķelis izlasīja Liesmā par grābekļiem, kuriem, izrādās, var uzkāpt ne tikai siena pļavā, bet arī Vidzemes lielpilsētā un ne jau vienu reizi vien. Pieminētie divi piemēri par Rīgas celtnieku firmu ar skaļiem vārdiem, Valmierā nosolītiem daudzdzīvokļu ēku siltināšanas darbiem un pēcāk ne to košāko sauso atlikumu, lika aizdomāties vēl par dažām būvēm i pilsētā, i ārpusē, kur arī pēc sākotnējā uh un ah viss iegrozījies ne tajās labākajās sliedītēs...

Pēdējais gads Elzas Mednes dzīvē ir bijis ļoti krāsains, piedzīvojumu un pieredzes pilns. Pagājušajā vasarā ar izcilību pabeigusi Valmieras 5. vidusskolu, viņa nolēma doties uz Vāciju, lai iegūtu jaunu pieredzi, strādātu un saprastu, ko vēlas darīt nākotnē. Šobrīd viņa ir atgriezusies Valmierā ar jauniem mērķiem un citu skatījumu uz lietām, cilvēkiem un pasauli. “Tagad man ir skaidrs, kā sevi pilnveidot, lai sasniegtu to, ko vēlos,” stāsta Elza.

Valmieras novada fonds, kā zināms, ir labdarības organizācija, kas var pastāvēt, rīkot projektu konkursus un aicināt uz labiem darbiem savā kopienā tad, ja ir zināmi resursi, materiālais pamats. Fonda stiprais finansu balsts pēc Baltijas — Amerikas partnerattiecību programmas beigām nu jau vairākus gadus ir Sabiedrības integrācijas fonds, Borisa un Ināras Teterevu fonds, vēl citas organizācijas, taču ne mazāk svarīgs faktors ir ziedojumi. Pārliecinājušies, ka VNF maciņš ir drošs un uzticams, ka nauda nonāk paredzētajiem mērķiem, cilvēki atbalsta labdarību — un ne vienmēr tik svarīgi, ar dažiem eiro vai lielākām summām.

Mīļo Salavecīti! Neesmu bijis rātns zēns, gan kājiņa nelaikā paslīdēja, gan mutīti nevietā palaidu, gan skaudību sirdī nēsāju. Nākamo gadu tā nebūs. Es apsolu, labošos. Varbūt tomēr vari man avansā Ziemassvētku dāvanu dot? Es neprasu daudz, tik vien kā kripatu prieka.

Ir dzirdēts, ka 12. Saeimas vēlēšanās cilvēki INESI BOĶI speciāli svītrojuši no saraksta, lai viņš neaizietu no pilsētas pašvaldības. Bet valsts svētku pasākumā 18. novembrī, valmierieši, izrādot Valmieras domes priekšsēdētājam cieņu, pēc viņa pateicības runas, saņemot apbalvojumu «Goda valmierietis», pat piecēlās kājās. 

Aizskrien vēl viens gads. Arī tajā, protams, katram bijušas īpašas dienas.  Un labi, ja tādas ar gaišumu. Ar lielumu.