Valmierietis

"Goda valmierieši 2015" savai pilsētai decembrī.

Četri brāļi, visi kopā dzied un spēlē orķestrī. Tas bija kaut kas maz redzēts pat tajos gados, kad «dzīvā» mūzika publiskās ballēs un mājas viesībās nebija retums. Miglavi — Argods, Paulis, Edvīns un Valdis — Rūjienas pusē bija visai populāri. Pa reizei piesaistot kādu no tuviniekiem, mazais un sirsnīgais orķestris spēlēja uz nebēdu. Muzicēja arī Ingas Utenas televīzijas «Spietā» dziedošo ģimeņu konkurencē, Mazsalacā ieguva pirmo vietu un piedalījās finālā Rīgā, kur vietas gan vairs nedalīja.

Pēc nedēļas viņš, oktobrī savas kuplās ģimenes lokā nosvinējis apaļus 70, Rīgā Latvijas Gada balvas sportā 2015 ceremonijā saņems balvu Par mūža ieguldījumu. JĀNIS SILIŅŠ to godam pelnījis gan par savu trenera darbu klasiskajā riteņbraukšanā, ieliekot pamatus Arvja Pizika un Aināra Ķikša vēlākajiem olimpiskajiem startiem, gan par ieguldījumu BMX sistēmas izveidošanā Latvijā, tās triumfs ir Māra Štromberga divas olimpiskajās zelta medaļas Pekinā un Londonā. No mūsu sarunas krietnu piecu stundu garumā varētu pilnu Liesmu pierakstīt, tāpēc Valmierietī šoreiz tikai pats būtiskākais, vairāk izgaismojot tieši Jāņa gaitas BMX ceļā. Manuprāt, ļoti zīmīgo Kolumbu virsrakstā man rītā, kad posos ceļā pie Jāņa uz Lejas Ruķiem, kas Strenču novadā, tikai 8 kilometrus no Jāņa dzimtās Smiltenes ieteica kāds pilnīgi ar BMX nesaistīts vīrs.

Es baidos no tumsas. Nē, tās nav paniskas bailes. Man vienkārši nepatīk, kad apkārt ir tikai fantāzijas uzburti tēli. Man nepatīk, un es ātrāk mēģinu ieslēgt gaismu.

Valmieras puika no Krāču kakta, kam Gauja dzīvē un sirdī visu mūžu, lai gan redzēti augsti kalni un daudz straujākas upes. Vīrs, kurš ilgus gadus turējis rūpi par dzimto pilsētu, bet domājis un rīkojies pa savam. Reti kad dzīvē runāju, arhitekts ANDRIS SKALĪTIS kā atvainodamies bilst.

Sagaidot SIA «VTU Valmiera» 70.jubilejas gadu, tika pārskatīts uzņēmuma fotoarhīvs. Iemūžināti gan darbinieki, gan tehnika, gan dažādi pasākumi. Lielākā daļa bilžu tapušas, dažiem uzņēmuma darbiniekiem lūkojoties caur objektīva aci, pēc tam veikums nonācis albumos ķieģeļa biezumā.

Rosināja Gundara Rutka raksts Atmiņu klejojums pa Valmieras dzelzceļa takām izdevuma Valmierietis 28. oktobra numurā.

Piecpadsmitā sezona aizrit Valmieras muzeja dziesmotajai kopai «Griezes».

Akciju sabiedrībā Latvijas Valsts meži AIGARS DUDELIS ir viens no spices vīriem — Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs, bet viņa cilvēciskais pamats bijis Valmierā (un Norvēģijā, un apkārtnes mežos).

«Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju». Tā varētu teikt par valmierieti SAVĒLIJU SUHARŽEVSKI, kurš ar uzvaru Vaidavas sacensībās 2010. gadā pievērsās triatlonam, bet jau šī gada oktobrī izcīnīja augsto 16. vietu Eiropas kausā junioriem Alānijā, Turcijā. Jaunā sportista dalību sacensībās atbalstīja ziedotāji no Valmieras novada fonda Bērnu un jauniešu izcilību programmas.

Šogad nosvinējām mūsu valsts deviņdesmit septīto gadskārtu. Valmieras Kultūras centrā 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgajā sarīkojumā suminājām izvēlētos Goda un Gada valmieriešus. Ja šāds apbalvojums būtu bijis pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, to noteikti piešķirtu Jānim Ruģēnam (1890 - 1969). Agronomam, pedagogam, sabiedriskajam darbiniekam, Valmieras pilsētas galvam no 1934. līdz 1940. gadam, Brīvības cīņu dalībniekam, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņu kavalierim.

Pirms sākt šķetināt kārtējo problēmu, Miķelis vēlas atgriezties pie oktobra Valmierietī izcilātās lidojošās tēmas, kad tieši Simjūda tirgus sestdienas vakarpusē trafarētās baltās bertiņas skrējiens no Leona Paegles ielas varbūt de facto atbilda izsaukuma svarīgumam ātruma ziņā, taču nekādi nebija savietojams de iure ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām izvēlētā maršruta ziņā un galu galā nebija izprotams ar veselo saprātu, cik nu kuram mums tā katra personīgajā galvā ir. Savā ziņā Miķelis bija pat nepatīkami pārsteigts, interneta komentāros uzzinot vismaz no viena lasītāja, ka šim, cik noprotams, kungam ikviens šanas lappusē nopublicētais materiāls saistās tikai un vienīgi ar bezatbildīgu muļķa laišanu un tāpēc nav par pilnu ņemams. Vēl vairāk — pie paviegliem tematiem pieradušam prātam pat neizprotams...

Kamēr daudzviet Valmierā par teritorijas sakopšanu dažuprāt pat pārāk centīgi domā, tikmēr citviet pagaidām vēl līdz galam nenoskaidrotu ieceru vārdā ir uzsākta  teritorijas mērķtiecīga degradēšana. Var pat teikt, ka nežēlīga apvainošana. Tā dikti apvainojies pret pilsētas tēviem un, iespējams, vēl vairāk pret pilsētas mātēm šobrīd jūtas Gaujas krasts starp tiltu un mūzikas skolu. Viņam vēl prātā tālie gadi, kad te no pagrabiņa Dzidras tante, pat neprasot stiprus papīrus, bet visus valmieriešus labi pazīstot, ne tikai pieaugušo pārīšiem, bet arī puikāniem par kapeikām laivas iznomāja (lejup pa Gauju gan tālāk par dzelzīti braukt nedrīkstēja, jo citādi puikāniem varēja pietrūkt spēka atpakaļ atairēt!).

IVITA GOLDBERGA-MILJONE ir četru bērnu mamma, audzināšana un aprūpe ir viņas galvenā nodarbe. Bet, tikko viņa ienāk pa Vidzemes slimnīcas durvīm un uzliek sarkano degunu, mūsu priekšā ir Dakteris Klauns Tūta! Bet Ivitas ģimenes – vīra Kārļa un bērnu Daniēla, Marka, Benjamina un Elijas — ikdiena rit Zeltkalnu mājās Rencēnos.

Mans Dievs ir vispareizākais, patiesākais un stiprākais. Mans Dievs mani sargā, vada un soda. Tie, kas noliedz manu Dievu, ir bezdievji, pagāni vai mežoņi. Man būs pielūgt tikai vienu Dievu, darīt to pareizi, ievērot baušļus, procedūras, rituālus un priekšrakstus. Bībele jāsaprot pareizi, krusti jāmet pareizi un ceļos jākrīt tikai tā, kā ir pareizi.

Viņa iedziļinās klasiskās glezniecības smalkumos, atklājusi sev moderno mākslu, iedvesmojas no senču dzīvesziņas un uztur to spēkā. Prot izcelt no folkloras i nopietno, i nerātno un palaist balsi pilnos auļos. Brīvbrīdī rotaļājas ar zelta lapām kraujā pie muzeja, un sarunā ar viņu šķiet: dzīve ir tikai gaiša, jo sūrums dziļi noslēpts. GUNA MEDNE, Valmieras muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja.

Dzimto pilsētu, tāpat kā vecākus, neizvēlas. Manējā nu jau vairāk nekā 50 gadus ir Valmiera. Tāpēc man nav vienalga, kas tajā notiek. Nupat uzzināju par Vecpuišu parka rekonstrukcijas projektu, kura īstenošanai vajadzēšot nocirst 96 kokus. Tā kā man nav iespējams piedalīties pašvaldības organizētajā publiskajā šī projekta apspriedē, griežos pie Valmieras pilsētas pašvaldības un visiem valmieriešiem.

Kad jūlija Valmierietī solīju turpināt ekskursu pirmskara Valmieras koka darbos, nudien nedomāju, ka tiksimies tikai oktobrī. Dažādi apstākļi pa vidu patrāpījās... Taču avīzītē Valmierietis atgriežamies tieši solītajā 462. numurā, arī pilsētas 20. gadsimta sākuma galdniekmeistara Pētera Priedīša, kuplas piecu bērnu ģimenes tēva, foto būs!

Vidzemes Augstskolas (ViA) Sabiedrības zinātņu fakultātes lektore LIENE LOČMELE ir īstena valmieriete. Taču pēdējos gadus viņa dala savu laiku starp Valmieru un Amherstu – nelielu studentu pilsētiņu ASV Austrumkrastā, Masačusetsas štatā, kur doktorantūrā studē komunikāciju. 

SIA «VTU Valmiera» gatavojas svētkiem. 3. novembrī 70. jubilejai veltītā Atmiņu pēcpusdienā plānots iepazīt uzņēmuma tagadējo darbību, kā arī vēlāk atklāt izstādi Valmieras muzejā, kur 70 gados pieredzētais notverts fotomirkļos. Izstādes atklāšanā 3. novembrī pl. 15 Valmieras muzejā gaidīts ikviens interesents.

Uzņēmuma apaļo gadskārtu 1. decembrī sagaidot, top jubilejas grāmata — par svarīgākajiem notikumiem pēdējā desmitgadē un bijušo darbinieku atmiņām. Ar topošā izdevuma fragmentiem iepazīstināsim arī «Valmierieša» lasītājus.