Viens no astoņiem
Turpinot izzināt pirmskara uzņēmēju un namu īpašnieku dzīves stāstus, šajā numurā stāsts par Akmentiņa namu Rīgas ielā 19. Apjomā iespaidīgais mūra nams piesaistīja valmieriešu un pilsētas viesu interesi ar pievilcīgo fasādi un plašajām veikalu telpām.
«Nometusies Gaujas malā, sapņo vecā Valmiera. / Maija naktīs lakstīgala Valterkalnā aicina. / Tagad ziema, kaut bez sniega, lakstīgalas tālumā, / Kas no saldā sapņu miega nu lai tevi modina?»
Eiduka kliņģeri
Noslēdzot šo gadu, pastāstīšu par Valmierā savulaik ļoti zināmu cilvēku – maiznieku Jāni Eiduku (1901-1978). Pirms II pasaules kara daudz lielu un mazu pircēju labprāt mēroja ceļu uz Eiduka veikalu, lai iegādātos viņa ceptos kliņģerus, dažādu šķirņu maizi un gardās smalkmaizītes.
Vēsturiska diena
Pirms 90 gadiem, 1935. gada 3. novembrī, Valmierā tiek rīkots īpašs, līdz tam vēl nebijis vērienīgs pasākums – Valmieras un Ziemeļvidzemes apgabala arodbiedrības atklāšanas svinības.
Varas tīkotāji
Pučs jeb valsts apvērsums ir izsenis pazīstams paņēmiens varas jautājumu kārtošanā. Pirms II pasaules kara (1938.) iznākušajā Latviešu konversācijas vārdnīcas 17. sējumā skaidrots, ka «pučs, tulkojumā no šveiciešu Putsch, grūdiens – pēkšņs, negaidīts valsts apvērsums vai tā mēģinājums, kas pamatojas uz militāru sazvērestību vai kādas slepenas organizācijas lēmumu».
1925. gada vasara. Īss satura atstāsts: gados jaunais un enerģiskais Andrejs Kalniņš no Jaunraunas pagasta Prikuļiem apceļo Valmieras apriņķi. Ceļā pavadīta gandrīz nedēļa. Apskatīts Zilais kalns, Mujāni, Burtnieki un Burtnieku ezers, Matīši, Mazsalaca. Kā nākamās apmeklējuma vietas ieplānotas: Staicele, Ainaži, Salacgrīva, Ungurpils, Aloja, Urga, Ozolu muiža, Dikļi un Valmiera. Ceļojuma piezīmes (13. – 25. VII) autors rakstījis no sevis pirmajā personā.
1925. gada vasara. Gados jaunais un enerģiskais Andrejs Kalniņš no Jaunraunas pagasta Prikuļiem nolēmis apceļot Valmieras apriņķi.
Ar pašu spēkiem
Pirms dažiem gadiem vienā no Valmierieša numuriem rakstīju par koloniālpreču tirgotavas īpašnieku Pēteri Pūku.
PAR SAVĒJIEM
«Pašreizējais moments prasa, lai katrs pilsonis savus kaut arī nelielos līdzekļus izlietotu tā, kā tas būtu arī izdevīgi no vispārīgā tautsaimniecības viedokļa,» 1929. gada rudenī vienā no saviem rakstiem apgalvoja žurnāls «Ekonomists».
JĀREDZ VISIEM!
1935. gada ziema. Februāris. Vietējais laikraksts savus lasītājus intriģē ar lielisku piedāvājumu – izbaudīt mūsu Vidzemes skaistos dabas skatus un vēlreiz atgriezties siltajās vasaras dienās! «No pirmdienas, 4. februāra, līdz ceturtdienai, 7. februārim, kino «Splendid» izrāda jauno latviešu skaņu filmu «Gauja»».
STĀSTS PAR EDUARDU CIMDIŅU.
PRASA TAISNĪBU
1802. gadā rudenī Vidzemi pāršalca notikumi, kurus mēs Latvijas vēsturē zinām kā Kauguru zemnieku nemierus.
Atrod divreiz
Iepriekšējos «Valmierieša» numuros lasītāji varēja gan uzzināt interesantus faktus par Valmieras baznīcu (Rokpelne L. Svētā Sīmaņa baznīcas daudzās «dzimšanas dienas». Ieskats ēkas vēsturē».
RĪGAS IELĀ
Vienā no 2021. gada «Valmierieša» numuriem rakstīju par 30. gados populāro pilsētnieku satikšanās vietu Pūkas stūri uz Rīgas ielas, starp 17. un 19. numuru namiem un Jurģu ielas sākumu. Netālu no Pētera Pūkas veikala ielas pretējā pusē atradās Krūzmaņmāja. 1944.gada septembrī uguns liesmas iznīcināja abu tirgotāju — Pūkas un Krūzemaņa īpašumus. Pakāpeniski šie nosaukumi izzuda no aprites.
Lai labi garšo! Tā saviem pircējiem vienmēr novēlējis valmieriešu iecienītais konfekšu un saldumu veikala īpašnieks Oskars Bērziņš.
SENA VĒSTURE
Valmierā pie Dzirnavu ezeriņa atrodas iela, kurai līdzīgas nav nevienā Latvijas pilsētā.
Četri Pēteri
Dažas dienas pēc Jāņiem svinama latviešiem zīmīga diena – Pēterdiena. Tā kā šis «Valmierieša» numurs iznāk dienu pirms Pēteriem, tad šoreiz stāsts par vienu no viņiem — skolotāju Pēteri Burkinu (1895 – 1971) jeb Melno Pēteri no Dārza ielas.
No zemniekiem
Komponists Helmers Pavasars dzimis 1903. gada 19. maijā (6. maijā pēc vecā stila) toreizējā Valkas apriņķa Lejasciema luterāņu draudzes mācītāja, rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Eduarda Pavasara un Veras Paulīnes Pavasars, dzimušas Zērenas, ģimenē.
Dzimis februārī
Starp Latvijas vēsturē izcilākajām personībām noteikti ierindojams arī mūsdienu latviešu literārās valodas izveidotājs Jānis Endzelīns (1873 – 1961). Valodnieks dzimis 1873. gada 22. februārī Valmieras apriņķa Kauguru pagastā kā Mičkēna saimnieka Mārča (1819 – 1901) un saimnieces Kristīnes (dzimušas Grasman, 1842 – 1917) otrā atvase: pirms viņa tēva otrajā laulībā jau bija piedzimis vecākais brālis Hermanis (Enzeliņš, 1867 – 1953).
CĒLA PAMAZĀM
Valmiera. Brīvības iela Nr. 2. Burkānciems. Eleganta divstāvu ēka, kuru daudzi no mums ikdienā sauc par Putniņmāju — pēc kādreizējo īpašnieku Putniņu uzvārda.