Miķeli Valmierā allaž interesējuši jautājumi par to, kā vietējiem un pilsētas viesiem – i kājāmgājējiem, i braucējiem – ātrāk un tajā pašā laikā drošāk nokļūt tajā vai citā Vidzemes industriālās galvaspilsētas vietā.
Šoreiz Miķelis grib parunāt par mūsu, valmieriešu, mazākajiem brāļiem, konkrēti tiem četrkājaiņiem, kurus latīniski mēdz dēvēt par Canis lupus familiaris jeb mājas suņiem. Jā, nedaudz tiks pieminēti arī Felis silvestris catus jeb mājas kaķi, drīzāk gan to bezpajumtnieku novirziens, taču tas tikai tā — garāmejot...
Pirms sākt šķetināt kārtējo problēmu, Miķelis vēlas atgriezties pie oktobra Valmierietī izcilātās lidojošās tēmas, kad tieši Simjūda tirgus sestdienas vakarpusē trafarētās baltās bertiņas skrējiens no Leona Paegles ielas varbūt de facto atbilda izsaukuma svarīgumam ātruma ziņā, taču nekādi nebija savietojams de iure ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām izvēlētā maršruta ziņā un galu galā nebija izprotams ar veselo saprātu, cik nu kuram mums tā katra personīgajā galvā ir. Savā ziņā Miķelis bija pat nepatīkami pārsteigts, interneta komentāros uzzinot vismaz no viena lasītāja, ka šim, cik noprotams, kungam ikviens šanas lappusē nopublicētais materiāls saistās tikai un vienīgi ar bezatbildīgu muļķa laišanu un tāpēc nav par pilnu ņemams. Vēl vairāk — pie paviegliem tematiem pieradušam prātam pat neizprotams...