LĪGA IVĀNE, koncertmeistare vairākos koros un Valmieras Mūzikas skolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente. Bet pirms tam bija gan Cēsu Mūzikas vidusskola, gan Valmieras 4. vidusskola, tagadējā Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, kam šogad būs koša gadskārta.
Šī gada sākumā, sanākot kopā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventiem, tika dibināts Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventu klubs. Nodibinājuma mērķis ir sekmē un atbalstīt skolas notikumus, skolēnus un skolotājus. Fonda dibinātāji ir Irita Kiršblūma, Karlīne Cercina, Dzintars Krauklis, Lauris Klagišs un Edgars Atlācis.
Aizvadītajā 2015. gada maijā Valmieras ģimnāzija svinīgi atzīmēja 95. gadskārtu. Atverot brošūru par skolas vēsturi, manu uzmanību saistīja viens no direktoru uzvārdiem — Jānis Jansons. Spilgta personība. Latvijas brīvības cīnītājs, sabiedriskais darbinieks, pirmais Valmieras Valsts vidusskolas direktors. Dzimis Vaidavas pagasta Podzēnu Druļos 1890.23.III zemnieku ģimenē, Rubenes luterāņu latviešu draudzes reģistrā iegrāmatots kā Pētera un Annas, dzimušas Šneideres, no Vīgubēniem, pirmdzimtais. Bērnu pulciņš vēl sakuplos ar meitām Marri un Amāliju, dēlēnu Pēteri.
Miķelim jāatzīst, ka Valmierā paliek arvien mazāk un mazāk dažādu vietu un lietu, kuras aprakstīt un parādīt vizuāli prasītos, kā mēdz teikt, no kritiskām pozīcijām. Tā pamazām, reizēm vispirms domājot un pēc tam radot, bet dažkārt arī otrādi (kam negadās!), taču viss Vidzemes galvaspilsētas centrālajā daļā notiek: i publiskie čurūži, i miskastes savās stratēģiskajās vietās, i bruģēto kājceliņu, i jauno LED gaismas laternu arvien vairāk, i vēl viena pašapkalpošanās auto mazgātava top, i kāda savāda paskata ēka blakus Kocēnu kapiem, kam būšot ekskluzīva funkcija... Būs labi!
Šogad Muzeju nakts tēma ir DURVIS.
Nevienam priekšmetam nepiemīt vērtība pati par sevi. Tā jēga atklājas kā funkcija vai darbība, kas kalpo noteiktām norisēm, kādai ESMEI.
Saproti laika garu un izmanto iespējas! — ar tādu aicinošu moto nesen sevi pieteica Valmieras integrētās bibliotēkas komanda divos starptautiskos projektos. Uzstādījumi bija gana ambiciozi. Pirmajā («Future Literacy Net»), kas pērn noslēdzās, — veicināt sadarbību un līdzdalību kopienā, tuvināt nevalstiskās organizācijas un publiskās bibliotēkas, izveidot starptautisko sadarbības tīklu; otrajā («CreaDream Forum in Library») paaugstināt vietējās sabiedrības kompetenču līmeni un veicināt laikmetīgās kultūras izpratni sabiedrībā. Par pēdējo viena no projekta dalībniecēm — zonālā arhīva vecākā eksperte Māra Stabrovska — sajūsmināta saka: tā bija brīnišķīga iespēja mums visiem, un esmu laimīga, ka piedalījos! Līdzīgas atsauksmes dzirdēju vairākkārt.
Dzimusi un augusi Valmierā – tā par sevi saka INETA BŪDA. Viņa strādājusi un mācījusies arī Rīgā, vairāk nekā gadu pavadījusi Vācijā. Ineta ir atgriezusies Valmierā, Ekonomikas un kultūras augstskolā apgūst interjera dizainu, raksta projektus, bet brīvajā laikā dzied jauniešu korī «Skan».
Skola ir gaišuma, labestības, sapratnes, jaunības un rītdienas pilna māja — bērzu vai ozolu alejas galā, ezera vai upes malā, kalnā, pilsētas centrā vai lauku pagasta nomalē. Šodien skolu grūti iedomāties bez jaunām darba formām, jauniem meklējumiem. Mūsdienās blakus grāmatām, krītam un tāfelei mierīgi dzīvo dators un internets.
Mans Skolas laiks 23 gadu garumā (1986-2009) ir piepildīts ar pašaizliedzīgu darbu, atmiņām par cilvēkiem, notikumiem un telpu – Skolu – neparastu, interesantu un tolaik konkurētspējīgu, arī sabiedrībai nepieciešamu, un diemžēl arī dažam labam citādi vērtējamu...
Gatavojoties vakarskolas jubilejai, uz sarunu un patīkamu atkalsatikšanos aicinājām DIĀNU ZILBERTI, kura ir strādājusi vakarskolā par direktora vietnieci daudzus intensīvus un piepildītus gadus.
ANDREJS GLUHOVS, Valmieras 2. vidusskolas direktors. Mācību iestādei ir vairākas struktūrvienības, viena no tām — vakarskola.
Droši vien mums visiem ir kāda pieredze vai vismaz nojausma, kā tas ir – kaut ko darīt neklātienē. Kā tas ir – mācīties, darīt, dzīvot, veidot attiecības, ceļot, satikties, neesot klāt?
Skolas dzīve nav iedomājama bez svētku pasākumiem, ballēm, konkursiem, viktorīnām, lai mācībās ielītu arī kāda cita krāsa un mūsu ikdiena būtu interesantāka. Par to rūpējas pašpārvalde – aktīvākie un patriotiskākie skolēni. Un, lai gan katru gadu pašpārvaldes pamatsastāvs mainās, vienmēr ir skolēni ar radošām idejām, kuri grib būt visur klāt un mainīt skolas dzīvi, pilnveidoties, mācīties strādāt komandā, iegūt jaunus draugus.
Valmieras cietuma skolai, kaut patlaban juridiski tās ir tikai Vakara (maiņu) vidusskolas klases, šis ir 15. mācību gads. Mūsu vēsture sākās 2001. gadā, kad pēc Valmieras cietuma administrācijas, rajona padomes un skolu valdes iniciatīvas tika uzsākts eksperiments ar mērķi konstatēt, vai no notiesāto ieslodzīto puses būs atsaucība un interese, vai viņiem piemitīs gribas spēks panākt kādreiz iekavēto – iegūt vismaz pamatizglītību. Šā eksperimenta rezultātā no 2002. gada 1. septembra cietumā sāka darboties Valmieras vakara (maiņu) vidusskolas struktūrvienība pamatizglītības posmā.
Vai tas vispār ir iespējams – ieraudzīt labo katrā pusaudzī? Arī tad, ja šķiet – nē, no šī nekas prātīgs neiznāks, nav pat vērts censties?
Pašlaik es kalpoju par mācītāju Valkas novadā, Kārķu un Ērģemes draudzēs. Taču līdz tam ir noiets garš ceļa gabals. Varētu teikt, ka tas ir bijis sagatavošanās ceļš manai kalpošanai. Esmu dzimis un audzis Cēsu pusē. Jaunība pagājusi ļoti dēkaini. Esmu piedzīvojis gan prieka dienas, gan tumšos brīžus. Jaunībā ne visai patika mācīties, vidusskolā nomācījos divus gadus un izstājos. Tad divus gadus dienēju armijā. 1986. gadā es satiku Mārīti, mēs apprecējāmies, un es pārcēlos uz dzīvi Kārķos. Iesākumā mums bija zemnieku saimniecība, vēlāk mēs izveidojām savu individuālo uzņēmumu.
Akciju sabiedrības «Valmieras stikla šķiedra» vecākais elektronikas inženieris JURIS NABOKINS vakarskolā pavadījis tikai vienu mācību gadu, taču siltas atmiņas par to palikušas.
Mūžam mainīgā – tā droši var teikt par mūsu Valmieras vakarskolu. Skola kopš tās izveidošanas vairākkārt mainījusi savu atrašanās vietu, mainījušies nosaukumi – no «Valmieras strādnieku un zemnieku vidusskolas» līdz 2. vidusskolas struktūrvienībai – Valmieras vakara (maiņu) vidusskolai. Tomēr visu laiku tā nav pazaudējusi savu īpašo vietu – bija un ir mācību iestāde dažāda vecuma skolēniem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ nemācās parastajās vispārizglītojošajās skolās.
Pagājušajā reizē iepazināmies ar Maršnera mājas un paša Ludviga jeb Karla Roberta Lui Maršnera personību. Šoreiz aplūkosim pārējos Maršneram piederošos īpašumus un ieskatīsimies to vēsturē.
Projekta «By Learning You Will Teach, by Teaching You Will Learn» ietvaros kopā ar mani Portugāli apmeklēja arī 10.c klases skolniece Lelde Anna Zandmane, skolotājas Oksana Karaļčuka un Daiga Ramata.