Mākslinieces Kristīnes Pāvuliņas vārds Latvijā nav plaši pazīstams, lai gan viņa bija spilgta, darbīga un spēcīga radoša personība, kura lielā mērā ietekmēja mūsu tekstilmākslas attīstību divdesmitajā gadsimtā.
Stāsts par Valmieras Mūzikas skolas sākumgadu vēsturi tuvojas noslēgumam. Rakstā viscaur bija jūtama Alvīnes un Arnolda Sinepu klātbūtne.
«Labs aktieris ir tas, kurš spēj sevī atrast un atmodināt pilnīgi visu cilvēkam pieejamo izjūtu spektru,» to nesaka pats Krišjānis Salmiņš šajā sarunā.
Uz Tautas tēlotājas mākslas studijas jubilejas izstādi līdz pat 14. novembrim ielūdz Valmieras Kultūras centrs. Diemžēl jau kopš no marta vairākkārt pārceltā jubilejas izstāde bija apskatāma tikai divas dienas un pandēmijas radītās nepieejamības dēļ izstādes norises laiks mainīts un, IESPĒJAMS, to varēs apskatīt līdz decembra vidum.
Valmierā starp Rīgas un Smilšu ielām blakus Ežu veikalam nupat nupat būs gatavs kāds ļoti interesants objekts, uz kura atklāšanu laikam jau visvairāk gaida ekstrēmo sporta veidu fani. Bijušā skeitparka un tam blakus bijušā bērnu laukuma vietā te vairāk kā hektāru lielā platībā tagad plešas sporta un aktīvās atpūtas parks Mežs.
«Aiz balkona sevišķa izbūve kino mašīnām,» turpina laikraksta Valmierietis apskatnieks. «No balkona uz zāli un skatuvi paveras lielisks skats. Zāle pati par sevi nav palielināta, bet skatuve būvēta pilnīgi jauna. Plašāka. Ar ērtām un modernām dekorāciju novietošanas ierīcēm. Skatuves priekšā iebūvēta niša apmēram 20 mūziķiem.
1940. gada vasara Latvijā pagāja ar padomju okupācijas varas un viņu atbalstītāju realizētajiem pārkārtojumiem, kas daudzos gadījumos bija saistīti ar represijām. Arī Valmierā represijas skāra gan pedagogus, gan audzēkņu vecākus, līdz ar to arī viņu ģimenes locekļus. Mūzikas skolas skolotājus represijas un atlaišanas no darba tieši neskāra.
Šopavasar Pilsētas kapos nejauši satiku kādreizējās darbabiedrenes Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā — māsas Māru Zeitmani un Inesi Miķīti. Viņas nesa pamatīgus zaru klēpjus. Biju pārsteigta, jo zināju, ka Miķīšu dzimtas kapuvieta ar skaisto tēlnieka Andra Vārpas veidoto pieminekli atrodas Kocēnu kapsētā.
27. oktobrī ARVĪDS KAUFMANIS svin 90. dzimšanas dienu. Skaisti un bagāti gadi, kuros piedzīvots, kā mainās pasaule un tās kārtība.
Viņu bez ironijas varētu droši saukt par mūsu laiku varoni, cilvēku, kurš paguvis strādāt ļoti dažādās sfērās un allaž to darījis godprātīgi. Šodien Valmierietī uz garāku sarunu Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un SIA "VTU Valmiera" valdes priekšsēdētājs OSKARS SPURDZIŅŠ.
ARVEDS ŠVĀBE (1888 — 1959) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, Latviešu Konversācijas vārdnīcas galvenais redaktors, daudzu Latvijas vēstures grāmatu autors.
«Bieži vien jātnieki izaug no jātnieku ģimenēm, no paaudzes paaudzē, bet man tas laikam no augstākiem spēkiem iedots — mīlestība, vēlme būt kopā ar zirgiem, ar viņiem strādāt. Cik sevi atceros, man zirgs bija īpašs. Skatījos viņā ar lielām acīm, un patika,» tā Krista Kliesmete.
1951. gada 22. augustā ar smagu sirdi sēdāmies vilcienā, lai dotos uz pirmo diezgan nezināmo darba vietu — Ludzu.
Pirms četrdesmit gadiem DACE APSĪTE, tolaik vēl Balode, absolvējusi trompetes klasi Valmieras Mūzikas skolā pie pedagoga Alberta Plūmes, iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kuru pabeidza 1985. gadā. Vēl pēc pieciem gadiem viņai kabatā bija arī toreizējās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas diploms un vieta Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, taču deviņdesmito gadu vidū liktenis bija lēmis viņai pārcelties uz saulaino Spāniju, kur pavadīts gadsimta ceturksnis. Nu jau gadu Dace ir atpakaļ dzimtajos Burtniekos, lai, rūpējoties par saviem vecākiem, atvieglotu viņiem vecumdienas.
Students ZANDIS KADAKOVSKIS (22) nāk no Balvu novada, Rugāju pagasta. Viņam patīk ceļošana, jaunu kultūru un valodu iepazīšana. Te viņa pierdzes stāsts.
LINDA BROKA studē Vidzemes Augstskolā, studiju programmā «Komunikācija un sabiedriskās attiecības» trešajā kursā. Papildus studijām viņa ir arī Vidzemes Augstskolas studentu apvienības Vides virziena vadītāja. Aicinājām meiteni uz sarunu par to, kā viņa gatavojas jaunajam studiju gada cēlienam.
PIE PŪKAS STŪRA
Pirms Otrā pasaules kara viena no iecienītākajām pilsētnieku satikšanās vietām Valmierā bijusi tā sauktais Pūkas stūris — vieta starp Rīgas ielas 17. un 19. numuru namiem, un Jurģu ielas sākumu.
Valmieras Latviešu skolu biedrības valde, kuras priekšnieks vēl tobrīd bija privātadvokāts Vilis Gailis, 1935. gada 19. marta sēdē vienbalsīgi pieņem Mūzikas un tūrisma veicināšanas biedrības priekšlikumu pārņemt Mūzikas skolu biedrības rīcībā.
AGNESE DĀVIDSONE ir Vidzemes Augstskolas docente, Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne, Komunikācijas, mediju un pārvaldības virziena direktore un HESPI pētniece. Viņa šobrīd strādā un dzīvo Valmierā.
Kultūras cilvēks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadēja galvenā bibliogrāfe ANNA LAICENA «Valmierietim» vairākkārt rakstījusi gan par savu slaveno vectēvu, rakstnieku Linardu Laicenu, gan par dažiem notikumiem saistībā ar Valmieras vēsturi. Šoreiz vēlreiz sakarā ar vectēvu — ļoti personisks stāsts par dažām fotogrāfijām.