Valmierietis

Dienā, kad pavasaris šurpnākdams atkal apmaldījies un atsūtījis slapju puteni, runājamies ar LĪGU IVĀNI — valmierieti, kuras vārds mūsu kultūrtelpā visticamāk nav svešs nevienam.

Četras paaudzes

Šajā nelielajā mājiņā tagadējā Rubenes ielā augušas nu jau četras paaudzes, precīzāk, ceturtā pašlaik lielākoties gan kā mīļi gaidīti ciemiņi. Andra Kreitāla vectēvs savā laikā, 30. gadu beigās, namu ģimenei cēlis, arī par pēctečiem domājot, viņa iegādātais zemes gabals bijis krietni liels, un Andris vēl piedzīvojis, kā te viņa bērnībā pirms daudziem gadiem vēl kulta labība, ko no plašas apkaimes veduši ar zirgiem.

Rosīgais nemiera gars Kārlis Balt­gailis vienkāršotās formās un dekoratīvā krāsziedā gleznās radījis simbolisku pārlaicības auru ar mītiski cēlu pieskaņu Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku varonības stāstam, kura daļa bija arī pats — kā jātnieks ziņnesis. 

Tur, kur staltās sila priedes – saulē zaigojoša bērnība,

Skan manī atkal ziedu zvani, pieskandina čiekuri.

Saucu agrā rīta stundā: vai tu nāksi kādreiz atpakaļ,

Saules staros šūpodama brūnās smilgu galotnes?

Čukstu klusā novakarē: ja tev kādreiz vienai skumji kļūs

Tad, kad mani(s) neredzēsi, – pieskandini čiekurus.

Šogad 15. aprīlī 85 gadi apritētu māksliniekam un asredzīgam Valmieras kultūras dzīves dalībniekam – Jurim Orem.

Teju trīs gadus (līgums ar SIA R.K.C.F.Renesanse tika noslēgts 2020. gada 18. jūnijā) turpinās darbi pašā Valmieras centrā aiz pašvaldības domes ēkas virzienā uz Valmieras muzeju.

ALVIS SOKOLOVS ir Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes dekāns, kas brīvajos brīžos mīl ceļot, lai gan atzīst, ka brīvā laika, lai to darītu, nav daudz. 

MAN ŠOGAD IR SAVA KLASĪTE, priecīgi saka skolotāja Ance. Pat Valmieras Viestura vidusskolā, kas pirmā un vienīgā darba vieta bijusi daudziem pedagogiem, šis nav gluži ierasts gadījums: māte Signe Niedrīte pašlaik audzina 1. c, meita Ance Niedrīte — 1.b klasi. Par savējiem Ance mīļi teic: man ir divdesmit septiņi pirmklasnieki, ļoti forši bērni.

Jānis Endzelīns — profesors, zinātnieks, valodnieks, mūsu valodas kārtotājs, pētnieks, mūsu valodas domātājs, kas vienmēr centies atklāt un saprast katra vārda nozīmi. Pēc dažām dienām, 22. februārī,  būs izcilā  valodnieka 150. dzimšanas diena, kas iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.

Man bērnībā un jaunībā bijušas daudzas tantes — vecmāmiņas, valmierietes Olgas Laicenas, dzimušas Skujas, draudzenes un labas paziņas. Bet vissenākā no viņām bija Ernestīnes tante — Ernestīne Kārkliņa, pirmajā laulībā Liepiņa. Es ar viņu iepazinos, kad viņa jau bija rakstnieka Jāņa Niedres sieva.

Kā ēd, tā strādā, mēdza atgādināt mūspuses gudrais lauksaimnieks Ansis Liezers. Šeit — kādreizējās stikla šķiedras rūpnīcas lielākā ceha vadītājas Astrīdas Aizsilnieces skats pēc vēsturnieka Dāvja Pumpuriņa mudinājuma (janvāra «Valmierietī») atcerēties arī šādas mūsu nesenās vēstures nianses.

Dzimis februārī

Starp Latvijas vēsturē izcilākajām personībām noteikti ierindojams arī mūsdienu latviešu literārās valodas izveidotājs Jānis Endzelīns (1873 – 1961). Valodnieks dzimis 1873. gada 22. februārī Valmieras apriņķa Kauguru pagastā kā Mičkēna saimnieka Mārča (1819 – 1901) un saimnieces Kristīnes (dzimušas Grasman, 1842 – 1917) otrā atvase: pirms viņa tēva otrajā laulībā jau bija piedzimis vecākais brālis Hermanis (Enzeliņš, 1867 – 1953). 

Šis gads Valmierai ritēs jubilejas zīmē: vispārpieņemtais pilsētas dibināšanas skaitlis ir 1283., tātad — apaļi 740. Par to runājam ar mūsu muzeja direktori IVETU BLŪMU.

Viņiem bija jāsatiekas

Melnajā grāmatā, kā valmierietis Modris Madžiņš dēvē iespaidīgā apjoma krājumu «Aizvestie», var lasīt, ka no Smaudžu mājām Madonas apriņķī 1949. gada martā  izsūtīti četri Madžiņi, to vidū arī viņa vecmāmiņa Ilze, kurai tobrīd bija 87 gadi, Modrim — divi. 

Restorāns «Gauja» vairākas desmitgades bija vieta, kur ikdiena satikās ar svētkiem. Dienas vidū tur varēja pusdienot, savukārt vakarpusē – dzīvās mūzikas pavadībā – vakariņot. «Gaujā» rīkoja banketus darba kolektīvu ballēm, kāzām, bērēm un jubilejām.

Kopš Valmieras lielpilsēta, kas faktiski dažādās kategorijās skaitās arī visa Vidzemes reģiona galvenā pilsēta, iekļāvusies Latvijā otrajā lielākajā novadā, visādu apkārt notiekošo nebūšanu apskatniekam Miķelim pienākuši grūti laiki.

Janvāris ar Daugavas aizdambēšanos un plūdiem pie Jēkabpils atgādina arī par Gaujas regulāro pārplūšanu, mēģinājumiem un iecerēm upes savaldīšanā. 

Decembris MĀRIM ROZENFELDAM ir tik saspringts laiks, ka starp 15 koncertiem, pedagoga darbu un vispārēju aizņemtību atrast mierīgu brīdi sarunai nebija vienkārši. 

VARBŪT kāds Vecpuišu parkam jau gatavo tādu pašu likteni kā vēsturiskajai Stārķu ligzdai Gaujas krastā?  

Sabiedriskā ēka Valmierā, Georga Apiņa ielā 12 laiku lokos piedzīvojusi itin raibu aizpildījumu. Te pirmajā stāvā bijuši dažādi veikali, sākot ar pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem – tas gan dažādos laikos — un beidzot ar santehniku un pat automobiļiem!