Lai būtu ģimenēm ar bērniem draudzīga pašvaldība

Tajā pašā laikā labā ziņa ir, ka gada pirmajā pusē Latvijā reģistrētas 4137 laulības – gandrīz par 800 vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Kas var sekmēt jaunās ģimenes izvēlēties par savu dzīves vietu Valmieras novadu? Par to saruna ar novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāju KAIJU MUCENIECI un vecāko sociālo darbinieci darbam ar ģimenēm un bērniem ILZI KAUPI.

Ko statistika vēsta par Valmieras novadu? Cik pie mums pašlaik ir bērnu un ģimeņu, kas ir jūsu pārvaldes uzmanības lokā?

K. Muceniece: Šobrīd Valmieras novadā ir reģistrēti 9926 bērni. Sociālo lietu pārvaldes redzeslokā ģimene vai atsevišķa persona nonāk tad, ja tā lūdz kādu sociālo palīdzību, pabalstu, pakalpojumu, atvieglojumus vai pretendē uz noteiktiem pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem.

I. Kaupe: Novadā profesionāls sociālais darbs tiek veikts ar 157 ģimenēm, kurās ir 388 bērni.

K. Muceniece: Papildus tam klāt būtu jāpieskaita arī tās daudzās novadā dzīvojošās ģimenes, kuras izmanto asistenta, mentora, sociālās rehabilitācijas, dienas aprūpes centru, grupu māju, specializēto darbnīcu un citus pakalpojumus.

Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes viena no svarīgākajām funkcijām ir ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveidošana un koordinācija pašvaldībā. Kāda ir pārvaldes struktūra visa novada teritorijā? Kādiem speciālistiem uzticēta sadarbība ar ģimenēm, kurās aug bērni?

K. Muceniece: Kopš administratīvi teritoriālās reformas ģimeņu atbalsts visā novadā darbojas pēc vienādiem principiem. Lai sev uzticētās funkcijas paveiktu maksimāli kvalitatīvi, Sociālo lietu pārvaldē ir izveidotas četras nodaļas: Sociālā darba, Sociālo pakalpojumu, Sociālās palīdzības un Veselības aprūpes nodaļa. Nodaļu speciālisti apkalpo iedzīvotājus visā novada teritorijā. Saņemot informāciju, darbinieki izbrauc uz katru pagastu, pie katra iedzīvotāja, ja tas nepieciešams un iedzīvotājam nav iespējas radušos problēmu atrisināt ar sev pieejamiem resursiem. Sadzīves situācijās, kad apkārtējie pamana, ka kāds līdzcilvēks pats saviem spēkiem netiek galā, aicinām sazināties ar Sociālā darba nodaļas vadītāju, speciālistiem vai atstāt informāciju jebkurā klientu apkalpošanas centrā par novēroto. Dažreiz ne vienmēr ir tā, kā izskatās no malas. Biežāk ir apgādnieki, kurus tad arī meklējam un cenšamies motivēt uzņemties atbildību par savu tuvinieku. Sociālā darba nodaļai ir vistiešākā saikne ar ģimenēm, kurās aug bērni, jo tās pamatuzdevums ir profesionāla sociālā darba un konsultāciju nodrošināšana, ģimeņu atbalsts, bērnu tiesību aizsardzība, atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem, lai noteiktu, risinātu vai mazinātu sociālās problēmas.

Sociālo pakalpojumu nodaļa, kuru vada Agrita Bērziņa, nodrošina pakalpojumus atbilstoši Pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 106 «Par sociālajiem pakalpojumiem Valmieras novadā». Arī pakalpojumi tiek nodrošināti katram iedzīvotājam pēc vajadzības, atbilstoši sociālā darbinieka veiktajam izvērtējumam. Pakalpojumu piešķiršanu regulē dažādi normatīvie akti.

Sociālās palīdzības nodaļu vada Iveta Vilne. Arī viņas komandas speciālisti izbrauc uz klientu apkalpošanu visā novada teritorijā. Šīs nodaļas galvenais darba lauks ir visu veidu sociālo pabalstu administrēšana, kā, piemēram, mājokļa pabalsts, garantēta minimālā ienākuma pabalsts, pabalsts medicīnisko izdevumu apmaksai vai mājokļa pielāgošanai, kā arī dažādi pabalsti ģimenēm ar bērniem, aizgādņiem, audžuģimenēm, bāreņiem pēc pilngadības sasniegšanas un citi, ar kuriem var iepazīties pašvaldības saistošajos noteikumos Nr. 105 «Par pabalstiem un sociālajām garantijām Valmieras novadā». Visos gadījumos tiek ievērots vienlīdzības princips, kas nosaka, ka jebkuram novada iedzīvotājam ir iespējas saņemt viņa vajadzībām atbilstošu sociālo palīdzību, materiālo atbalstu un sociālās garantijas.

Atšķirībā no citām pašvaldībām Valmieras Sociālo lietu pārvaldes pakļautībā ir arī Veselības aprūpes nodaļa, kuru vada Inga Birkava. Šīs nodaļas darbs galvenokārt ir veltīts tam, lai maksimāli labā līmenī nodrošinātu primārās veselības aprūpes pieejamību un slimību profilakses darbu tajās novada teritorijās, kur līdz ģimenes ārsta praksei ir grūtāk nokļūt. Rezultātā zinoši, profesionāli ārstu palīgi ir pieejami feldšerpunktos Strenčos, Sēļos, Ipiķos, Ramatā, Vecatē, Plāņos, Matīšos un Burtniekos. Jau septembrī vai oktobrī varēsim iepriecināt Vaidavas apkārtnes iedzīvotājus, jo pēc remontdarbiem tiks atvērts feldšerpunkts Vaidavā.

Minējāt, ka Sociālā darba nodaļai ir visciešākā saikne ar ģimenēm, kurās aug bērni. Cik profesionāli ir šīs nodaļas speciālisti?

I. Kaupe: Mūsu nodaļā darbu ar ģimenēm un bērniem veic deviņi pieredzējuši sociālie darbinieki, no kuriem tikai viens – jaunākais sociālais darbinieks – vēl pilnībā nav apguvis un ieviesis valstī jaunāko un progresīvāko metodiku darbam ar ģimenēm un bērniem. Kā zināms, līdz 2027. gadam ar likuma spēku Latvijā visiem sociālajiem darbiniekiem būs šī metodika jālieto savā darbā. Mēs ar to jau vairākus gadus aktīvi strādājam. Metodiku apgūt un sekmīgi lietot var tikai tāds darbinieks, kas ir ieguvis 2. līmeņa augstāko profesionālo izglītību sociālajā darbā. Un mūsu speciālisti ir tieši tādi! To, ka darba lauks jaunāko metodiku īstenošanā ir ļoti plašs un komplicēts, apliecina kaut vai šo metodiku specifika. Papildus darbinieki apgūst arvien jaunas zināšanas darbam ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, ar senioriem, ar jauniešiem, par darbu ar dažāda veida atkarībām, par sadarbību ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, par darbu krīzes situācijās un citās problēmās.

Kuri ģimeņu sociālā atbalsta veidi mūspusē ir pieprasītākie?

Jau, reģistrējot bērnu Dzimtsarakstu nodaļā, ir iespēja pieteikties uz pašvaldības pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā. To pārsvarā izmanto visu jaundzimušo vecāki. Bērniem no daudzbērnu ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, bērniem no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām un bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, uzsākot izglītības procesu, ir iespēja saņemt dažādus ēdināšanas maksas atvieglojumus. Daudzbērnu ģimenes papildus var pretendēt uz pabalstu mācību piederumu iegādei, bet bērni ar invaliditāti – daudzveidīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Te jāpiebilst, ka dažādi atvieglojumi mēdz būt arī interešu izglītībai, profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem, arī braukšanas maksai sabiedriskajā transportā.

Gādājot par ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, nākas lauzt nepatiesus stereotipus, ka sociālie pabalsti jau pienākas tikai īpašām iedzīvotāju grupām. Arvien vēl nākas skaidrot, ka sociālā palīdzība tik tiešām pamatā ir domāta zemāku ienākumu mājsaimniecībām un personām krīzes situācijās, taču sociālie pakalpojumi ir pieejami arī situētām ģimenēm, ja vien tajās ir kaut viens cilvēks, kam nepieciešama sociālā aprūpe, rehabilitācija, grupu dzīvoklis, asistents, mentors vai citi. Ir virkne pakalpojumu, kuru izmaksas tiek segtas no valsts vai pašvaldības budžeta, taču ir arī tādi, kur attiecīgi vērtē personas vai mājsaimniecības ienākumus (ienākumu deklarācijas). Saistošajos noteikumos pie katra sociālā pakalpojuma ir norādīta arī samaksas kārtība.

Visplašāk pieprasītie sociālie pakalpojumi arvien ir «Aprūpe mājās» gan bērniem, gan pilngadīgām personām, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, asistenta pakalpojums personām ar invaliditāti, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā (pansionātā). Ļoti daudzos gadījumos sociālajiem darbiniekiem izdodas iedrošināt iedzīvotājus saņemt arī profesionālu atbalstu gadījumos, kad ir bijusi saskarsme ar vardarbību. Tikai tā iespējams stiprināt vardarbībā cietušos, lai viņu turpmākajā dzīvē maksimāli samazinātos vardarbības riski.

Latvijā kopumā un arī Valmieras novadā joprojām ir samilzusi problēma ar ārpusģimenes pakalpojumu nepietiekamību. Arī mūsu novadā trūkst aizbildņu un audžuģimeņu, kas labprāt uzņemtos atbildību un audzinātu bērnus, kuri palikuši bez bioloģisko vecāku gādības. Risinājumi valstiskā mērogā diemžēl nāk pārāk gausi, tāpēc jau ar nākamo gadu plānojam palielināt finansiālo atbalstu audžuģimenēm no pašvaldības budžeta, par ko ir domes deputātu vienprātība.

Ģimenēm ar bērniem draudzīga pašvaldība. Ko tas īsti sevī ietver? Vai Valmieras novads ir ceļā uz to?

K. Muceniece: Lai jaunās ģimenes ar bērniem izvēlētos Valmieras novadu par savu dzīves, darba, izglītības un atpūtas vietu, ir jābūt kompleksiem risinājumiem un ģimenēm labvēlīgām sakritībām vairākās jomās. Vispirms ģimenei ir jāvar sevi nodrošināt ar tai atbilstošu mājokli, jābūt darba vietām ar pienācīgu atalgojumu. Ienākot ģimenē mazulim, kāds no vecākiem vairs nevar strādāt pilnu darba slodzi, tādēļ ir nepieciešama saprotoša, ģimenei pretimnākoša darba devēja attieksme, atļaujot strādāt saīsinātu darba laiku. Tas pats attiecināms uz ģimenēm, kurās bez maziem bērniem ir papildu rūpe par kādu senioru vai personu ar invaliditāti. Arī šajā gadījumā būtu vajadzīga darba devēja ieinteresētība, atļaujot strādāt nevis 8, bet, piemēram, 6 vai 4 stundas dienā, kā arī vides pieejamība dzīvesvietā. Personas ar garīga rakstura traucējumiem var diezgan veiksmīgi iekļauties darba tirgū, ja vien tām tiek radīti labvēlīgāki darba apstākļi. Te mēs ļoti ceram, ka uzņēmējiem radīsies lielāka interese veidot sociālos uzņēmumus. Sabiedrību ļoti uztrauc tās straujā novecošanās un darba roku trūkums vairākās tautsaimniecības nozarēs. Talkā var nākt seniori, kas, sagaidījuši pensiju, labprāt turpinātu darba gaitas, tikai ar mazāku slodzi, attālināta darba iespējām vai darbu sociālajā uzņēmumā. Valmieras novada pašvaldība, veicot iedzīvotāju aptaujas par dzīvi novada pilsētās un laukos, ne reizi vien ir saņēmusi atzinīgus vārdus par to, ka novads kopumā ir ģimenēm ar bērniem drošs, ka arvien palielinās darba vietu skaits, ka ir pieejama visa līmeņa izglītība, sākot no bēbīšu skolas līdz pat augstākajai izglītībai, ka ir labas kultūras un sporta iespējas. Iedzīvotāji pozitīvi vērtē arī jaunu īres namu būvniecību, cerot, ka tas samazinās īres cenas pilsētā un apkaimē.

Vēl arvien ir daudz darāmā. Te varētu norādīt uz primārās veselības pieejamību attālākos pagastos, jo ģimenes ārsti izvēlas veidot privātprakses tur, kur ir vairāk iedzīvotāju. Kopējie mājsaimniecību ienākumi (darba algas, pensijas) nav pietiekami, lai samaksātu par ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumiem pansionātos, trūkst audžuģimeņu. Taču pozitīvi, ka novadā ir pieejamas izglītības un sociālās iestādes personām ar invaliditāti, tādējādi ļaujot ģimenes locekļiem saglabāt ekonomisko neatkarību. Tie ir dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, kā arī specializētās izglītības iestādes, tādējādi ģimenēm ar rūpju bērniem ir iespējas palikt dzīvot un strādāt Valmieras novadā.

Nākamā gada valsts budžetā, kā zināms, viena no prioritātēm ir demogrāfija.

K. Muceniece: Ja gribam, lai Latvijā jaunajās ģimenēs plānotu nākamo bērniņu, jābūt paļāvībai un drošības sajūtai par rītdienu.

Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001