PROJEKTS

Govju veselību, slaukšanu, piena daudzumu un kvalitāti moderno fermu datoros uzrauga pārraudzības programmas, graudaugu precīzo sēju sējmašīnās vada info no satelīta. Tikai daži piemēri, kā laukos talkā nākušas jaunās tehnoloģijas. Lai tiktu laikam līdzi, vairāk nekā 30 gadus 26 birojos Latvijā lauksaimniekus izglīto un konsultē LLKC speciālisti. Kā tas izdodas un kas aktuāls atbalsta programmās, par to sarunā ar LLKC Valmieras un Valkas biroju vadītāju DAIGU SILIŅU.

Valmieras tehnikums ir viena no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Vidzemē, kurā iespējams apgūt tādas mācību programmas kā pārtikas produktu ražošanas tehniķis, programmvadības metālapstrādes darbgaldu (CNC) iestatītājs, loģistikas darbinieks, mehatronisko sistēmu tehniķis, pavārs, uzskaites grāmatvedis, atjaunojamās enerģētikas tehniķis, programmēšanas tehniķis un mašīnbūves tehniķis. Šīs specializētās mācību programmas prasa gan īpašu apmācību, gan pieredzējušu skolotāju klātbūtni – speciālistus, kuri darbojas attiecīgajās nozarēs. Par tehnoloģiju un izglītības attīstību intervijā runājām ar Valmieras tehnikuma direktori VINETU MELNGĀRŠU un direktores vietnieci stratēģiskās plānošanas un izglītības attīstības jomā LINDU RIBU.

Valmieriete, jūras koku rotu meistare GITA ŠICE dzimusi Limbažos. Vai šis agrā bērnībā piedzīvotais jūras tuvums tik dziļi iesēdies zemapziņā, ka arvien aicina atgriezties? Un Gita atklāj, ka brīvajā laikā viena no mīļākajām pastaigu vietām viņai joprojām ir jūras krasts, kas sniedz gan atpūtu pie dabas, gan iespēju iegūt materiālus rotu un dažādu sadzīves priekšmetu darināšanai no jūras koka.

Redzot to, par kādu mūsdienīgu universāla pielietojuma sporta kompleksu kļuvis nu jau trešajā variantā tapušais viņa vārdā nosauktais Valmieras stadions, mūsu novadnieks Jānis Daliņš patiešām būtu patīkami pārsteigts.

Idejai 25

Labo stāstu par laukiem ir gana daudz, jo mums Latvijā visur bija un ir uzņēmīgi ļaudis. Tomēr šis stāsts ir neparasts ar to, ka viens pats ietver sevī daudzus labus stāstus un piemērus, kā laukos, kas ir ģeogrāfiski attāli no lielām maģistrālēm un centriem, aktīvi un sirdī gaiši cilvēki ir spējuši paveikt apbrīnojami daudz labu darbu savam pagastam, novadam un pat nākamajām paaudzēm.

Vidzemes slimnīcā plaši tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas diagnostikā un pacientu ārstēšanā. Katru gadu reģionālā ārstniecības iestāde iegādājas vajadzīgo, lai pacienti saņemtu augstvērtīgāko ārstēšanu un aprūpi.

Par moderno tehnoloģiju pieejamību ambulatorajā un stacionāra nodaļās saruna ar Vidzemes slimnīcas Medicīnisko tehnoloģiju daļas vadītāju SANTU UPENIECI.

ORENTA ŠAŠKOVA vārdu pamanīju mūsu pašu laikrakstā «Liesma», kur kādā no informācijām bija par šo aktīvo jaunieti nedaudz pastāstīts. Tikšanās un saruna ar Orentu izvērtās tiešām pārsteidzoša un iedvesmojoša.

Daži fakti par Orentu. Pašlaik puisis oficiāli ir Valmieras SOS ciemata iedzīvotājs. Tālmācībā apgūst sociālās zinātnes, jo sociālajā darbā saskata perspektīvu, un jau tagad, skolnieks būdams, aktīvi šajā jomā darbojas, tostarp tiekoties un palīdzot saviem tautiešiem romiem. Iesaistījies brīvprātīgajā darbā Radošajā apvienībā jauniešiem «Trepes», arī ANO vēstnieku programmā.

Ir cilvēki – ne tikai Latvijas, bet arī sava novada un pilsētas patrioti. Domāju, mazsalacieši man piekritīs – OJĀRS BEĶERIS tāds ir. Viņš ir ne tikai Mazsalacas 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības vadītājs, bet arī kādreizējais Mazsalacas domes priekšsēdētājs. Par patriotismu un arī par viņu pašu runājam ar Ojāru.

Laikā, kad līdzekļu taupības nolūkā reģionos daudz kas tiek reorganizēts vai pat likvidēts, pagaidām tā klusi, bet jau izskanējusi ideja izvērtēt arī nepieciešamību pēc memoriālajiem muzejiem.

Zemessardzes mērķis, kā zināms, ir iesaistīt un sagatavot Latvijas Republikas pilsoņus un pilsones dienestam Zemessardzē, lai nodrošinātu valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzību.

Netālu no Rūjienas, kur pēdējā leduslaikmeta ledāji sakrokojuši zemi klaipos, lielākā Austrumeiropas drumlina pakājē ir idilliska dzīvošana. Ja cilvēks pats papūlas nodrošināt sev sadzīvisku komfortu, viss pārējais, kas piederas idillei, tur ir bonusā.

Šo strādīgo lauku saimnieci pazīstu jau kādus gadus septiņus.

Trikātieši par sevi saka, ka viņi ir lepna tauta. Lepni tāpēc, ka pie viņiem meklē Beverīnu, pie viņiem vai ap viņiem vienmēr bijušas auglīgas zemes, spēcīgas lauku saimniecības, un izrādās, ka arī dievnams viņiem tāds, kas savas durvis nav ļāvis slēgt ciet, spītējot laikiem, tikumiem, pat padomijas liekulībai, Dievu noliedzot.

Kopš 2023. gada 15. augusta, kad svinīgā pasākumā pirmajiem 14 uzņēmējiem piešķīra no jauna radītās preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» lietošanas tiesības, nu jau vairākos citos svinīgos piegājienos šīs preču zīmes lietošanas atļaujas ir saņēmuši 65 vietējie uzņēmēji, zemnieki, mājražotāji un amatnieki. Labi iesāktais uzņēmējdarbības popularizēšanas un atbalsta pasākums iet plašumā. Rezultāts: pircējiem piedāvā arvien vairāk kvalitatīvu produktu ar norādītu to izcelsmes vietu «Radīts Valmieras novadā». Par līdz šim paveikto un iecerēm stāsta Valmieras novada pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste GUNA ĶIBERE.

Valmieras novada fonds atbalsta vietējo iedzīvotāju iniciatīvas, tajā skaitā ir arī atsevišķa sadaļa, kurā ir mazākumtautību atbalsta programma. Fonds arī pārzina Ukrainas iedzīvotāju atbalsta iespējas Vidzemē, un Sabiedrības integrācijas projekta ietvaros šogad tika izveidota atsevišķa palīdzības platforma Ukrainas civiliedzīvotājiem Vidzemē, kurā ir atrodama šī brīža aktuālā informācija par dažādām dzīves jomām.

Zemnieku saimniecības «Kaņepītes» notikumu kalendārā 2024. gads ierakstās īpašās krāsās: 100 gadu apritējuši, kopš Kocēnu pagasta senajām mājām dots «Kaņepīšu» vārds, un nu jau 20 gadus z/s «Kaņepītes» ir bioloģiskā saimniecība un ģimenes uzņēmums, kurā veiksmīgi darbojas tēvs Guntars, māte Silvita un dēls Krists Antoniji.

Patriots, manuprāt, nozīmē valstiski domājošu, uz mūsu pašu nacionālajām vērtībām savu dzīvi un darbu balstošu cilvēku. Tāds nenoliedzami ir mans šodienas sarunas biedrs – Valmieras Viestura vidusskolas direktors un pieredzējis skautu vadītājs, Valmieras 4. skautu vienības priekšnieks ULDIS JANSONS. Ar viņu tad nu plašāk izvērsīsim patriotismu visās tā izpausmēs mūsu šodienas dzīvē.

No šī gada septembra otrdienās un trešdienās «LIESMĀ» startējam ar jaunu rubriku – rakstu sēriju «VIDZEMNIEKA KODS». Katru mēnesi septiņās publikācijās apskatām dažādas aktuālas tēmas: «Cittautieši novadā», «Labie lauku stāsti», «Pie mums», «Radīts Valmieras novadā», «Pie kaimiņiem», «Patriots», «Laikam līdzi».

Vai esat ievērojuši, ka visos tirdziņos lielākā cilvēku drūzmēšanās notiek pie mājražotāju pārtikas precēm? Pie zeltaini brūni ceptām, kūpinātām zivīm un gaļas parasti izveidojas pat neliela rinda, un kur nu vēl tad, ja gaļas žāvējumi smaržo un vilina jau iztālēm! Ne velti arī smaržas un garšas ir mūsu tradicionālās, paaudzēs pārmantotās vērtības, ko nespēj aizstāt rūpnieciska lielražošana. Meistari, kas ar darbietilpīgām metodēm prot dabūt to seno, īsto ēdienu garšu, tiek pamanīti un novērtēti.

Šis gads Rūjienas vēsturē iegājis ar diviem starptautiski nozīmīgiem notikumiem – Rūjiena ieguva titulu «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle» un Rūjiena tika uzņemta Eiropas Kulinārā mantojuma tīklā. Saruna ar Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» valdes priekšsēdētāju GUNU ĶIBERI par iespēto kulinārā mantojuma izzināšanā un popularizēšanā.