Vēlreiz par ziemas sportu
Pēc publikācijas Pie kritiskās virāžas esmu saņēmis vairākus Liesmas lasītāju ierosinājumus turpināt rakstā minēto problēmu šķetināšanu. Tā kā daudz kas no sarunas ar RODŽERU LODZIŅU vienā lappusē nebija satilpināms, varu piedāvāt viņa domas ne tikai par bobsleju, bet arī par citiem sporta veidiem.
Olimpisko principu degradācija
Varam gari runāt par šo tēmu, bet vispār Starptautiskās olimpiskās komitejas politika pēdējos 20 – 30 gadus arī ir bijusi degradējoša. Ja liekam olimpisko spēļu programmās nepārtraukti it kā jaunus sporta veidus – nu, tie ir tādi pseido sporta veidi. Akmens slidināšana pa ledu – kāds tai nodarbei īsti sakars ar sportu? Atceros, ka 1989. gadā mani, septiņpadsmitgadīgu gurķi, aizveda uz Sanktmoricu Šveicē, pasaules junioru čempionātu, staigājām pa šo pilsētu kā pa tādu pasaku valsti. Sēdējām centrā uz soliņa, forša saulīte, daži grādi mīnusā, turpat nedaudz zemāk 30 metru attālumā vecas pensionāres garos kažokos līdz zemei spēlēja šo te kērlingu – ripināja bumbas, slīpēja ledu, bļāva cita uz citu, un mēs pa gabalu skatījāmies un smējāmies, vēderus turēdami; kā tās tantes tur bļaustās savā starpā un vicinās ar slotām, – mums tas likās bezgala amizants pasākums.
RODŽERS darbnīcā meitai LORETAI māca tīrīt kamanu slidas. Foto no ģimenes arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Paldies!Lielisks raksts.
Rodžer,,,gaidām grāmatu 😉👍🏻🎉🎉🎉