Valmierietis

Lai labi garšo! Tā saviem pircējiem vienmēr novēlējis valmieriešu iecienītais konfekšu un saldumu veikala īpašnieks Oskars Bērziņš.

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

Mākslinieka 80. jubilejas izstāde Valmieras muzeja Izstāžu nama abos stāvos vēl atvērta līdz 27. martam.  Kopš 3. februāra tajā pabijuši gandrīz četrsimt apmeklētāji.

Pēc publikācijas Pie kritiskās virāžas esmu saņēmis vairākus Liesmas lasītāju ierosinājumus turpināt rakstā minēto problēmu šķetināšanu. Tā kā daudz kas no sarunas ar RODŽERU LODZIŅU vienā lappusē nebija satilpināms, varu piedāvāt viņa domas ne tikai par bobsleju, bet arī par citiem sporta veidiem.

PAR ARHĪVA GALVENAJIEM UZDEVUMIEM UN FUNKCIJĀM STĀSTA DIREKTORE AIJA PELĒKĀ.

1964. gada 1. aprīlī stājās spēkā Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par valsts arhīvu tīkla reorganizāciju, kā rezultātā likvidēja rajonu un pilsētu arhīvus, izveidojot  vienotu valsts arhīvu ar 10 filiālēm, tai skaitā Valmierā. 

SANTA KROGZEME ir jaunākā darbiniece šajā zinošo dāmu pulciņā: galvenās arhīvistes amatā tikai kopš 2022. gada septembra.

Livonijas karš (1558-1583) ilga divdesmit piecus gadus.

Mācības mākslinieku studijās

Pamatīgi kļūdījies ir mākslas vēsturnieks Helge Kjellīns (Čellīns), kurš mākslinieku uzskata par pilnīgi neizglītotu primitīvu ( Helge Kjellīns. Latviešu māksla. Valters un Rapa, Rīga. 1932., 48.lpp.) 

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

No pagasta bibliotēkas līdz citizen science

Zinātniskais darbs, ko veic plašas sabiedrības pārstāvji, bieži sadarbojoties ar profesionāliem zinātniekiem un zinātniskām institūcijām vai to vadībā, — tā Oksfordas angļu valodas vārdnīca definē amatierzinātnes (citizen science) jēdzienu. Eiropas Komisija skaidrojusi: iedzīvotāji var piedalīties šajā pētniecības procesā dažādos veidos — kā novērotāji, kā finansētāji, viņi var analizēt datus vai paši tos ražot.

Tā apgalvo Valmieras un Vidzemes rūpniecības flagmaņa — akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes loceklis Ģirts Vēveris. Iespējams, labāk pazīstams biznesa aprindās, mazāk zināms par viņa pārējo dzīves spektru. Pērn apritēja jau 30 gadi, kopš Ģirts dzīvi saistījis vispirms ar ķīmijas studijām, pēc tam ar ķīmisko rūpniecību tepat Valmierā. Tātad valmierietis – ražotājs ar vērā ņemamu pieredzi.

ROTU ATTĪSTĪBU Livonijā var iedalīt vairākos hronoloģiskajos posmos, kur viens no lūzuma posmiem novērojams 14. gs. vidū. Pārmaiņas izraisīja vēsturiskie procesi, kas ietekmēja amatniecības attīstību un mainīja rotu nēsāšanas tradīcijas. Vēl 13. gs. un pat 14. gs. sākumā rotas liecināja par nēsātāja etnisko piederību un vietējo amatnieku darbu. 

Pārcilāju prātā atmiņas ne tikai par jaunības gadiem vien un saprotu, ka skaistākais laiks mūžā saistās ar kustību, sportu, skriešanu. Var teikt, ka kopš    pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem sportots daudz.

Baznīcas laukuma bruģis un noslēpumainā pazemes eja

Bruģis baznīcas laukumā bija daudznozīmīgs. Parastās dienās te neviens nebrauca. 

Avīzes varēja nopirkt apaļā kioskiņā, bet tas stāvēja cieši pie baznīcas sienas – tur, kur sienā iemūrētas divas apaļas akmens lodes. Tās krievu cars Pēteris I esot izšāvis uz Valmieru. Man bija atļauts staigāt pa bruģi, kuram pašam bija savs ritms, savas nokrāsas. Kad pāri brauca kaltie zirgu rati, tas rībēja; kad gāja viens zirgs ar saviem pakaviem – tas bija pavisam cits ritms. Ja krita lielas lietus lāses, bruģis sāka palaidņoties – akmeņi cits ar citu samirkšķinājās, sāka savā starpā šļakstīties. Uz slapjiem akmeņiem slīdēja sandales, un blēdīgie «senču pakauši» nogāza mani zemē. Par atkalu nerunāsim – tad pat lielie cilvēki gāja izplaknis, rokas iepletuši. Tā bija vesela izrāde par brīvu.

SENAIS.Valmieras bruģis. Foto no Valmieras muzeja krājuma

Artūrs Bērnieks bija spilgta un reizē arī noslēpumaina personība:  temperamentīgs, enerģētiski spēcīgs un patiess mākslinieks daudzšķautnis. Viņš joprojām ir viens no pazīstamākajiem profesionālajiem latviešu koktēlniekiem, lai arī savus labākos darbus radīja vēl 20. gadsimta 20.un 30.gados.

Lai attīstītu Valmieras bibliotēkas darbību un pakalpojumus, pērn septembrī notika plaša lietotāju aptauja. Aizpildītas 669 anketas, iegūti dati par mūsu novada publiskajām bibliotēkām. 

Mākslas vēsturnieks JĀNIS KALNAČS šogad saņēma apbalvojumu «Valmieras novada Goda pilsonis».

Ceļojumi: pasaules valstu iepazīšana klātienē

Interesi par valstīm un tautām man radīja skolotāja Regīna Valgere Veselavas septiņgadīgajā  skolā. Viņas interesantais, zinošais un pārliecinošais stāstījums radīja vēlēšanos to visu izzināt — ne tikai lasot literatūru, bet arī klātienē.

Rakstot grāmatu par Valmiermuižu, centos uzzināt ko vairāk par   fon Lēvenšterniem, kam tā piederēja pusotru gadsimtu.