Ragu mūzika 100 gadu garumā
Šomēnes sākam turpinājumos publicēt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesionālās bakalaura studiju programmas absolventa Gunāra Geduševa bakalaura diplomreferātu «Pūšaminstrumentu spēles attīstība Valmierā», kas ir pirmais tik apjomīga rakstura pētījums par ragu mūziku mūsu pilsētā vairāk nekā 100 gadu garumā. Tā kā darbs tapis samērā tālajā 2009. gadā, vairāki tajā pieminētie mūziķi pa šo laiku jau piepulcējušies lielajam debesu orķestrim (pēc Signāla ilggadējā prezidenta Ēvalda Pavloviča datiem tādu ir 67, tostarp divi diriģenti), tāpēc esmu atļāvies Gunāra darbā šo to precizēt. Ievērību pelna arī fakts, ka autors pēc vairākiem auglīgas darbības gadu desmitiem džeza nozarē, Egīla Kaužēna rosināts, atkal pievērsies klasiskajai ragu mūzikai, dibinot Valmieras BUB pūtēju orķestri, kas ar panākumiem spēlē gan vietējos, gan valsts mēroga pasākumos, bet Gunāra pirmajam kolektīvam – pūtēju orķestrim Signāls – šogad ar koncertu 1. maijā atzīmēsim 60 gadu pastāvēšanas jubileju.
Jūlijs Cukurs
Ievads
Valmiera ir viena no Latvijas senākajām pilsētām, kas caur vēstures griežiem šodien kļuvusi par Ziemeļvidzemes galvaspilsētu, reģiona administratīvo un ekonomiskās attīstības, izglītības un kultūras centru, pilsētu ar aktīvu saimniecisko dzīvi, bagātām kultūras, mākslas, sporta tradīcijām. Savā attīstībā pilsēta kļuvusi strauji mainīga, tāpēc svarīgs ir ik mirklis, kas fiksēts, iemūžināts – tas kļūst par vēstures sastāvdaļu, par liecību nākamajām paaudzēm.
Izvēloties šo tēmu, vēlējos vairāk izpētīt un apkopot esošās ziņas par pūšaminstrumentu spēles pirmsākumiem Valmierā, tās attīstību līdz mūsdienām, parādot šīs jomas nozīmīgumu pilsētas sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Valmierā jau vairāk nekā 89 gadus (šobrīd jau vairāk nekā 100) darbojas tradīcijām bagāta mūzikas skola, taču, iedziļinoties tās darbībā, atklājās, ka par pūšaminstrumentu spēles nodaļu informācijas ir ļoti maz un tā ir nepilnīga. Tāpat par pūšaminstrumentu spēles pirmsākumiem Valmierā ir saglabājušās vien atsevišķas vēstures liecības no skopiem rakstiem bibliogrāfiskos izdevumos, daži avīžu izgriezumi Valmieras muzejā, sirmā vecumā esošu pūtēju mūzikas entuziastu mutvārdu liecības un personīgo arhīvu vēstules un fotogrāfijas.
Aizsargu p/o 1938. gada 15. maija parādē, priekšplānā vadītājs JĀNIS FOKROTS. Foto no Ēvalda Pavloviča arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv