Valmiermuiža: reāli plāni tuvākajai desmitgadei

(..) 1841. gadā pēc Valmieras bruģu tiesas statistikas pārskata Valmiermuižā bija gandrīz simts ēku – 31 mūra un 60 koka, to skaitā 19 šķūņi un rijas. (..) 20. gadsimta 20. gadu vidū pēc agrārreformas īstenošanas uzskaitītas 43 Valmiermuižas ēkas. (..) Droši vien vecākā ēka Valmiermuižas kompleksā ir 19. gadsimta sākumā celtā majestātiskā un labi saglabātā klēts ar barokālu apjomu, oriģinālo jumta konstrukciju un Vidzemes klētīm raksturīgu arkādi, ko padomju saimniecības laikā aizsedza primitīva dēļu arkāde.»

Šodien tā nopietnāk Valmiermuižas kompleksa saglabāšanā un senā spožuma spodrināšanā darbojas trīs spēki – uzņēmums Valmiermuižas alus, Valmiermuižas kultūras biedrība un Valmieras novada pašvaldība. Faktiski ir arī ceturtais – Valmiermuižas jātnieku skola Rufinas Jurašas vadībā, kas savu iespēju robežās labiekārto savu saimniecību bijušajā Valmiermuižas laidarā.

Ar Valmiermuižas klēts renesansi arī sāksim. Par to, kas šeit jau darīts un kas vēl tiks darīts, stāsta klēts un Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

«Klētij patlaban pilnībā esam apguvuši pirmo stāvu. No pagraba velvētajām telpām visas ēkas garumā šobrīd esam apguvuši vienu trešdaļu. Sapnis nākamajiem pieciem gadiem, kam jau sākam krāt naudu, ir klēts pagrabā izveidot Alus muzeju. Tas mums tāds liels, sens sapnis, jo alus ir latviešu nacionālais dzēriens, un tāpēc liekas dīvaini, ka līdz šim Latvijā nav muzeja, kas būtu veltīts ne tikai kādai konkrētai alus darītavai, bet vēsturiskajām alus tradīcijām Latvijā. Ja bizness ies ļoti labi, tad nākamajos septiņos, nu, varbūt desmit gados ceram atjaunot arī klēts vēsturisko jumtu, atlikt atpakaļ dakstiņus. Pēc tam otrajā klēts stāvā visā ēkas garumā varētu iekārtot telpas dažādiem ziemas pasākumiem. Tā ka darbi nākamajiem vismaz septiņiem gadiem mums ir, tāpēc šodien ar dubultlielu atbildību, jo klēts ir arhitektūras piemineklis, kopā ar arhitektiem šo darbu gribam izdarīt ļoti kvalitatīvi. Protams, restaurēt – tas vienmēr ir daudz dārgāk nekā vienkārši uzbliezt kaut ko jaunu. Tāpēc negribam steigties, krāsim naudu, lai šo mērķi piepildītu. Ja 15 gados esam spējuši apgūt šobrīd gandrīz pusotru daļu no klēts nosacītajām – jumts, pirmais stāvs un pagrabs – daļām, tad nākamos 15 gados, varbūt 10, ja ļoti paveiksies, vai pat piecos, mēs varētu restaurēt jumtu un arī pabeigt pagrabu.»

Valmiermuižas kādreizējā spožuma atjaunošanā iekšā arī Valmiermuižas kultūras biedrība, par kuras aktivitātēm un plāniem klāsta Sabīne Vandāna, biedrības vadītāja:

«Biedrība radās 2012. gadā ar mērķi attīstīt sociālo, ekonomisko un kultūrvidi Valmiermuižā. Tas viss sasaucas ar kultūras norisēm, ar pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm. Mums ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, viss, ko mēs darām, ir augstāku mērķu vārdā, domājot par sabiedrību un arī par vietējo kopienu.

Valmiermuižas parks līdz ar tornīti pieder novada pašvaldībai, mēs tur kā sabiedriskā organizācija veicinām dažādus notikumus, kultūras aktivitātes, arī dažādus labiekārtošanas darbus un attīstības procesus. Redzamākie notikumi, ko parkā rīkojam, ir Valmiermuižas etnomūzikas festivāls – gada lielākais notikums, tāpat četrreiz gadā gadskārtu svinības un Gardu Muti tirdziņi. Nu jau par ikgadēju notikumu kļuvuši arī brīvdabas kino vakari. Prieks redzēt, ka Valmiermuižas parkā arī citi cilvēki arvien vairāk vēlas darboties, jo tas tomēr ir pašvaldības parks. Līdz ar to mani priecē, ka šeit bija festivāls Tinte, tāpat arī Valmieras vasaras teātra festivāls parku izvēlas par izrāžu norises vietu. Gribētos, lai parks ir dzīvīgs un patīkams arī citiem organizatoriem!

Attīstība notiek tā, ka mēs kaut ko parkā rīkojam un skatāmies, ko cilvēki prasa un kas mums pašiem trūkst, kas vēl atvieglotu dažādu norišu notikšanu un attīstību. Patlaban parkā ierīkots bērnu rotaļu laukums, tad sapratām, ka ir par maz vietas, kur sēdēt, tāpēc uzlikām vairākus soliņus, tāpat tapa arī nojume pasākumiem gadījumos, ja līst lietus. Pašlaik mums izstrādes stadijā ir projekts par Valmiermuižas klasi, kas būtu tāds izstāžu informatīvs paviljons. Atsaucoties uz brāļu draudzēm un Valmiermuižu kā pirmo izglītošanās un nacionālās attīstības šūpuli, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tapa izstāde par hernhūtiešiem, sapratām, ka šis ir ļoti kvalitatīvs informācijas apjoms, ko varētu izrādīt šeit, Valmiermuižā. Šī lieta vēl procesā, tas ir uzsākts kā koncepts, bet vēl nav tās realizēšanas iespējas. Tāpat arī iecere par apjumtu brīvdabas koncertzāli parkā, kas būtu ļoti pateicīga vieta lielākiem pasākumiem – ne tikai etnofestivālam, bet arī citiem svētkiem. Ļoti gaidām arī Valmiermuižas pils tornīša – kultūras pieminekļa – atjaunošanu, šobrīd zinām, ka pašvaldība iesniegs projektu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei. Arī mēs skatāmies, kā darīt torni sabiedrībai pieejamu.

Vēsturiskie Valmiermuižas staļļi ir teritorija, ko patlaban Ieslodzījuma vietu pārvalde nodod Valmieras novada pašvaldības rokās. Te arī Valmiermuižas kultūras biedrība nevar palikt vienaldzīga, esam jau sākuši domāt, kā šo teritoriju varētu attīstīt. Aptaujājot gan apkārtējos, gan pērn veidojot vēsturisko staļļu attīstības darbnīcu ar dažādu speciālistu, arī pilsētplānotāju piesaisti, izveidojām vairākas idejas, kas jau iesniegtas pašvaldībai. Mērķis – ar šiem attīstības projektiem un dažādām idejām piesaistīt vēl vairāk gan organizācijas, gan uzņēmējus Valmiermuižai. Jo mēs esam tik, cik mēs esam, tāpēc, jo mums ir vairāk sadarbības iespēju, jo mēs varam vairāk izdarīt! Te arī stāsts par Valmiermuižas jātnieku skolu, kas aktīvi darbojas. Mēs varam veidot šo teritoriju kā tādu foršu un interesantu gan kultūrvietu, gan dzīvesvietu, gan arī varbūt vietu uzņēmējdarbībai. Vēsturiskā staļļa komplekss varētu tikt veidots kā vesels radošais kvartāls, kurā varētu būt gan mazie uzņēmēji, gan dažādas aktivitātes, norises... Protams, vispirms visas šīs ēkas jāsakārto, lai tur varētu laist iekšā cilvēkus, un jāsāk, kā jau tas tika darīts Valmiermuižas pils tornītim, ar jumtu. Vēsturiskajos staļļos vēl nav veikta izpēte, es šo kompleksu uztveru kā vienu no vēstures pieminekļiem. Mēs jau 2018. gadā virzījām ideju, ka visa Valmiermuižas vēsturiskā apbūve būtu jāiekļauj kultūras pieminekļu sarakstā. Visu neizdevās panākt, taču redzam, ka palēnām šī sniega bumba veļas! 2018. gadā sarakstā tika iekļauta Valmiermuižas klēts un mūra žogs, vēl nedaudz vēlāk – arī tornītis.

Latvijas piļu un muižu asociācijā esam runājuši, ka cilvēkiem jēdziens muiža asociējas ar kungu māju. Valmiermuiža interesanta ar to, ka vairs šīs kungu mājas nav, palicis tikai tornis. Tāpēc vēl jo vairāk gribas parādīt, ka muiža – tā ir vesela apbūve. Mēs pašlaik runājam klētī, kas ir saimnieciska ēka, Valmiermuižas jātnieku skola dzīvo senajā lopu laidarā... Tāpēc gribētos arvien vairāk stāstīt, ka muiža ir vesela apbūve, kurā var būt daudz dažādu norišu, ne tikai šī viena kungu māja. Tāpēc arī parks ir muiža! Runājot par Valmiermuižu, gribētos vairāk izcelt, ka tā ir vesela teritorija, kur var ļoti daudz kas un interesanti notikt. Protams, šis attīstības process ir lēns, laikietilpīgs un ne tas lētākais, līdz ar to ir arī forši, ka ir cilvēki, kas deg par šo ideju, kam ir interese attīstīt un kas spēj kaut pa bišķiņam ieguldīties. Piemēram, Valmiermuižas vēsturisko mūri mēs atjaunojam pa trim arkām vienā reizē.»

Un te bez naudas neiztikt. Tāpēc nobeigumā nedaudz par jau ieguldītajām finansēm Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis: «Klētī līdz šim Valmiermuižas alus ieguldījis vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, arī atbalsts Valmiermuižas kultūras biedrībai bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Jā, tie ir vairāki simti tūkstošu, jo katra tāda lieta ļoti daudz maksā. Piemēram, restaurēt četras mūra arkas izmaksā apmēram 10 tūkstošus eiro. Šobrīd esam atjaunojuši astoņas arkas, vēl palikušas desmit. Bet gribu uzsvērt, ka Valmiermuiža – tas nav Ruņģa projekts! Ruņģim ir tikai klēts un brūzis, nekā cita! Esmu gatavs kopā ar domubiedriem, kas paši iet un dara, cik nu mums katram tā rocība atļauj, tik arī atbalstīt. Arī man katrs eiro cents, ko šeit varu ieguldīt, ir jānopelna! Šī ir kopiena, tāpēc jānāk un jādara kopā! Patlaban kopā ar Valmiermuižas kultūras biedrību un Valmieras novada pašvaldību domājam par to, lai Valmiermuižas parks zied un plaukst. Ja vēl kādam ir idejas – ejam kopā un darām! Tā mēs padarīsim divas trīs reizes vairāk, jo tas ir visu mūsu kopīgs mantojums, kopīga vieta, kuru mēs varam veidot un par ko priecāties, lepoties, baudīt. Gan dzīvošanai, gan tūrismam, gan varbūt arī darbam. Valmiermuiža – tā ir ļoti liela vērtība un teritorija, tāpēc ir iespēja likt galvas kopā ar pašvaldību un domāt, kā šo vietu veidot un attīstīt. Protams, mans panākums ir tas, ka šeit sāku darboties, bet viss pārējais, kas notiek Valmiermuižas parkā un aiz klēts staļļu un laidara virzienā, ir tikai ar manu atbalstu, taču tā nav Ruņģa muiža!»

PADARĪTA PUSE NO DARBA. Valmiermuižas klēts.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023